BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Iecavnieki kavējas barikāžu laika atmiņās

Uldis Varnevičs
Vietējās ziņas

2015. gada 2. februāris 07:02

348
Iecavnieki kavējas barikāžu laika atmiņās

Iecavas dienas centra «Iecavnīca» vadītājs Ģirts Majors un jaunais vēstures pētnieks Maksims Krutikovs 30. janvārī rīkoja barikāžu laika piemiņas pasākumu, kura īpašie viesi bija Romualds Ražuks un Renārs Zaļais.

Uz tikšanos ieradās aptuveni 30 iecavnieku, no kuriem lielākā daļa bija barikāžu dalībnieki. Sanākušos interesēja ne tikai 1991. gada janvāra notikumi un to priekšvēsture, bet arī mūsdienu politika.

Atgriezties pagātnē palīdzēja iecavnieka Jāņa Čudara filmētie videomateriāli. «Man toreiz bija mazā videokamera, ko no Amerikas atveda dzejnieks Krāslavietis,» atminas J. Čudars.

Ar kameru iemūžināti svētki Bauskas pilskalna estrādē1988. gadā, kad komunistiskās partijas apmulsušo darbinieku priekšā pirmo reizi plīvoja sarkanbaltsarkanie karogi. Videofragmentos skatāmi mirkļi no piemiņas pasākuma 23. augustā Rīgā pie Brīvības pieminekļa, mītiņš Baldonē, kur dziedāja Ieva Akurātere. Iemūžināts, kā Iecavā atklāj pieminekli uz Sibīriju deportētajiem. Šogad filmu arhīvu izdevies pārvērst digitālajā formātā.

Iecavnieks Gunārs Lazda stāstīja, ka padomju laikos nevarēja brīvi fotografēt un filmēt. Pie svarīgākajiem pieminekļiem vīri civilā tērpā vērojuši garāmgājējus. Iecavniece Natālija Banka atcerējās, ka novērotāji bijuši arī barikāžu laikā: «Mūsu vidū tādi bija divi – viņi ik pa laikam devās uz telefonu būdiņām un kādam ziņoja par notiekošo.»

Pasākumu atklāja Ģirts Majors, iepazīstinot ar īpašajiem viesiem – Latvijas Tautas frontes toreizējo priekšsēdētāju Romualdu Ražuku un Barikāžu muzeja vadītāju Renāru Zaļo. Ar vēstures datiem un informāciju pagātnē palīdzēja atgriezties Maksims Krutikovs, kurš atgādināja arī par traģiskajiem notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, kur no padomju armijas tankiem un karavīriem gāja bojā 14 cilvēki.

Uzrunājot sanākušos, R. Ražuks uzsvēra, ka barikāžu ideja savulaik dzima Latvijas Tautas frontē, tās aktīvistiem veiksmīgi izdevās to īstenot. Tūlīt pēc Viļņas notikumiem Dainis Īvāns aicināja visus atbalstītājus ierasties Rīgā, 13. janvārī protesta manifestācijā piedalījās pusmiljons cilvēku. Svarīga loma bija arī tam, ka «perestroikas» laikmetā Padomju Savienība kļuva atvērtāka ārzemju medijiem, gandrīz jebkurš notikums tūlīt nokļuva ārzemju televīziju apskatos.

Renārs Zaļais stāstīja par 20. janvāra notikumiem pie Iekšlietu ministrijas un uzsvēra, ka daudzi sanākušie pazīst Bauskas miličus, jo daži no viņiem ir iecavnieki. Barikāžu dienās Bauskas abās pusēs – pie Mēmeles un Mūsas tilta – stāvēja tehnika, ar kuru baušķenieki bija gatavi bloķēt abus tiltus. Vai kādam ir fotogrāfijas, kurās tas būtu iemūžināts?» R. Zaļais aicināja sanākušos papildināt Barikāžu muzeja krājumus.

Imants Sūna, viens no Iecavas Tautas frontes nodaļas vadītājiem, dalījās atmiņās par tā laika notikumiem. Nodaļu vadītāji dažādu patriotisko pasākumu dalībnieku sarakstus esot iznīcinājuši uzreiz pēc notikuma beigām, jo baidījušies, ka tos var izmantot represijās pret Latvijas iedzīvotājiem.

Sarīkojuma dalībnieki uzskata, ka par barikāžu laika notikumu nozīmi jāinformē vairāk un biežāk, jo mūsdienu jaunieši to nespējot novērtēt. Tādi jaunie vēstures pētnieki kā Maksims Krutikovs esot jāatbalsta.

Diskusijas sanākušo vidū raisījās par to, vai mūsdienās valsts neatkarības nosargāšanā uz barikādēm būtu tāda pati atsaucība. R. Ražuks pauda, ka, viņaprāt, ir ticība Latvijas valsts ideāliem, vienīgi to nevajadzētu jaukt ar ikdienas rūpēm.

Sanākušie varēja vērot Ģ. Majora un M. Krutikova veidoto videokolāžu par 1991. gada janvāra barikādēm.

Kategorijas

Kategorijas