BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vienas dvēseles divi spārni

Ruta Keiša

2015. gada 4. februāris 00:00

49
Vienas dvēseles divi spārni

Kafejnīcā «Čuguna roze» Bauskā eksponēti Aigas Ludvigas darbi, kas tapuši gleznošanas studijā «Meistars Gothards».

Uz izstādes atklāšanu janvāra beigās vecpilsētas kamerstila gaisotnē ieradās Aigas radi, draugi un kolēģi. Izlikt ilgākā laika posmā paveikto rosinājuši ne tikai kolēģi studijā, bet arī skaista jubileja.

Interese – kopš bērnības
Aiga Ludviga «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka mākslas mūza viņu uzrunājusi jau bērnībā, kas aizritējusi Rundāles novadā, klausoties raidlugas un zīmējot. Darbos visbiežāk atainoti cilvēki, bet, kā vērtējis vectēvs, – tādā īpatnējā manierē. Tolaik meitenei modusies interese par cilvēka iekšējo pasauli, literatūru un teātri. Pēc Bauskas 1. vidusskolas absolvēšanas Aiga iestājās Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā. Kaut gan pedagoģija nebija galvenais mērķis, latviešu valodas un literatūras skolotājas darbā savā bijušajā skolā
A. Ludviga nostrādājusi septiņus gadus. Šo laiku viņa vērtē kā ļoti piesātinātu un noslogotu.

Aiga atzīstas – «lai gan patika zīmēšana un gleznošana, nedaudz trūka drosmes, lai iestātos Bauskas mākslas skolā, bet tas būtu bijis ļoti noderīgi».

Tagad, strādājot Nodarbinātības valsts aģentūrā, A. Ludviga klientiem mēdz pajautāt: «Par ko jūs bērnībā sapņojāt kļūt?» Atbildes visbiežāk atklāj, ka bijuši maldīšanās un ilgstošu meklējumu brīži, lai rastu to, kas nestu veiksmi un prieku par padarīto. Agrāk vai vēlāk tas izdodas, ja vien pietiek pacietības un gribasspēka.

Draugos ar mākslu un dzeju
Aigas pirmā skolotāja mākslas studijā «Meistars Gothards» bijusi gleznotāja Elga Grīnvalde. Vēlāk viņa mācījusies pie Lauras Matildes Ikertes. Zīmēšana un gleznošana apgūta no pašiem pamatiem. Pēc tam skolojusies pie Mārtiņa Krūmiņa. Izstādē redzamie darbi pārsvarā ir studijas uzstādījums. Tie ir gleznojumi ar eļļu uz kartona vai audekla. Interesanti ir ar pas-teļkrītiņiem uz kartona veidotie darbi, kam ir akvareļgleznas efekts.

Aigas darbos nav izaicinošu krāsu vai formu, kaut redzams arī kāds ekspresīvāks tonis.  Viņas klusās dabas saista ar iekšēju mieru un neuzkrītošu klātbūtni. Salona «Meistars Gothards» vadītāja Indra Liepa Aigai Ludvigai izstādes atklāšanā vēlēja nepazaudēt sevi, pat ja rokraksts nav izslīpēti profesionāls. Daudz lielāka vērtība ir būt tam, kas esi.

Aiga Ludviga ir arī Bauskas novada Literātu apvienības dalībniece, aktīvi iesaistījās Viļa Plūdoņa gada dzejas pasākumos, piedalās apvienības sanāksmēs un regulāri publicējas laikraksta «Bauskas Dzīve» literārajā lappusē. Sevi vērtē paškritiski, bet dzejas rakstīšana padodas, kaut gan sākumā tikai aizgājusi tēvam līdzi palūkoties, ko varētu apgūt un uzzināt Sandras Cīrules iedibinātajā svētdienas rakstīšanas skolā. Tā aizsācies darbs ar vārdu, lai turpinātu jaunības sapni – izprast sevi un cilvēkus līdzās.

Harmonijā un līdzsvarā
Ir vēl kāds avots, kas palīdzējis Aigas radošajām aktivitātēm. Bauskas katoļu draudzē savulaik  izveidojās  ģimeņu kopiena, kurā pulcējās aptuveni septiņas ģimenes. Kopābūšanu te piepildīja lūgšanas par ģimeni kā veselumu un tās atgriešanos Baznīcā. Aiga uzsver, ka daudz domāts par to, kā uzklausām cits citu un ko sadzirdam vārdos, kurus teic cilvēks mums līdzās. Vai klausīties un dzirdēt ir viens un tas pats? Iegūtā garīgā pieredze spēcināja un aicināja Aigu Ludvigu atgriezties pie gleznošanas.

Gleznošana un dzejas vārda pasaule ir vienas dvēseles divi spārni, kas notur Aigas Ludvigas dvēseli līdzsvarā un apliecina tās spēku un brīvību.