BauskasDzive.lv ARHĪVS

Līdzeklis pret bezdarbu – tālākizglītība

Zane Gorškova

2015. gada 11. februāris 00:00

618
Līdzeklis pret bezdarbu – tālākizglītība

Eiropas Savienība (ES) tērē miljardus un Latvija – miljonus, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmas, taču jaunieši
visai kūtri izmanto sniegtās iespējas.

Cīņai ar augsto jauniešu bezdarbu Eiropā palīdz programma «Jauniešu garantija».

Maza atsaucība
Viena no iespējām ir bezdarbnieku vai darba meklētāju tālākizglītība kādā no profesionālajām vidusskolām, informē Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče. ES finansē jauniešu studijas arī Rundāles novada Saulaines profesionālajā vidusskolā.

Jaunieši 17 līdz 29 gadu vecumā ar pamatskolas vai vidusskolas izglītību, sākot no 1. decembra, bija aicināti pieteikties bezmaksas studijām, kur gada vai pusotra laikā iespējams apgūt arodu.

ES fondu atbalstītajā projektā ir iesaistījušās 34 profesionālās izglītības iestādes Latvijā. Saulainē pusotra gada laikā var kļūt par lauku īpašuma apsaimniekotāju vai klientu apkalpošanas speciālistu, savukārt gada laikā – par pavāru vai metinātāju. Pavāra un metinātāja studijām var pieteikties līdz 23. feb-ruārim, bet par pusotra gada nodarbību sākuma datumu bija noteikts 12. janvāris.

Saulainē jaunieši varētu ne tikai apgūt profesiju bez maksas, bet arī saņemt citus ES fondu finansētos labumus – stipendiju līdz 115 eiro, ceļa izdevumu apmaksu kvalifikācijas prakses laikā utt. Tomēr laikrakstam «Bauskas Dzīve» neizdevās iepazīties ar šādiem jauniešiem, jo grupas mazās atsaucības dēļ profesionālajā vidusskolā nav nokomplektētas.

Veido pavāru grupu
Direktora vietniece mācību darbā Iveta Marušēna stāsta, ka vienīgā cerība ir atvērt pavāru grupu. Pašlaik ir pieteikušies deviņi potenciālie studenti, bet programmai vajadzīgi vismaz 15 cilvēki.

Jaunieši, kas iesnieguši dokumentus un pauduši vēlmi apgūt profesiju, lielākoties beiguši vidusskolu pirms trim, četriem un pieciem gadiem. Viņi mācījušies Gailīšu pagasta Uzvaras vidusskolā, Bauskas 2. vidusskolā, Ogres vakara vidusskolā. Ja studijām nepieteiksies jauni interesenti, šiem nāksies atteikt, atklāj I. Marušēna. «Skola pieteikumus gaidīs līdz pašam pēdējam brīdim – 23. februārim,» mudina pedagoģe.

Palielina vecuma intervālu
I. Marušēna atzīst, ka neizprot jauniešu zemo aktivitāti, jo darba tirgū pavāri un metinātāji ir pieprasīti. «Daži norāda, ka metinātāja profesiju var apgūt īsākos kursos Jelgavā, bet tur izmaksas jāsedz pašam un stipendiju neviens nemaksā,» papildina I. Marušēna.

Pērn līdzīgā projektā kvalifikācijas diplomu ieguva deviņi pavāri un tikpat klientu apkalpošanas speciālistu. Atšķirībā no iepriekšējā gada šogad projekta mērķgrupai par pieciem gadiem palielināts vecuma intervāls.

ES Jauniešu nodarbinātības programma ir izveidota ar mērķi atbalstīt tos reģionus un dalībval-stis, kurās ir visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis. Finansējums piešķirts, lai nodrošinātu jauniešu pieņemšanu darbā, viņu izglītošanu un apmācību, informē Marika Kupče. No pērnā gada, kad valstī tika sākta programma «Jauniešu garantija» dažādu veidu atbalsts no konsultācijām līdz subsidētajai nodarbinātībai sniegts vairāk nekā 20 000 jauniešiem.

JAUNIEŠU BEZDARBS EIROPĀ

Pašlaik ES dalībvalstīs bez darba ir vairāk nekā 5 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem jeb 22% no visiem darbspējīgajiem šīs vecuma grupas pilsoņiem.

2012. gadā jauniešu bezdarbs Latvijā sasniedza 28%, pērn – 21%.

Kopumā visās dalībvalstīs jauniešu nodarbinātības programmai ir atvēlēti 3,2 miljardi eiro.

Programma «Jauniešu garantija» Latvijā sākta 2014. gadā.

Līdz 2018. gadam Latvijai ir pieejams 66 miljonu eiro finansējums.

Pērn izlietoti 4,7 miljoni eiro, sniedzot atbalstu 20 000 jauniešiem.

Šogad plānots tērēt 17 miljonus eiro.

Dati: ES, Labklājības ministrija.