Pieredzi manto no tēva un vectēva

2015. gada 6. februāris 00:00

2086

50 gadu jubileju svin codietis Arnolds Jātnieks.

Brīvo brīžu Arnolda Jātnieka ikdienā tikpat kā nav. Dienas gaitas viņš aizvada Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecībā «Vaidelotes», papildus veic novada domes deputāta pienākumus un vēl paspēj divas dienas nedēļā strādāt par pasniedzēju Saulaines profesionālajā vidusskolā, nodarbības sagatavojot naktīs.

Darbs Zviedrijā maina izvēli
Jubilārs dzimis Bauskā 1965. gada 2. februārī, bērnību pavadījis Vecsaules pagasta «Kalējos». Audzis kopā ar divām māsām – Ilzi un Jolantu. «Bērnībā man nebija, ar ko spēlēt bumbu, hokeju. Viņas tik rotaļājās ar lellēm, un es bieži biju neapmierināts un dusmīgs,» ar māsām kopā pavadīto laiku atceras Arnolds. Kuriozu atgadījumu viņš atminas no bērnības. Lai neizvairītos no vecākā brāļa pienākumiem, vecmāmiņa mēdza Arnoldam pie kājas piesiet striķīti. Kad puika ticis «brīvībā,» vienmēr uzticīgs palicis savai slēptuvei aveņu biezākajā pudurī. Mazdēlu gan vecmāmiņa bez pūlēm allaž atradusi.

Skolas gaitas sākušās Bauskas
1. vidusskolā 1972. gadā. To pabeidzot, Arnolds ieguvis arī vieglās un kravas automašīnas autovadītāja apliecību. «Šīs kārtības pietrūkst mūsdienās,» noteic jubilārs. Savas tālākās dzīves gaitas viņš mēģinājis saistīt ar likuma kalpa pienākumiem, tomēr lielo konkursu dēļ netika pieņemts nedz policijas skolā, nedz arī Juridiskajā fakultātē. Ar pirmo reizi neveiksmīgs bijis arī mēģinājums iestāties Lauksaimniecības akadēmijas agronomos. Gadu nostrādājis Codes kolhozā par šoferi, domu par studijām pie malas nav metis un mēģinājis vēlreiz iestāties akadēmijā, kas arī izdevies. 1989. gadā absolvēja Lauksaimniecības akadēmiju, tagadējo Lauksaimniecības universitāti, aptuveni divus gadus strādājis kolhozā «Code» par augu aizsardzības agronomu. Vēlāk – pēc Zviedrijas apmeklējuma apmaiņas programmā 1991. gadā – nolēmis pats mesties iekšā savā lauku biznesā. «Nenovērtējams dārgums ir mana tēva un vectēva sniegtie padomi. Uzskatu, ka paaudzes, kuras dzīvo kopā, spēj efektīvāk cita citai nodot dzīves gaitā sakrāto pieredzi,» akcentē Arnolds.

Ar vecāku svētību un gudrību
Arnolds Jātnieks īpašumu mantojis no vecākiem, kuri māju iegādājās 1974. gadā, bet zemnieku saimniecība «Vaidelotes» izveidota 1989. gadā. Jubilārs tur sācis saimniekot 1992. gadā. Zināšanas, kuras gūtas skolas solā, apmaiņas programmās Zviedrijā un citur ārzemēs, kā arī maģistra grāds agronomijā nespēj sniegt to zināšanu daudzumu, ar kuru gudrībā dalās Arnolda tēvs un vectēvs. «Vislabākais, kas lauku darbos var būt, ir pieredze no paaudzes paaudzē. Tā ir svētība un gudrība, kura nākusi caur cilvēka rokām, sirdi un prātu. Man ir pamatotas cerības, ka arī es savas zināšanas varēšu nodot kādam no saviem dēliem,» teic Arnolds.

Iesākumā zemes neesot bijis daudz, 1994. gadā izdevies atgūt vecvectēva laukus. Kopš tā laika Arnolda apsaimniekotā platība sasniegusi 364 hektārus. Darba nekad nav trūcis, un lielākie palīgi ir bijuši paša dēli, kuri Arnoldam ar dzīvesbiedri Dairu ir pieci.

Bagātība – pieci dēli
Arnolds ar Dairu iepazinies studiju laikos. «Atceros, kā pasniedzēja Muižarāja teica, ka Dairai es laikam patīkot, ja jau visu viņa man sakot priekšā,» atminas jubilārs. Laikam pasniedzējai bijusi taisnība, jo Daira un Arnolds apprecējās 1988. gadā, priekšpēdējā studiju gadā. Pasaulē laiduši piecus brašus dēlus. Vecākais dēls Jānis absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu, ko tautā sauc par zviedru augstskolu, apguvis biznesa vadību. «Pateicoties Jāņa praksei Amerikā, mums arī bija iespēja apskatīt Amerikas Savienotās Valstis,» iespaidīgo ceļojumu atminas Arnolds. Otrais vecākais dēls Nauris studē pēdējā kursā Aizsardzības akadēmijā un Cēsīs apmāca jaunos karavīrus. Naurim patīk arī sportot. Mārtiņš mācās Latvijas Universitātē, Lauku fakultātē, par agronomu. Viņa aizraušanās un kaislība ir dziedāšana. Emīls mācās Rīgas Tehniskās Universitātes Biznesa skolā. Mācības Emīlam rit angļu valodā, un, ja tiks sasniegti nepieciešamie rādītāji, arī Emīlam būs iespēja doties uz Ameriku. Jaunākais ģimenes vīrietis Varis mācās Bauskas Valsts ģimnāzijas 7. klasē. Viņš ir aktīvs sportists, dejo.

«Protams, par visu paldies manai mīļajai sieviņai,» ar smaidu sejā teic Arnolds. «Viņa ne tikai gādā, lai vienmēr mēs būtu paēduši, bet arī iesaistās lauku darbos un ir reģistrēta mājražotāja, izveidojusi savu «kantori» mājas virtuvē.»

Brīvie brīži ģimenes lokā
Arnoldam brīvo brīžu ir ļoti maz. Tomēr, kad tie uzrodas, tad tiek pavadīti ģimenes lokā. «Kā jau teicu, bērnībā maz dabūju izspēlēties ar bumbu, jo augu starp divām jaunākajām māsām, bet tagad man ir pieci puikas, ar kuriem sanāk bumbu padzenāt, bet ziemā pie laba sala uz piemājas dīķa spēlējam hokeju, vasarā kopā nopeldamies,» par atpūtu ar dēliem stāsta jubilārs. Viņš atminas, kā pirms daudziem gadiem ar puikām piedalījies zāles pļaušanas sacensībās ar izkapti, tas bijis viens no visaizraujošākajiem pasākumiem kopā ar ģimeni. Visa ģimene ciemojusies arī pie kādreizējās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas.

Iecienīta ģimenē ir šaha spēle, slēpošana un došanās kopīgās ekskursijās.
Jātnieku ģimenes «Vaidelotēs» viesu netrūkst. «Pie mums ierodas tūristi no Latvijas un ārzemēm, kuri apskata lauku mājas, nobauda Dairas sagatavotos mājas labumus. Ir arī viesi no citām saimniecībām, tad dalāmies pieredzē,» ikdienu raksturo jubilārs.

Arnolds tic, ka laukos ir nākotne. Viņš cer, ka augs spējīgi jaunieši, kuri gribēs pievērsties lauksaimniecībai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pieredzi manto no tēva un vectēva

Kategorijas