Briselē spriež par struktūrfondu pieejamību pašvaldībām

Latvijas 19 pašvaldību vadītāji divas dienas strādāja Briselē. Viņu vidū bija Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips un Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Eiropas Savienības jautājumos Agita Kaupuža informē, ka svarīgākie diskusiju jautājumi, tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Parlamenta (EP) pārstāvjiem, bija eiro ieviešana Latvijā un pašvaldībās pieejamais struktūrfondu finansējums nākamajā plānošanas periodā. ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Olli Rēna kabineta eksperts Taneli Lahti bija izvairīgs par konkrēta datuma nosaukšanu, kad Latvija varētu pievienoties eiro zonai. Savukārt, klāstot par iespējamo ikviena pašvaldības iedzīvotāja būtiskajiem ieguvumiem pēc eiro ieviešanas, T. Lahti kā praktiskus labumus uzsvēra cenu salīdzināmību, zemu inflāciju un zemas kredītu procentu likmes. Kā svarīgu politisku ieguvumu viņš atzina iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā par ekonomikas nākotni, kurā aicināti tikai eiro zonas valstu pārstāvji. Briselē Latvijas pašvaldību pārstāvji tikās ar Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieku īstenošanas jautājumos Normundu Popenu, lai diskutētu par kohēzijas politiku nākamajā plānošanas periodā. Diskusijā viņš atbalstīja priekšlikumu piešķirt noteiktu daļu no valstij pieejamā Kohēzijas politikas finansējuma reģioniem. Viņš uzsvēra, ka EK ir svarīgi, ka pašvaldības nāk klajā ar konkrētām idejām par uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību savās teritorijās. Viņš aicināja pašvaldības tieši patlaban ļoti aktīvi iesaistīties diskusijās ar atbildīgajām valsts institūcijām par nākamā plānošanas perioda fondu līdzekļu plānošanu un paust savas intereses. V. Veips „Bauskas Dzīvei" pastāstīja, ka, tiekoties ar EP deputātiem no Latvijas Sandru Kalnieti, Kārli Šadurski un Krišjāni Kariņu, tika pārrunāts Latvijai tik aktuālais lauksaimniecības platībmaksājuma jautājums. Arī V. Veips uzsvēra N. Popena norādi par to, cik svarīgi jau pašā sākumā noteikt struktūrfondu izmantošanas principus nākamajam plānošanas periodam. Tam jānotiek dalībvalsts līmenī, jo projektus izvērtē dalībvalsts un tās institūcijas, nevis Eiropas Komisija. Iepazīstoties ar EP, arī EK darbu, V. Veips atzina, tas ir liels birokrātisks mehānisms, kas tomēr nodrošina sekmīgu šo Eiropas institūciju darbu. Lēmumu pieņemšanas procedūra ir laikietilpīga un sarežģīta, tai nākas izturēt lielu administratīvo slogu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»