Ilustrēti Marijas zemes stāsti

2015. gada 9. februāris 00:00

746

Bauskas Centrālā bibliotēka (CB) no Latvijas Nacionālās bibliotēkas šogad dāvanā saņēmusi unikālu izdevumu «Terra Mariana» («Marijas zeme»). CB lasītavā to var aplūkot ikviens interesents. Savā īpašumā grāmatu vēl ieguva Skaistkalnes pagasta bibliotēka, Rundāles pils muzejs un Bauskas muzejs. Grāmata ir bibliogrāfisks retums. Tās oriģināls kopš 1889. gada atrodas Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā.

Neparasti par katolicisma vēsturi
Izdevums sastāv no divām daļām. Komentāru grāmata ir vismaz trīsreiz apjomīgāka par ilustrāciju albumu. Lai saprastu, par ko ir runa, vienlaikus jāatšķir gan ilustrāciju, gan komentāru sējums. «Terra Mariana» ir neparasts, ilustrācijās un draudžu dokumentu kopijās veidots stāsts par katolicisma vēsturi latvju, lietuvju un igauņu zemēs no 1163. līdz 1888. gadam, kad albums pirmo reizi tika izdots.

Visi zīmējumi ir veidoti viduslaiku miniatūru stilistikā, bet to autori ir 19. gadsimta pazīstami Rīgas arhitekti, poligrāfiķi un vairāki vārdā nenosaukti mākslinieki. 19. gadsimta 80. gados Latvija un Lietuva nebija valstis, bet gan Krievijas impērijas pārvaldītas teritorijas. Katolicisms bija spēcīgākais motīvs, kas tolaik vienoja latvjus, leišus un poļus.

Projekta «Terra Mariana» īstenošanā ir piedalījusies Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, Rokišķu novada muzejs Lietuvā, Tartu Universitāte Igaunijā un citas institūcijas. Grāmatas izdevēja ir Latvijas Nacionālā bibliotēka. Tās direktors Andris Vilks izdevuma priekšvārdā uzsver, ka «Terra Mariana» ir nozīmīgs vēstījums par Livonijā dzīvojošo tautu pievienošanos kristīgajai pasaulei un Eiropas kultūras telpai.

Līdzautors no Rundāles
Grāmatas «Terra Mariana» komentāru līdzautors ir Rundāles pils muzeja Latvijas mākslas nodaļas vadītājs Jānis Baltiņš. Viņš «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka komentāru izstrādē darbojies kopā ar mākslas zinātnieci Rūtu Kaminsku un vēsturnieku, komentāru sējuma zinātnisko redaktoru Andri Levānu, kurš ir beidzis Hamburgas universitāti. Jāņa Baltiņa kompetencē bija ilustrācijās attēlotās heraldikas, numismātikas un zīmogu atšifrēšana.

«Aizraujošs pētniecības process! Saskāros ar dažiem jautājumiem, kam muzeja darbā nebija nācies pievērsties, un, protams, daudz jauna uzzināju par katoļu lietām Baltijā. Kristianizācijas vēstures traktējums latviešu, igauņu un lietuviešu zemēs ir diezgan subjektīvs, jo balstās Gustava fon Manteifela – 19. gadsimta ievērojamā Latgales vēstures pētnieka, etnogrāfa un folklorista – uzskatos,» spriež Jānis Baltiņš.

Dāvana Romas pāvestam
Par albuma «Terra Mariana» vēsturi informē vēsturnieks, viens no grāmatas komentāru autoriem Henrihs Soms. Romas pāvests Leo XIII savas priesterības 50. jubileju svinēja 1888. gadā. Viņš bija katoļu aprindās atzīta autoritāte. Pāvesta darbības laikā pasaulē tika izveidotas 248 jaunas diecēzes. Leo XIII priesterības jubilejas pasākumi Vatikānā turpinājās visu gadu. Viņš saņēma ļoti daudz dāvanu, kas vispirms tika izliktas publiskai apskatei, bet vēlāk nokļuva Vatikāna muzeju kolekcijās un Apustuliskajā bibliotēkā, kurā joprojām atrodas Baltijas katoļu dāvana no Rīgas – albums «Terra Mariana».

Šīs dāvanas gatavošana ilga 22 mēnešus un izmaksāja 11 500 toreizējo Krievijas rubļu. Ilustrāciju albuma lapas pirms iespiešanas tika eksponētas publiskā mākslas izstādē Rīgā, par topošo grāmatu daudz rakstīja prese. Vērtīgo grāmatu privātā audiencē Romas pāvestam pasniedza teoloģijas profesors Martins Leitners un Viļņas arhitekts Georgs Verners – austrietis, kurš Lietuvā bija projektējis vairākas baznīcas – arī Latvijas pierobežā esošo Rokišķu katoļu baznīcu. Tās būvniecības laikā arhitekts, visticamāk, iepazinās ar poļu grāfieni Mariju Pžezdecku, kura bija albuma «Terra Mariana» izveides iniciatore un mecenāte. Pžezdecku dzimta Baltijā dzīvoja kopš 16. gadsimta. Viņiem Lietuvā piederēja Saloču muiža un Rokišķu muiža, kas bija Pžezdecku rezidence. Poļu aristokrātu īpašumi atradās arī Baltkrievijā un Latvijā – Eglainē. Interesanti, ka Marija Pžezdecka, kas ir cēlusies no fon Tīzenhauzenu dzimtas poļu atzara, 1884. gadā Rīgas Doma baznīcai uzdāvināja divas vitrāžas, kas atrodas Svētās Annas kapelā. Tajās ir attēloti fon Tīzenhauzenu dzimtas pār-
stāvji.

Brauc aplūkot oriģinālu
Albumā ir 70 ilustrētas lapas. Tajā ir atdarināts gotiskais kursīvs un grāmatu ilustrāciju stils, kas Eiropā tika izmantots 13. – 15. gadsimtā ar roku rakstītajos manuskriptos. Par attēlotajiem motīviem un kompozīciju var uzzināt, izlasot mākslas zinātnieces Rūtas Kaminskas komentāru. Savukārt citu autoru komentāri, kas ir tulkoti arī vācu, angļu, poļu, igauņu, itāliešu valodā, sniedz plašu ieskatu par daudzām citām ar albumu saistītām tēmām. Mūsdienu lasītājiem, ja vien viņi nepārstāv akadēmiskās aprindas, ilustrāciju simbolika nav saprotama, jo zīmējumos ir attēlotas gan kristīgās, gan laicīgās varas zīmes. Albuma oriģināla katra lapa ir mākslinieciski veidota, izmantojot dažādu tehniku apvienojumu.

Daugavpils vēsturniece Genovefa Barkovska – viena no projekta «Terra Mariana» darba grupas dalībniecēm –, bija pirmā, kam Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā izdevās aplūkot albuma «Terra Mariana» oriģinālu. Būdama Daugavpils Universitātes zinātniskā sekretāre, viņa 2004. gadā uzrakstīja vēstuli toreizējam Romas pāvestam Jānim Pāvilam II, kurš par to informēja Albertu Sarkani – Latvijas bijušo vēstnieku Svētajā Krēslā. Viņš sarunāja Daugavpils vēsturnieces vizīti Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā un Itālijas Kultūras ministrijā. Itālieši atbalstīja albuma faksimila izdošanu un izgatavoja ilustrāciju diapozitīvus. Par šo notikumu Genovefa Barkovska 2009. gadā rakstīja žurnālā «Bibliotēku pasaule».

Grāmatas «Terra Mariana» sagatavošana izdošanai ilga septiņus gadus. Vairāk nekā 45 tūkstoši latu 2006. un 2007. gadā tika piešķirti no valsts budžeta. Pārējos izdevumus apmaksāja mecenāts.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ilustrēti Marijas zemes stāsti

Kategorijas