BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izpostīto ēku izdodas glābt

Artūrs Dulbe

2015. gada 4. februāris 00:00

958
Izpostīto ēku izdodas glābt

Māja Bauskas novada Codes pagasta Derpelē piedzīvojusi krietnas pārmaiņas. Reiz tur grīdu klājusi teju metru bieza mēslu kārta, karā norauts viens ēkas stūris, bet piemājas šķūņa konstrukcijas izmantotas par kurināmo. Tagad nama veidols ir mūsdienīgs un skaists.

Atstāts novārtā
Patlaban nekas neliecina par «Rijnieku» nama kādreizējo smago likteni. Pateicoties saimnieka Jura Auziņa gādīgajām rokām, ēka renovēta, ieguldot daudz darba un laika. «Rijnieki» Auziņu ģimenes īpašumā nonākuši ap 1910. gadu, kad par to saimnieku kļuva Jura vecvectēvs Reinis Auziņš. Ēkas sākotnējās sienas celtas no sarkanajiem ķieģeļiem, būvniecībā piedalījās arī Reiņa dēls, Jura vectēvs. Kā stāsta Juris, vectētiņš pienesis ķieģeļus un viņam strādāt nācies ļoti daudz, tādēļ bieži neesot gājis uz skolu.

Vecvectēvs kopā ar dzīvesbiedri Emīliju namā saimniekojis ilgi. Īpašums pleties plašumā, iedalīti septiņi hektāri zemes, tikuši pie ābeļdārza, bijusi rija, kūts, saimniecības ēka, klēts. No ābeļdārza palikuši vien daži augļu koki. Aizsegu no ceļa putekļiem un apkārtējo ziņkārības snieguši dzīvības koki, kuri devuši arī pastāvīgu ēnu mājai. «Padomju gados vecvectēva saimniecībā tika turētas kolhoza govis, viena bija pašu, bet izslaukto pienu nācās atdot kopsaimniecībai. It kā bija tavs, bet patiesībā tomēr ne,» atminoties vectēva stāstīto, prāto Juris.

Šķūnis iznīcināts, jo tā sastāvdaļas tikušas kurinātas, lai toreizējiem iemītniekiem būtu silti. Viss bija izpostīts un pamests. Nams atstāts novārtā.

Nākas atjaunot
Ap 1998. gadu saimniekošanu sāka Juris. Vecvectēva mājas bijušas nolaistas pilnībā. «Viss bija aizgājis tik tālu, ka pat dzīvojamajā ēkā turētas govis,» teic vīrs. Viņš stāsta, ka logi aizbāzti ar salmiem, bet grīdas klājusi bieza mēslu kārta, jumts bijis caurs, un gar sienām nācis ūdens. Vienā mājas galā dzīvojis krievs, otrpus – latvietis. «Nācās krietni pacīnīties, lai māja atgūtu tagadējo skatu,» apliecina Juris.

Pilnībā izremontēts «Rijnieku» pirmais stāvs, otrais stāvot tukšs. «Mums diviem vietas atliku likām. Bērni atbrauc ciemos vien vasarā vai uz svētkiem,» atklāj Jura dzīvesbiedre Dzidra.

Aiz mājas slienas liela sarkanu ķieģeļu kūts siena. Juris ieplānojis tur celt garāžu, koka stutes jau uzstādītas, tik trūkstot palīgu, lai darbi tiktu paveikti. Teritorija ir liela, jāpļauj zāle, jāveic dažādi saimniecības darbi. Vienlaikus notiek nelieli remontdarbi mājas iekšienē.

Vēstures relikvijas
Nama nosaukums «Rijnieki» radies rijas dēļ, kurā kūla labību. «Te savulaik bija liela saimniecība, bija visa nepieciešamā tehnika laukkopībai un dažādiem amatnieku darbiem. Mājai ir sava lauku dzīves vēsture, tāpēc vēlējāmies saglabāt vēsturisko nosaukumu,» par māju vārdu stāsta Juris.

«Rijnieki» savās sienās slēpj vēsturiskas relikvijas. Mājas iemītnieki atraduši senu sudraba sieviešu aproci ar gravējumu «Dievs svētki», un, šķiet, redzams gadskaitlis – 1896.

Pagalmā nelielā sniega kupenā stāv vēsturiska izskata sējmašīna, kura atgādina stumjamo ķerru. Tā uzbūvēta, izmantojot zobratus un ķēdes. Juris domā, ka tā ir vismaz simt gadus veca.

Otrpus mājas durvis saglabājušās oriģinālas ar visu grezno rokturi. «Vectēvs teica, ka par durvīm maksājis ar zelta rubļiem,» atminas Juris. Atrasti arī divi lieli porcelāna šķīvji. Dzidra līdzīgus porcelāna traukus redzējusi Rundāles pilī.

«Mums diviem šis nams ir par lielu, tāpēc apsveram iespēju to pārdot, bet, kā būs, to rādīs laiks,» par nākotni prāto Juris Auziņš.