Attīstīt, bet nesabojāt

2015. gada 9. februāris 00:00

401

Maz pārveidots, nesabojāts, viens no izcilākajiem ainavu parkiem Latvijā – tas ir ekspertu vērtējums Iecavas parkam, kas ciemā saglabājies kopš muižas laikiem.

Novada domē pērn sākta parka attīstības apspriešana, eksperti izpētījuši tā dendroloģisko un bioloģisko situāciju, snieguši ieteikumus kopšanai.

Beidzot novērtēts
Pašvaldības izglītības, kultūras un sporta komitejā nolemts pieteikt parku par šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu.

«Esmu gandarīta, ka pašvaldība beidzot pamanījusi Iecavas parka vērtību,» saka ilggadējā dārzniece Daina Rudzīte, kurai ir liela loma parka saglabāšanā. Viņa parku pieskatījusi kopš darba sākuma Iecavā. «Teritoriju pirms manis neviens nebija tīrījis. Sapratu, ka koki te vērtīgi, stādi bija vesti no ārzemēm. Zināju, kuri krūmi jāsaīsina, lai ataugtu, kur jāiztīra liekais jauno kociņu apaugums. Laucītes jau tolaik turēju atklātas, tās arī nevajag piestādīt, lai veidotos ainava,» skaidro dārzniece. Daudz darba pēc Dainas norādēm paveikuši talcinieki.

Tagad ekspertu secinājums par nesabojāto parka vidi un ainavu Dainai dara prieku – tātad darbošanās bijusi pareiza. Viņa uzteic tagadējo pašvaldības dārznieci Sarmīti Avotu, ar kuras iniciatīvu parka attīstību domē sākuši apspriest.

Nepārspīlēt ar labiekārtošanu
Daina atceras senāku laikabiedru stāstus, ka muižas laikā parks bija iežogots un parastie cilvēki tur brīvi nevarēja pastaigāties. Tagad tā ir sabiedrībai pieejama teritorija, vērtīgs mantojums, kas jāattīsta ar prātu, uzskata dārzkope.

«Laika gaitā te parādījušies elementi, kas īsti neatbilst ainavu parka statusam, piemēram, estrāde, taču jāsaprot, ka parks ir cilvēkiem, un tas mainās. Manuprāt, modernais labiekārtojums – soliņi, rotaļu laukums – būtu jāveido ap estrādi, izmantojot dabiskus materiālus. Pārējā daļā jāsaglabā ainava,» stāsta D. Rudzīte.

Parka vērtējumā secināts, ka koku te ir pietiekami daudz, jauni klāt pašlaik nav jāstāda. Dažus nesen iestādītos kociņus, iespējams, vajadzētu pārvietot ainavas atjaunošanai.

Eksperti ieteikuši neiznīcināt dabisko zemsedzi, tātad nepārspīlēt ar lapu grābšanu, skaidro dārzniece. Kā dabiskās zemsedzes pabojāšana novērtēta pagājušajā ziemā sarīkotā Iecavas upes saliņu attīrīšana no lielā apauguma. Sarmīte Avota skaidro – nākotnē iecerēts saliņas vasarās padarīt apstaigājamas.

Koki vai bebri
Parka inventarizācijas gaitā katram kokam piestiprināts numurs, sniegts sīks vērtējums un norādes par kopšanu. S. Avota stāsta, ka šoziem vēl plānots izzāģēt sausos zarus. Pētnieki atklājuši vairākus dižkokus, ko vēlāk varētu īpaši izcelt. Parkam pieder Iecavas upe un tajā ietekošā Ģedule, līdzās ietekai ir avots. Eksperti iesaka ūdens objektus nākotnē izpētīt nopietnāk. Pērn nogāzē pie Ģedules avota tika uzliktas trepītes, jo cilvēki no tā ņemot ūdeni.

Parkā ir krauķu kolonija, lielo koku dobumos mājo pūces. Iecavas upes krastos ir dolomīta atsegumi ar alām, kurās, iespējams, mitinās sikspārņi. Arī atsegumi uzskatāmi par vērtīgiem biotopiem. Parka koku stumbrus apstrādājuši bebri, stāsta Daina: «Jāpārdomā iespējas no tiem tikt vaļā, jo koki ir vērtīgāki.»

S. Avota piekrīt, ka parkam vajadzīgs labāks apgaismojums. Ielai būtu vajadzīga ietve, lai tā būtu drošāka pastaigām.

Savākti priekšlikumi
«Nedomāju, ka parkā iederētos veloceliņi, tas jāsaglabā ar skaistu ainavu, lai te var pastaigāties,» uzskata S. Avota, «jādomā par drošību pie Divkalniņa, kur bērni ziemā vizinās uz ielas un upes pusi. Labajā krastā varētu veidot taku līdzīgi nogāzei pie Dievdārziņa, taču vispirms jānovērtē, vai to atļauj darīt aizsargājamā objekta statuss un cik dziļa ir krasta erozija. Vēlētos parkā izvietot vairāk soliņu un iekārtot skatu laukumus, lai cilvēki var novērtēt tā skaistumu.»

Pašvaldībā savākti iedzīvotāju priekšlikumi parka attīstībai, kas jau izskatīti attīstības komitejā, stāsta pašvaldības dārzniece Sarmīte Avota. Attīstības projekta sagatavošanai, visticamāk, rīkos konkursu.

Parkā ir bijusī muižas veļasmāja, kas tagad pieder privātīpašniekam. Ēka pašā upes krastā ir sliktā stāvoklī. Labi uzturēts ir visai brīvā stilā atjaunotais muižas sarga namiņš pie Ģedules upītes, kam vairākkārt mainījušies īpašnieki.

Iecavas muižas apbūve ar parku ir valsts kultūras pieminekļu sarakstā, liecina informācija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājaslapā mantojums.lv. To iepriekš izpētījusi arhitekte Ilze Māra Janelis, viņas secinājumi iekļauti grāmatā «Iecavas muiža/Gross-Eckau», ko izdevis Rundāles pils muzejs. Grāmatas autors ir Imants Lancmanis.

Iecavas novadā ir vēl viens muižas parks pie Dzimtmisas skolas. 2009. gadā to pētīja ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, kopā ar skolēniem veidojot attīstības plānu.

UZZIŅAI

Pētījums «Iecavas parka dendroloģiskā inventarizācija ar koku stāvokļa novērtējumu, kopšanas pasākumu aprakstu un bioloģiskās daudzveidības novērtējumu»

Pētījumu SIA «Koku eksperts» vadībā veica nozares ekspertu grupa.

Pašvaldības maksa par pētījumu: 12 338 eiro.

Vecākie koki parkā ir 150 – 200 gadu vecumā.

Teritorijā ir 44 koku sugas, 25 no tām svešzemju.

Vērtīgas krūmu grupas – irbenes, grimoņi, lazdas, alpu vērenes.

Koki šajā teritorijā bijuši ap 300 gadu.

Valdošās sugas – kļava, liepa, osis, ozols, ir arī skābarži, baltalkšņi.

Atrasti 16 dižkoki.

Liela bioloģiskā daudzveidība – ķērpji, sūnas, bezmugurkaulnieki, kukaiņi, putni.

Avoti: Iecavas novada dome, SIA «Koku eksperts» pētījums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Attīstīt, bet nesabojāt

Kategorijas