«Ēnas» kļūst prasīgākas

2015. gada 16. februāris 00:00

760

Intervēt Saeimas deputātu, būt klāt operācijā, audzināt bērnus, vērot skolas direktori – šādus pārbaudījumus 11. februārī izturēja Ēnu dienas dalībnieki.

Kad pirms vairāk nekā desmit gadiem sākās Ēnu dienas tradīcija, skolēni to uztvēra kā izklaidi un iespēju vienu dienu kavēt mācības. Tagad jaunieši to izmanto, lai pārliecinātos, vai «ēnojamais» var būt paša nākotnes profesija.

Ministrs – darbaholiķis
«Ārlietu ministram jābūt darbaholiķim – bieži jāsāk strādāt septiņos no rīta un jārēķinās, ka darbs beigsies tumsā. Regulāri jālido, no sanāksmes jādodas uz lidostu, pēc nolaišanās – uz nākamo sanāksmi,» tā Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ikdienu raksturo viņa «ēna» Verners Jānis Trokšs no Iecavas vidusskolas 11.b klases. Jaunietis par ministru negribot kļūt – tik daudz strādāt neesot gatavs. Tomēr Ēnu dienā gūta informācija par diplomāta darbu. «Jāzina vēsture un valodas. Ministrijā ir daudz speciālistu ar fiziķu un ekonomistu izglītību, viņi ar skaitļiem viedokļus spēj daudz labāk pamatot,» teic iecavnieks.

Beatrise Krūmiņa no 11.b klases Ēnu dienā bija Tieslietu ministrijā: «Sabiedrisko attiecību speciālistei nav noteikta darba laika. Žurnālisti var piezvanīt jebkurā brīdī. Kad Lielbritānijā aizdomās par slepkavību turēja latvieti, zvanīts pat svētdienas rītā.» Tomēr jauniete pieļauj, ka šī varētu būt viņas nākotnes profesija.

Bauskas novada jaunietis Nauris Kaspars Madzulis, kurš mācās 8. klasē, «ēnojis» Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci. «Dēlam ir pozitīvi iespaidi par darbu Saeimā,» «Bauskas Dzīvei» pavēstīja Naura mamma Rasma Madzule.

Nav ilūziju
Skolēni secinājuši, ka ikvienā darbā ir daudz jāstrādā, pat sapņu profesijā. 10.a klases jaunietes Betija Celitane un Džūlija Rodenkirhena aizraujas ar mūziku. Lai noskaidrotu nākotnes iespējas, Betija devusies pie mūziķa Ata Ieviņa, kurš startē konkursa «Eirovīzija» atlasē. Džūlija iepazinusies ar grupas «Sound Poets» ikdienu.

«Kopā ar Ati uzrakstījām dziesmu par Ēnu dienu,» smaida Betija, «tomēr, manuprāt, tā ir grūtākā profesija. Atim sešos gados nav bijis nevienas brīvas nedēļas nogales, ko pavadīt kopā ar ģimeni. Šis darbs prasa ļoti daudz enerģijas.» Mūziķim jābūt labām komunikācijas spējām, lai vienotos ar koncertu organizatoriem, producentiem, citiem mūziķiem utt. Tomēr Džūlija pārliecinājusies, ka tā varētu būt viņas profesija. Nākamajās Ēnu dienās jauniete plāno iepazīt citu šīs nozares pārstāvi, iespējams, producentu.

Edžus Kauķis un Aelita Polence no 12. klases Ēnu dienu aizvadījuši «Radio Mix FM» un «Radio Baltcom» redakcijā. Šoku izraisījis fakts, ka tur visi runājuši krieviski. Aelita viegli iejutusies gaisotnē, bet Edžum gājis grūti. Redakcijā vienuviet top televīzijas un radio raidījumi un rakstītais materiāls. Visaizraujošākā bijusi intervija – Saeimā jautājumus uzdevuši deputātam Artūram Kaimiņam un Valsts prezidenta amata kandidātam Mārtiņam Bondaram. «Pēc tam bija grūts darbs apstrādāt un sagatavot informāciju,» stāsta Edžus. Viņš pārliecinājies, ka tā neesot viņa nākotnes nodarbe. Aelita gan nešaubās, ka apgūs žurnālistiku.

Asinis un nāve
Īsti pārdzīvojumi bijuši Iecavas vidusskolas 12. klases audzēknei Jeļizavetai Lisakovskai. Viņa Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā «ēnoja» intensīvās terapijas un reanimācijas ārstu, anesteziologu Pēteri Ošu. Jau kopš bērnības Jeļizaveta aizrāvusies ar seriāliem par ārstu ikdienu un apguvusi prasmes pie radinieka veterinārārsta. Jauniete izlēmusi, ka vēlas ārstēt cilvēkus, jo viņi var pastāstīt par kaitēm.

«Nebiju gatava nekam, ko redzēju un piedzīvoju. Dzīvē nav kā seriālā, kur viss notiek ātri un viegli un katrs zina, ko darīt. Reizēm vajag vairākas dienas, lai saprastu, kas cilvēkam kait,» stāsta jauniete. Lielāko daļu Ēnu dienas viņa pavadījusi operāciju zālē, kur četras stundas operēts onkoloģijas pacients. Ārsts daudz stāstījis par slimniekiem, ko apmeklēja kopā ar jaunieti. «Viens pacients nomira manu acu priekšā. Izārstēt diemžēl nevarēja. Piedzīvoju brīdi, kad ārsts sliktos jaunumus paziņoja vecākiem un līgavai. Tas bija smagi – plānoja kāzas, bet iznāca bēres,» stāsta jauniete. Jeļizaveta vēlas strādāt par ārsti, tomēr darbu reanimācijā neizvēlētos, jo emocionāli tas ir ļoti grūti.

Vecāku darbu neizvēlas
Bauskas novada Īslīces vidusskolas
7. un 8. klases audzēkņus pedagogi aicināja «ēnot» vecākus, tomēr tētu un mammu «ēnas» teic – šīs profesijas diez vai izvēlēsies. Keitas Mucenieces ģimenē četrās paaudzēs bijuši frizieri. «Ēnojot» mammu, jauniete secina – šī nav tīkama nodarbe: «Grūti visu dienu stāvēt, rokas augstu paceltas un nepārtrauktā darbībā.» Nākamgad Keita iepazīs citu profesiju.

Elizabete Sekļucka «ēnojusi» mammu – medmāsu un jau iepriekš vērojusi vecākus darbā. Tēta tālbraucēja profesija meiteni nesaista, arī pēc slimnīcā pavadītās dienas neesot pozitīvu emociju.

Daži jaunieši nākotni jau izplānojuši un Ēnu dienas izmanto, lai profesiju izpētītu rūpīgāk. Kārlis Helvigs pērn «ēnojis» aizsardzības ministru, šogad Aizsardzības akadēmijā uzzinājis, kā dzīvo un mācās kadeti. Nākamgad Kārlis plāno izzināt speciālo uzdevumu vienību vai atsevišķu specialitāti.

Līva Klints Ēnu dienā policijā sapratusi, ka varētu būt kinoloģe. Mārcis Petrovskis un Laura Jankūne iepazinuši veterinārārstes Līgas Truntikas ikdienu. «Skatījāmies, kā operē kaķus un suņus. Griezām kaķiem nagus, vērojām, kā tīra zobus. Viens suns uz operācijas galda gandrīz nomira,» stāsta jaunieši. Kāds liels suns par ārstēšanu neesot bijis sajūsmā – rūcis tā, ka citi dzīvnieki uzgaidāmajā telpā sākuši satraukties. «Bija bail,» atzīst Laura.

Ar sāpošu galvu
Beāte Miķelsone guvusi smagu pieredzi un atzīst, ka par bērnudārza audzinātāju nestrādās. «Bērnudārzā «Zīlīte» pavadīju desmit stundas. Biju logopēdiskajā grupā kopā ar bērniem, kas runā krieviski un smejas, ka es viņus nesaprotu. Bieži bija liels troksnis un nācās skriet pakaļ bērniem. Bija jāskaidro dažādi uzdevumi, jāpacieš, ka mazuļi neklausa. Vakarā sāpēja galva. Būt par audzinātāju ir ļoti grūti,» stāsta jauniete.

Annija Stabulniece pavadījusi dienu kopā ar logopēdi Daci Gaigali Īslīces vidusskolas bērnudārzā Rītausmu ciemā. Viņai patīk mazi bērni, tāpēc varētu izvēlēties šādu profesiju, kaut apzinās, ka jāmācās būs daudz.

Šokēts bija Ģirts Melderis, kas «ēnoja» Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolas direktori Svetlanu Vāvernieci. Pirms tam licies – direktors tikai sēž pie datora, spaida podziņas un reizēm izsauc pie sevis kādu skolēnu, lai sabārtu par nedarbiem. «Diena bija ļoti aizņemta, gandrīz viss laiks pagāja pie datora. Bija jāpārbauda iestādes budžets – tik daudz skaitļu! Tas bija ļoti sarežģīti. Nepārtraukti kādam jāzvana, jānoskaidro informācija. Kad skola kaut kam gatavojas, direktorei nākas strādāt līdz pat deviņiem vakarā,» stāsta Ģirts.

Ekonomikas skolotāji priecājas, ka audzēkņi aizvien vairāk apzinās Ēnu dienas nozīmi, atklāj profesiju īpatnības un noskaidro, kādas personības īpašības vajadzīgas konkrētā darbā. Tas palīdz izvēlēties piemērotāko profesiju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Ēnas» kļūst prasīgākas

Kategorijas