Mācīties nekad nav par vēlu

2015. gada 13. februāris 00:00

1231

75 gadu jubileju svin saulainiete Dzidra Sviķe.

Dzīves lielākais dārgums vienmēr ir bijusi un būs ģimene, saka Dzidra Sviķe, savā seniores vecumā ielīksmojot katru ar savu dzīvesprieku. Ar laimes un gandarījuma izjūtu Rundāles novada Saulaines ciemā mītošā gaviļniece atminas kolēģus, ar kuriem plecu pie pleca smagi strādāts.

Atgriežas skolas solā
Jubilāre dzimusi 1940. gada 13. februārī un no šī datuma nebīstas. «Tā šogad sanācis, ka jubileja ir «melnajā» piektdienā, bet par to nesatraucos,» ar smaidu sejā teic gaviļniece.

Dzidra ir dzimusi un augusi Bauskā starp diviem brāļiem – Edvardu, kurš jau viņsaulē, un Alfrēdu. Mācījusies Sesavas pamatskolā, taču Sesavas vakara vidusskolu neesot izdevies pabeigt. «Sāku strādāt ļoti agrā vecumā. Nostrādāju bez izglītības līdz pat 30 gadu vecumam,» atminas kundze. Darbs neesot bijis no vieglākajiem – slaukusi govis un barojusi cūkas. Tad ķērusies labot jaunības kļūdas: «Sapratu, ka esmu spējīga uz ko vairāk, un 30 gados sāku mācīties. Pabeidzu Bulduru lauksaimniecības tehnikumu, iegūstot zootehniķes kvalifikāciju, pēc tam absolvēju Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Zooinženieru fakultāti,» stāsta Dzidra.

Viņa smej – esot piemērs citiem, un braši teic: «Ja labi grib, tad dzīvē var sasniegt augstus mērķus jebkurā vecumā. Nekad nav par vēlu mācīties.»

Lielisks kolektīvs
Pirmos 20 darba gadus pēc skolas beigšanas Dzidra nostrādājusi Saulainē. «Mums bija fantastisks kolektīvs. Turējāmies visi kopā, bijām draudzīgi, neatkarīgi no ieņemamā amata,» par jaukajiem darba gadiem stāsta jubilāre. Kad Saulaini pievienoja Rundāles kopsaimniecībai, Dzidrai tas negāja pie sirds. «Tur nebija kārtības. Mums viss bija citādi, strādājām precīzi,» stāsta jubilāre.

Kad viņai piedāvāts strādāt PSRS 50. gadadienas saimniecībā tagadējā Ceraukstes pagastā, tur Dzidra atkal jutusies lieliski. «Gluži kā Saulainē, arī tur bija fantastiski kolēģi, jauks, bet stingrs priekšnieks. Nostrādāju tur 15 gadus, un tad pienāca pensijas gadi,» tā jubilāre.
Viņa atceras skaistās darbinieku balles. Sākumā tādas rīkotas reizi gadā, vēlāk – divas. «Joprojām cits citu atceramies svētkos un jubilejās. Visi kā viens,» strikti noteic Dzidra.

Lielākā bagātība
Jubilāre nebeidz slavēt savu ģimeni – abus dēlus Uldi un Kazimiru, piecus mazbērnus – Sandi, Solvitu, Lindu, Uldi un Elīzu, trīs mazmazbērnus – Deniju, Uldi un Mārci. «Katrā paaudzē ir pa Uldītim,» priecīgi noteic Dzidra. Viņa uzteic savas vedekliņas, kuras vienmēr palīdzējušas, kad ar veselību bijušas problēmas.

Laimīgā laulībā ar vīru Kazimiru nodzīvots 51 gads. «Mums saskan,» saka Dzidra. Vīrs visu mūžu bijis šoferis, šo darbu ļoti mīlējis. Abiem ne mazums apbalvojumu, ordeņu, diplomu un medaļu.

Agrākiem laikiem neparasti, taču precoties Dzidra un Kazimirs katrs palicis pie sava uzvārda. «Tas taču nav tik būtiski. Galvenais, ka esam laimīgu mūžu nodzīvojuši,» stāsta Dzidra, piebilstot – diemžēl gandrīz visi mazbērni dzīvo ārpus Latvijas. Tas viņu skumdinot, tomēr vecmāmiņa un vecvecmāmiņa nav aizmirsta. «Naktī ap vieniem zvana telefons. Paceļu klausuli, un runā mazais Mārcītis: «Ome, ko dari?» Tas bija jauks pārsteigums,» atminas Dzidra.

Abi dēli gan esot tuvumā. Viens no viņiem mammas pagalmā uzcēlis māju, otrs dzīvo Bauskā. Nereti Dzidru izvizina pa vecajām saimniecības vietām Ceraukstē, Ārcē, Mūsas ciemā, Liellaukos. «Patīk atminēties, kā kādreiz viss ir bijis,» tā Dzidra.

Kopj lopiņus
Dzidra ir mundra un enerģijas pilna. Joprojām viņa slauc gotiņu, kopj divas kazas, ruksi un mājputnus. Saimniecei ir maza zemnieku saimniecība «Kļavas». 15 hektārus zemes izīrē. Atstājuši divus hektārus savām vajadzībām, arī gotiņai siens jāsagādā. Darba Dzidrai mājās netrūkst. «Jāapada visi radiņi. Iecienītākās ir zaļas zeķītes. Visām savas ģimenes jaunkundzēm cenšos sagādāt pa pārītim. Arī puišiem tiek,» stāsta gaviļniece. Pašiem mazākajiem ada džemperīšus un atzīst, ka nespēj visu «saražot» gana strauji, jo bērni ātri aug un drēbes novalkājas.

Dzidra jubileju kopā ar mīļajiem svinēs 27. februārī, tad pāris dienas visi tuvinieki būšot Latvijā. «Tā tik būs dāvana! Nespēju vien sagaidīt!» par ģimenes kopā sanākšanu priecājas jubilāre.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mācīties nekad nav par vēlu

Kategorijas