Aviācijas attīstībai sekmīgi vākti ziedojumi

Latvija aizvien sevi pierādījusi kā konkurētspējīgu valsti ar talantīgiem prātiem dažādās jomās, ieskaitot inovācijas un izgudrojumus. Varam būt lepni par aviācijas straujo attīstību starpkaru posmā. Ja Latvija nebūtu piedzīvojusi PSRS okupāciju, aviācija un citas iznīkušās nozares tagad, iespējams, plauktu un zeltu.
Valsts aizsardzībai apvieno civillidotājus
Kara ministrs Jānis Balodis 1935. gada 16. janvārī izsludināja Latvijas Aerokluba statūtu apstiprināšanu, pamatojoties uz likumu par civilo aviāciju. Aeroklubs rosīgi darbojās un modināja plašas sabiedrības interesi, drīz vien citu pēc citas dibināja aerokluba nodaļas, kas aptvēra vairākas pilsētas un pagastus. Latvijas Aeroklubā apvienojās Latvijas Aviācijas veicināšanas biedrība, Latvijas Aviācijas biedrība, Latvijas Republikas lidotāju klubs, Latvijas Buru lidotāju biedrība, Aviācijas atvaļināto karavīru biedrība, Latvijas Auto un Aeroklubs, līdzdarbojās arī Latvijas Aizsardzības biedrība.
Latvijas Aerokluba galvenie mērķi valsts aizsardzības labā bija apvienot visus Latvijas civillidotājus, veicināt aviācijas attīstību un popularizēt lidošanas sportu, sagatavot jaunus lidotājus un citus aviācijas speciālistus. Bija svarīgi veidot aerodromu tīklu, attīstīt aviorūpniecību, veicināt lidmašīnu un planieru modelēšanu un būvi, palīdzēt valsts gaisa aizsardzībā, organizēt valsts pretķīmisko aizsardzību, vākt līdzekļus Kara aviācijas fondam, materiāli atbalstīt aviācijā cietušos kluba biedrus un bojā gājušo kluba biedru trūcīgos piederīgos.
Aeroklubā 1940. gada februārī bija vairāk nekā 100 nodaļu un ap 30 000 biedru. Darbojās vairākas aviācijas skolas, kas gatavoja lidotājus. Bija 52 buru lidkopas, kurās daudzi jaunekļi pašaizliedzīgi nodevās pirmajiem lidojumiem. No 1935. līdz 1940. gadam sagatavoti vairāk nekā 100 lidotāju. Interesentu bija daudz – aviācijas skolā parasti pieteicās četrreiz vairāk kursantu, nekā bija iespējams uzņemt.
Lai raisītu jaunatnes interesi, pie aerokluba nodaļām darbojās aviācijas pionieru pulciņi. To mērķis bija iepazīstināt jaunatni ar aviāciju, būvēt pūķus, motoru un bezmotoru lidmodeļus, veidot pūķu un lidmodeļu prototipus.
Iznomā pļavu aerodromam
Bauskas pilsētas galva E. Kasparsons 1935. gada 16. jūnijā sasauca Latvijas Aerokluba dibināšanas sapulci. No Rīgas ieradās armijas aviācijas pulka un Latvijas Aerokluba pārstāvji. Saietā piedalījās 40 personas un vienprātīgi nolēma Bauskā dibināt Latvijas Aerokluba Bauskas nodaļu. Latvijas Aerokluba pārstāvis sapulcējušos iepazīstināja ar aerokluba mērķiem un nozīmi. 1935. gada 17. jūnijā pēc
E. Kasparsona ierosinājuma 29 vietējie iedzīvotāji nodibināja Latvijas Aerokluba Bauskas nodaļu. 1935. gadā Bauskas valde uz desmit gadiem klubam iznomāja 12,2 hektārus pilsētas pļavu par 500 latiem gadā aerodroma izbūvei. Nomas maksu kā ziedojumu atlaida.
Jau 1935. gada nogalē Latvijas Aerokluba Bauskas nodaļa savā neilgajā pastāvēšanas laikā bija uzrādījusi atzīstamas sekmes. Tās biedru skaits jau bija 250 cilvēku. Par lielāko sasniegumu nodaļa varēja atzīmēt aviācijas svētkus Bauskā, kas deva 1100 latu atlikumu. Kopā ar biedru iemaksām nodaļa ieguva pietiekamu daudzumu līdzekļu, lai sāktu nepieciešamākos darbus nomātajās pļavās, kur bija paredzēta vieta aerodromam. Laukums bija jānolīdzina un jāmeliorē.
Oktobrī no Bauskas nodaļas uz Jelgavas buru lidošanas skolu nosūtīja trīs biedrus. Decembrī viņi mācības bija beiguši, varēja lidot un būt citu nodaļas biedru instruktori. Tika sākta buru lidmašīnu izbūve. Nodaļas turpmākie darbi bija aerodroma celtniecība, lidaparātiem nepieciešamo angāru būve, mācības un sporta lidojumu rīkošana. Šo mērķu sasniegšanai vajadzēja daudz līdzekļu, ar biedru iemaksām to realizēt nebija iespējams. Aerokluba nodaļu atbalstīja organizācijas, atsevišķas personas un pilsētas valde.
Pilsētā ierodas Herberts Cukurs
Ziedojumu vākšanas nolūkos aerokluba vadība bieži rīkoja kafijas vakarus nodaļas biedriem un tehniskajiem darbiniekiem. Liels atbalsts parasti tika saņemts Latvijas Aerokluba Bauskas nodaļas rīkotajos ikgadējos svētkos – Aviācijas dienā. To ik gadu organizēja augustā un vienlaikus svētkiem pārdoto biļešu veidā vāca ziedojumus.
Lai iepriecinātu apmeklētājus, piedalījās arī kara, aizsargu un civilās aviācijas lidotāji. Aviācijas svētku programmā parasti bija iekļauti kara un aizsargu lidmašīnu lidojumi, lidmodeļu sacensības ar labāko lidmodeļu būvētāju godalgošanu, grupu un figūru lidojumi, gaisa kaujas demonstrējumi un kara lidmašīnu eskadriļas uzbrukums speciāli šim nolūkam celtām būvēm. 1937. gada Aviācijas diena kļuva īpaša ar to, ka uz svētkiem ieradās vēsturē pretrunīgi vērtētais lidotājs Herberts Cukurs ar savu lidmašīnu «Trīs zvaigznes». Katru gadu svētku noslēgumā pils dārzā bija balle, svētkus apmeklēja ap 4000 – 6000 cilvēku.
Lidmašīnas iesvēta mācītājs
Lidmašīnu būvē Latvijas aerokluba Bauskas nodaļas biedri bija ļoti aktīvi. 1936. gada martā pilsētas pamatskolas darbnīcās tapa divas buru lidmašīnas. Buru lidmašīnu uzbūvēja arī Bauskas Valsts ģimnāzijas aviācijas pionieru pulciņš. 1936. gada 21. martā visas trīs buru lidmašīnas iesvētīja mācītājs, uz īpašo notikumu ieradās pat Latvijas Aerokluba pārstāvji no Rīgas. 1937. gadā ikgadējo Aviācijas dienu ievadīja Bauskas skautu lidkopas būvētās buru lidmašīnas iesvētīšana. Jauno lidaparātu iesvētīja Bauskas draudzes mācītājs G. Tūrs. Lidmašīnas «krusttēva» pienākumus bija uzņēmies 13. Bauskas aizsargu pulka komandieris J. Vērpelis, kas lidmašīnai deva nosaukumu «Skauts».
Ar lielu lepnumu un gandarījumu tika sagaidīts 1937. gads – Bauskas aeroklubs uzrādīja teicamus sasniegumus. Aviācijas veicināšanai nodaļa izlietoja 7000 latu, kas iegūti iepriekš minētajās ziedojumu vākšanas akcijās. Par šo summu drenēja un pa daļai nolīdzināja aerodromu, uzcēla mūra angāru, iegādājās divus planierus un vieglo automobili. Biedru skaits palielinājās līdz 270.
Vadību pārņem mazpulki
Tā kā nodaļa bija apgādāta ar primāri vajadzīgajiem resursiem veiksmīgam darbības turpinājumam un attīstībai, bija laiks daudz vairāk pievērsties jaunatnei. Lai popularizētu aviāciju, kā arī dotu iespēju lidmodelistiem sagatavoties sacensībām, Bauskā rīkoja jaunatnes aviācijas propagandas dienas. Parasti tās ievadīja priekšlasījums Bauskas pamatskolā, ieradās aviācijas pionieri un skolēni, kā arī Bauskas aerokluba priekšnieks, Bauskas pilsētas galva un citi. 1938. gadā Aviācijas propagandas dienā savā priekšlasījumā «Aviācijas attīstība, sasniegumi un lidmodelisms» lektors M. Kalve sniedza īsu pārskatu par aviācijas attīstību, kara un civilās aviācijas sasniegumiem, lidmašīnu raksturojumu un spējām. Pēc priekšlasījuma visi pulcējās sporta laukumā, kur risinājās lidmodeļu un pūķu sacensības. Labākie vienmēr saņēma balvas.
Latvijas Aerokluba galvenā valde, sekojot Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa norādījumiem par jaunatnes organizēšanas stiprināšanu un vienošanu, 1938. gadā nolēma likvidēt pie aerokluba pastāvošos aviācijas pionieru pulciņus. To turpmāko vadību uzņēmās tā laika lielākā jaunatnes organizācija – mazpulki, kam līdzās darbojās jaundibinātā aviācijas sekcija. Tās darbības noteikumus izstrādāja Lauksaimniecības kamera. Bija paredzēts, ka aviācijas sekcija var darboties pie katra mazpulka. Mazpulka dalībniekus, aviācijas sekcijas biedrus, arī turpmāk sauca par aviācijas pionieriem. Latvijas Aeroklubs saziņā ar armijas aviācijas priekšnieku pārzināja mazpulku aviācijas sekcijas tehnisko darbu. Mazpulki turpmāk varēja vadīt jaunatnes nodarbības aviācijā, viņiem bija tiesības pie formas tērpa valkāt īpašu aviācijas pioniera nozīmi.
Atjauno darbību 1991. gadā
Līdz ar PSRS okupāciju Latvijas Aeroklubs un tā nodaļas piedzīvoja darbības beigas. Un tikai 1991. gada 2. martā notika Latvijas Aerokluba atjaunošanas konference, kurā apstiprināja Latvijas Aerokluba statūtus. Mūsdienās Latvijas Aerokluba mērķi ir koordinēt Latvijā reģistrēto aviācijas sporta federāciju/biedrību darbību, pārstāvēt valsti Pasaules Aviācijas sporta federācijā, popularizēt aviācijas sporta veidus, veidot labvēlīgu vidi tehnisko sporta veidu attīstībai un sekmēt inženiertehnisko zinību nodošanu jaunatnei.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»