Mežsaimnieki meklē jaunus risinājumus

2015. gada 2. februāris 00:00

492

Pagaidām meža darbinieki par ziemu nepriecājas – nav sala, un mitrākajiem meža apgabaliem nevar piekļūt. «Kad piesalst, uz lauku ceļiem gandrīz trešdaļa mašīnu ir kokvedējas,» situāciju raksturo meža īpašnieku apvienības «Bārbele» mežu speciālists Jānis Folkmanis. Dažiem saimniekiem sazāģētie kokmateriāli stāvot jau ilgāku laiku, bez sala izvest no slapjā meža tos nevar.

Šajā situācijā nākas meklēt jaunus risinājumus. Baušķenieks Ervīns Tirols, kurš apsaimnieko meža īpašumu Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, gatavojas sertificēt paša izgatavotu baļķu izvedēju ar iekrāvēju.

Saudzē ceļus
Ervīns Tirols pieļauj, ka ar paša gatavoto baļķvedēju var piekļūt vietām, kur nav iespējams piebraukt ar lieliem spēkratiem. «Šāds aptuveni četras tonnas smags izvedējs saudzē ceļus. Daudzi ir stāstījuši, ka Somijā un Zviedrijā mazāka izmēra meža tehnika ir ļoti iecienīta,» teic meistars. Pašreizējos laikapstākļos mežā varot strādāt – lai arī zemes virskārta nav sasalusi, šis braucamrīks negrimst.

Spēkrats veidots uz traktora T-40 bāzes, tāpēc uz priekšu un atpakaļgaitā izvedējs pārvietojas vienādā ātrumā. «Iepriekš izmantoju piekabi, bet ar to bija grūti manevrēt,» stāsta E. Tirols. Baļķu izvedēja dažas detaļas iegādātas jaunas, bet lielākā daļa tapusi no tā, ko varēja atrast. Izkrāvējs tiek vadīts no kabīnes.

Meistars atzīst, ka ar paša gatavoto iekārtu strādā testa režīmā, jo ik pa brīdim parādās kādas problēmas. Kad būšot pārliecība, ka viss ir kārtībā, tad tehniku sertificēšot, lai var pārvietoties pa ceļu un pilnvērtīgi izmantot meža darbos arī citu saimnieku īpašumos.

Izmanto nevajadzīgo
Skaistkalnes pagastā E. Tirols apsaimnieko vecaimātei piederošos 18 hektārus meža un piecus hektārus zemes, kas atvēlēti bērzu plantācijai. Lauksaimniecības zeme neesot meliorēta, tāpēc tā mitra. «Ja zemi pārreģistrētu kā mežu, būtu jārēķinās ar to, ka bērzus drīkst zāģēt tikai pēc 70 gadiem. Plantāciju var izcirst jebkurā laikā, turklāt nav prasību tās retināšanai. Vienīgi jākopj, lai koki labāk augtu,» atklāj E. Tirols.

«Plantācijām izmanto mazauglīgu zemi, piemēram, smilts augsni. Kolhoza laikos mazāk vērtīgajā zemē sēja auzas. Zinu šādas teritorijas, kas ir apmežojušās un no lauksaimniecības viedokļa nav interesantas. Daļa šo teritoriju īpašnieku tās pārvērš par plantācijām,» stāsta J. Folkmanis. Viņš atzīst – tur, kur ir lauksaimniecībai piemērota auglīga zeme, tā jāapgūst, ja tās nav – jāizmanto iespēja pārvērst platības plantācijā un ražot koksni.

Energoresurss nākotnei
Arī bez plantācijas kopšanas darba ir gana, teic E. Tirols. Mežs nepārtraukti ir jāapsaimnieko, jāretina, jāizzāģē grāvmales. «Gandrīz viss, ko nozāģē, aiziet šķeldā. Lielākus stumbrus izmantojam malkai, bet pārsvarā meža apsaimniekošanā iegūstam krūmus, ko pārdosim šķeldā,» skaidro E. Tirols. Salīdzinājumā ar malku finansiālais ieguvums neesot liels, tomēr tas ir labāk nekā nozāģēto sadedzināt.

J. Folkmanis atzīst, ka koksnes cena un pieprasījums tirgū nav paredzami. Viņš arī uzsver, ka koksne kā energoresurss nākotnē būs iecienīta: «Plantācija ļauj rīkoties elastīgi. Var audzēt kokus 30 gadus un izzāģēt finierkoksnē vai desmit gadus un izmantot enerģijas ražošanai. Var arī pēc desmit gadiem no plantācijas viena stūra zāģēt malku un apkurināt māju.» Katrs pats var izplānot, kāda stratēģija ir izdevīga.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mežsaimnieki meklē jaunus risinājumus

Kategorijas