«Pats svarīgākais ir cilvēks»

2015. gada 30. janvāris 00:00

146

Vecsaulietis Nikolajs Matvejevs svin 85 gadu jubileju.

Aktīvajos darba gados Nikolajs Matvejevs strādājis ļoti daudz, vadot kādreizējo Bauskas «Lauktehniku», un arī tagad, pensijas gados, sūdzēties par dīkstāvi nevarot.

Iespaidīga būvniecība
Nikolajs Matvejevs dzimis un audzis Latgalē – Ludzā, mācījies Ludzas arodvidusskolā lauksaimniecības tehnikas remontu un apkopi. Tālāk studējis Krievijā, toreizējā Ļeņingradā, tagad – Sanktpēterburgā. Kad skolas gadi aizritējuši, sācis strādāt par inženieri Latvijas Lauksaimniecības pārvaldē, no kurienes 1975. gadā pārcelts uz Bauskas «Lauktehniku». Strādājis tur par vadītāju līdz pat 1990. gadam.
«Kopā ar saviem palīgiem daudz ko «Lauktehnikā» paveicām,» atminas Nikolajs. Uzņēmuma centrā, kas atradās piepilsētā – Īslīcē, uzbūvētas dzīvojamās mājas, administrācijas ēka, garāžas, katlumāja un daudz kas cits. Celtniecība nerimās, darba nekad nav trūcis. «Bija jāmāk palūgt Rīgas «lielajiem cilvēkiem» nauda. Mums tas izdevās. Vienmēr, kad viņi atbrauca un pārbaudīja mūs, tad allaž dabūjām vēl līdzekļus, jo katrs varēja redzēt, kur nauda lietderīgi tikusi ielikta,» stāsta N. Matvejevs. Pirms tam «Lauktehnikas» teritorijā lielākā daļa ēku bijušas pusiesāktas, daudz kas pamests novārtā, nesakārtots.

Tolaik labi veicies arī Iecavā. Tehnika tika vesta uz turieni, lai pēc tam, to sašķirojot, varētu izsūtīt jau pilnībā sakomplektētu pa visu Latviju. Sabūvētās «impērijas» gals pienāca 1990. gadā, kad sākās jauni laiki. Tas bija brīdis, kad Nikolajs devies pensijā.

Nodoties nekā nedarīšanai nav jubilāra dabā, tāpēc izdomājis sākt savu biznesu. Izveidojis frizētavu «Karīna», kura darbojas vēl aizvien. Patlaban tur saimnieko Nikolaja vedekla. Vēlāk kopā ar kompanjoniem sākuši ar lauksaimniecības tehniku saistītu tirdzniecības biznesu. 1997. gadā iegādājušies ēku aiz Mūsas tilta – tagadējā SIA «D un A» veikala telpas, kur strādā joprojām.

Spēks – no ozoliem, ziediem un bitēm
Jubilārs dzīvo privātmājā Bauskas novada Vecsaulē. Namu ieskauj koki, īpaši daudz liepu, to ziedi tiek tējai. Lielākie mājas sargi ir dižie ozoli. «Tie man dod spēku. Es tiem pieglaužos, mirkli paklusēju, ieelpoju un jūtos labāk,» par lielajiem kokiem stāsta Nikolajs. Ziedi ir viņa kaislība. Dobēs plaukst narcises, tulpes, dālijas, kannas, flokši, pujenes un ļoti daudz citu ziedu. Puķu dobes ir allaž izravētas, aplaistītas un sakoptas. «Citreiz, ja nesanāk laika, mani jaukie, lieliskie kaimiņi – Sandra un Ilmārs – man palīdz,» teic jubilārs.

Kopš pensionēšanās Nikolajs nodarbojas ar biškopību. Sācis ar diviem stropiem, bet tagad pagalmā stiepjas 25 bišu māju rinda. Medu viņš vāc pats. «Puķes un liep-ziedi ir nepieciešami ne tikai man, paša skaistumam, bet arī bitēm. Bez šiem ziediem viņas nevarētu pastāvēt,» stāsta N. Matvejevs. Iegūto medu viņš dāvā radiem, kolēģiem un paziņām.

Dārgumi – mazmeitas
Kopā ar sievu Regīnu izaudzināti divi dēli – Valērijs un Igors, kuri vecākiem sarūpējuši trīs mazmeitas – Karīnu, Niku un Līnu. «Viņas ir mani dārgumi. Vasarā brauc ciemos, dzīvojas pa Vecsaules māju. Ir patīkami, ka tur rosās dzīvība,» tā Nikolajs. Jaunībā abi dēli bijuši pirmie palīgi, arī tagad viņi ienāk lauku tehnikas pasaulē, strādājot un sadarbojoties kopā ar tēvu. Patlaban abi saimnieko ģimenes zemnieku saimniecībā «Norieši».

Jubilārs joprojām spēlē akordeonu, šad tad arī uzdzied, bet ballēs vēl aizvien viņam patīk izdejoties uz nebēdu. Par ierastu tradīciju kļuvusi Vecsaules pagastā notiekošo sarīkojumu apmeklēšana. Nikolajs pats dodas mežā, lai sagatavotu slotiņas pirts priekiem, nereti dodas arī sēņot. «Atminos, ka reiz janvārī mežā atradu gailenes, tas bija kas neredzēts,» stāsta Nikolajs Matvejevs.

Lai arī dzimšanas diena ir 31. janvārī, svinēta tā tiek vasarā, kad Vecsaules mājās kopā sanāk draugi, radi, bijušie un tagadējie kolēģi. Ģimenes svētki Nikolajam ir Ziemassvētki, kuros pilnu māju piepilda radinieki un ģimenes locekļi.

Stingrs, bet saprotošs
Nikolaju Matvejevu bijušie un pašreizējie kolēģi raksturo kā jauku, enerģijas pilnu vīru. «Viņš vienmēr ir domājis par cilvēkiem, lai visa kā būtu gana, nekā netrūktu,» raksturo kolēģe Anna. Viņa teic, ka jubilāram sveicienus dzimšanas dienā nodevuši agrāko gadu kolhozu vadītāji no tuvienes un tālienes.

Bijušā Bauskas «Lauktehnikas» vadītāja Nikolaja padotie jubilāram velta tikai labus vārdus. Viņu raksturo kā lielisku organizatoru, tādu, kurš allaž par prioritāti izvēlējies cilvēku. «Kārtību mīloša persona, stingrs, bet saprotošs. Vienmēr ar viņu varēja visu sarunāt. Allaž rūpējies, lai darbarīki un tehnika būtu vislabākajā kārtībā, vienmēr izpildījis solīto,» šādi un citādi pozitīvi par Nikolaju izsakās viņa bijušie un tagadējie darbabiedri.

Jubilārs sarunas beigās atklāj, ka cilvēki viņa dzīvē bijuši un ir paši svarīgākie, bez tiem viņš nevar sevi iedomāties. Gaviļnieks stāsta, ka svētdiena ir nedēļas grūtākā diena, jo tad ziemas periodā nekas neesot jādara. «Man visu laiku gribas kaut ko darīt, dīkstāvē nevēlos atrasties. Vasarā var parušināties pa dārzu, pastrādāt ar bitēm, bet ziemā – tā ir, kā ir. Nekas, kad garie ziemas vakari paies, tad atkal varēs iet uz priekšu ar pilnu jaudu,» nosaka Nikolajs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Pats svarīgākais ir cilvēks»

Kategorijas