Kur «pazūd» skolēni?

Vilnis Auzāns, Antra Ērgle, Uldis Varnevičs

2015. gada 13. februāris 00:00

827

Pēdējos gados palielinās skolu neapmeklējušo bērnu skaits, un šajā mācību gadā Latvijā izglītības iestādes neapmeklē 12 618 skolēni obligātajā izglītības vecumā. Tādi ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotie dati.

Piemēram, 2010. gadā kopumā nemācījās 11 327. IKVD norāda – šogad būtiski samazinājies to skolēnu skaits, par kuriem pašvaldībām nav informācijas, – 2648. Savukārt 2010. gadā tādu bija 4484. Pašvaldības ir identificējušas arī galvenos iemeslus, kuru dēļ bērni nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaudzis to skolēnu skaits, kuri ir izbraukuši uz ārzemēm. Šo valsts tendenci apliecina arī situācija mūspuses novados, ar kuru iepazīstinām lasītājus.

Bauskas novadā nemācās 113 skolēnu
Bauskas novada Izglītības nodaļas (IN) speciālisti regulāri uzskaita pašvaldībā deklarētos skolēnus, kuri izglītības iestādes neapmeklē. Ar aktuālākajiem datiem iepazīstina IN metodiķe Līga Kļaviņa.

Apzīmējums «pazudušie bērni» nav korekts, uzskata L. Kļaviņa. Ir zināms, kur atrodas teju visi uzskaitē esošie skolēni. Ailē «pēdējā meklēšanā konstatētais statuss» norādīts – izbraucis uz ārzemēm.

Vecāki, aizbraucot uz dzīvi ārzemēs, diezgan bieži līdzi paņem bērnus. Vairākumā gadījumu no Bauskas novada iedzīvotāju reģistra viņus neizdeklarē. Tā rodas atšķirība starp novadā deklarēto un izglītības iestādēs esošo skolēnu skaitu. Pašvaldībai diemžēl nav iespējams iegūt informāciju, vai ārzemēs šie bērni iet skolā. Tas paliek pašu vecāku ziņā.

Apkopotie dati liecina, ka visvairāk izbraukušo bērnu ir deklarēti Bauskā. Uz citām valstīm devušies arī skolēni, kuru dzīvesvieta ir deklarēta novada pagastos.

Laukos viss redzams
Sazinoties ar novada izglītības iestāžu vadītājiem, «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka skolēni tiešām esot aizbraukuši dzīvot pie vecākiem ārzemēs. «Laukos redzam, kādi bērni ir un ko viņi dara. Tādu, kas apzināti izvairās no skolas apmeklējuma, nav,» pārliecināta Mežotnes pamatskolas direktore Daina Lapkovska.

Līdzīgi apgalvo Codes pamatskolas direktors Georgs Ostrovskis. Klaiņojošu bērnu pagastā neesot. Viņš uzsver, ka pašvaldības piešķirtās brīvpusdienas ir būtisks stimuls. «Noteikti ir ģimenes, kurām silts ēdiens ir liels atspaids. Pieļauju, ka viens otrs tādēļ vien ieinteresēts bērnu sūtīt skolā,» uzskata G. Ostrovskis.

Skolu vadītāji atzīst, ka dažreiz pat viena bērna aizbraukšana uz ārzemēm rada būtiskas problēmas, komplektējot klases. «Piepildījums «nojūk», jāveido apvienotās klases. Šī ir sāpīga problēma,» atzīst G. Ostrovskis. Viņš nav novērojis ģimeņu atgriešanos un bērnu nonākšanu atpakaļ savā skolā.

Līdzīgi izsakās Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova – aizbraukušie neatgriežas. Gluži pretēji, piemēram, pērn vēl četri pagasta bērni devušies dzīvot pie vecākiem ārzemēs. Līdzīgi bijis arī iepriekš.

Divi atgriezušies
Īslīces vidusskolas direktore Vija Ieleja stāsta, ka šajā mācību gadā divi skolēni atsākuši mācīties. Viens audzēknis projām bijis vairākus gadus, tagad izglītojas 8. klasē, lai gan vajadzējis mācīties devītajā. Direktore stāsta, ka atsākt skolas gaitas Latvijā pēc dzīves citās valstīs neesot viegli. Skola lūgusi pašvaldības finansējumu, lai audzēknim apmaksātu papildu stundas krievu valodā, jo ārzemēs šis priekšmets nav mācīts. Līdzīgi kā G. Ostrovskis, arī V. Ieleja piekrīt, ka liela ietekme dažreiz ir pat viena skolēna aizbraukšanai. Var nākties veidot apvienotās klases un pārplānot mācību darbu.

Arī V. Ieleja noliedz, ka pagastā būtu skolēni, kas ilgstoši neapmeklē mācību iestādes. «Ir atsevišķi kavētāji, ar tiem mums palīdz tikt galā sociālā dienesta darbinieki,» skaidro V. Ieleja.

Iecavas novadā skolu neapmeklē seši bērni
Šogad mācības Iecavas novadā neapmeklē seši skolas vecuma jaunieši, kam te ir dzīvesvieta, «Bauskas Dzīvi» informēja pašvaldības izglītības speciāliste Valda Liekne.

Iepriekšējā mācību gadā bija divi šādi bērni, liecina novada izglītības nodaļas apkopotie dati. «Šogad skolu neapmeklējošo ir nedaudz vairāk, taču mēs ar to strādājam ļoti nopietni,» saka V. Liekne, «Iecavas novadā tā nav problēma, sadarbojamies ar mācību iestādēm, sociālajiem speciālistiem. Apmeklējam ģimenes mājās, skaidrojam iemeslus, kāpēc viņi nemācās.»

Pašvaldības sociālā dienesta vadītāja Sigma Strautmale raksturo, ka Iecavas novadā «ik pa laikam «uzpeld» kāds, kas neiet uz stundām, bet tā nav liela problēma». «Patlaban runājam ar vienu tādu skolas vecuma jaunieti, pirmajā mācību pusgadā vēl kāds bija jāpārliecina,» atklāj S. Strautmale, «ar bērniem un vecākiem tiekamies starpinstitucionālās komisijas sēdē, runājam, aicinām mācīties. Taču apņemšanās iet uz skolu un stundu apmeklēšana ir atkarīga no paša skolēna.»

Starpinstitucionālajā komisijā līdz ar izglītības nodaļas un sociālā dienesta speciālistēm ir arī skolu pārstāvji un sabiedriskie kārtībnieki.
Dzimtmisas pamatskolas direktores vietniece Lolita Krēmere «Bauskas Dzīvei» vēsta, ka šajā skolā nav bērnu, kas ilgstoši nenoskaidrotu iemeslu dēļ neapmeklētu stundas: «Mūsu bērni no skolas neizvairās. Ja kāds nav atnācis uz stundām, uzreiz meklējam rokā. Pedagogiem ir sadarbība ar ģimenēm, vecāki ziņo uzreiz, ja kāds nav stundās slimības vai citu iemeslu dēļ, vai arī audzinātājas noskaidro, kur bērns palicis.»

Iecavas internātpamatskolas direktore Aija Semjonova «Bauskas Dzīvi» informēja, ka pedagogi patlaban risina viena skolēna nenākšanu uz stundām: «Sadarbojamies ar sociālo dienestu un izglītības nodaļu, vecākiem. Iemesli skolas kavēšanai ir vairāk personiski, un tos var risināt tikai sarunu ceļā, pārliecinot jaunieti, ka viņam jāuzņemas atbildība par sevi un jāmācās, ka izglītība dzīvē būs vajadzīga.»

Vecumnieku novada skolās tukši 34 soli
Vecumnieku novadā izglītības iestādes neapmeklē 34 skolas vecuma bērni. Galvenais iemesls – vecāki kopā ar atvasēm atrodas ārzemēs. «Ar pārējiem bērniem, kuri kavējuši vairāk par 20 stundām neattaisnoti, cīnāmies gan skolā, gan novadā. Pieaicinām dažādus speciālistus, runājam ar vecākiem, pašiem skolēniem,» stāsta Vija Beļūna, Vecumnieku novada domes izglītības metodiķe.

Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece informē, ka pagastā nav bērnu, kas neapmeklētu izglītības iestādes. Vienīgie izņēmumi ir skolēni, kas kopā ar vecākiem devušies uz ārzemēm, kā arī personas, kas beigušas 9. klasi un mācības neturpina. Vidusskolas izglītība nav obligāta. «Pēc likuma gadu varam saglabāt vietu aizbraukušajiem skolēniem, un gaidīt, ka viņi atgriezīsies,» teic S. Vāverniece.

Stelpes pamatskolas direktore Dagmāra Venclova atzīst, ka apzināti visi pagasta bērni, nemācās viens skolēns. «Diemžēl māte viņu atbalsta. Ja bērns nevēlas doties uz skolu, piekrīt un aizstāv. Ģimeni esam apmeklējuši, ar mums reizēm runā, bet reizēm mājā nelaiž. Piesaistījām arī sociālo dienestu,» stāsta D. Venclova. Risinājums problēmai pašlaik nav rasts.

Rundāles novadā nav 19 izglītojamo
Rundāles novadā skolu neapmeklētāju sarakstā ir 19 izglītojamie, un viņi visi ir izbraukuši no valsts. To «Bauskas Dzīvei» apliecina Zinaida Sparāne, pašvaldības speciāliste izglītības un informācijas tehnoloģiju jomā. Viņa papildina, ka šie 19 ārzemēs esošie Rundāles novada bērni un jaunieši ir vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, no Rundāles pagasta – 13, pa trim no Svitenes un Viesturu pagasta.

Bauskas novads. Uz ārzemēm aizbraukušo skolēnu skaits.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kur «pazūd» skolēni?

Kategorijas