Mazpilsētas kolorītu glabā senā apbūve

2015. gada 30. janvāris 00:00

3917

Piedāvājam jaunu rubriku «Ielu stāsti», ko veidosim sadarbībā ar Bauskas muzeju. Tā speciālisti gatavos vēstures faktu kopu, bet «Bauskas Dzīves» žurnālisti izstaigās ielas, sarunāsies ar iedzīvotājiem, fotografēs. Ielu izpētē vēlamies iesaistīt arī pilsētas, Iecavas, Vecumnieku un novadu iedzīvotājus, daloties informācijā un novērojumos, piedāvājot interesantus fotoattēlus no saviem albumiem.
Ciklu sākam ar stāstu par Rijas un Kalēju ielu Bauskā.

Sašķelta piecās daļās
Bauskas vecpilsētas interesantākās un savulaik stratēģiskās Kalēju ielas sākuma posms atrodas diezgan augstā terasē. No tās atklājas neierasti skatpunkti uz vēsturisko apbūvi paralēlajā Rūpniecības ielā un Bauskas Svētā Gara baznīcas apkārtnē. Augstākais ielas posms sākas pie Pētera I akmens un turpinās līdz Baznīcas ielai. Kalēju iela mūsdienās ir sadalīta piecos posmos. To šķērso Baznīcas, Kalna iela – starptautiska automaģistrāle –, Plūdoņa, Rīgas iela. Vecpilsētas vēsturiskā plānojuma tīklu Kalna iela pāršķeļ kā ar nazi. Tikai vietējie iedzīvotāji zina, ka brauktuves viņā pusē jāmeklē Kalēju ielas turpinājums.

Posmā starp Pētera I akmeni un Baznīcas ielu atrodas privātmājas un pāris nelielu koplietošanas namu, bet Kalēju ielas kreisajā pusē – sarkanu ķieģeļu būvju drupas, pussagruvuši koka šķūnīši un āra tualetes. Tā varētu būt iespaidīgākā drupu kolekcija vecpilsētā, kas rada nolaistības un pamestības iespaidu. Tuvplāns ir drūms, bet tālākajā plānā ir redzams lielu koku ieskauts Svētā Gara baznīcas tornis, katoļu baznīcas, Rātsnama tornītis. Stāvot Kalēju ielas terasē, šķiet, ka baznīcas atrodas ieplakā. Romantiska, rāma mazpilsētas ainava.

Restauratora namiņš
Mūra arkādes fragmentus, kas ir saglabājušies Kalēju ielas kreisās puses divos posmos, savulaik vasaras praksē apgleznoja Bauskas mākslas skolas audzēkņi. Zīmējumi, lai arī pabalējuši un vietumis grūti nolasāmi, joprojām labi iederas apbūvē. Cementā ieskrāpēti autogrāfi: Krišjānis Kārkliņš, Ieva Zeltiņa, arī gadskaitlis 1999 un neatšifrējami paraksti. Gleznojumu autoriem droši vien būtu interesanti palūkoties uz saviem bērnības darbiem.

Kalēju ielas sākumposmā ir daži labi uzturēti savrupnami. Viens no tiem pieder Milošam Gavendam – Čehijas restaurācijas firmas «Miloš Gavenda» īpašniekam. Viņa vadītā restauratoru un celtnieku brigāde no 1997. līdz 2014. gadam piedalījās Bauskas pils rekonstrukcijā. Čehu meistari dzīvoja nevis viesnīcā, bet Miloša Gavendas rūpīgi atjaunotajā namiņā. Mājas pagalmā latviešu kolēģiem un draugiem Milošs kādreiz rīkoja etnogrāfiskus vakarus, gatavojot čehu nacionālos ēdienus, atskaņojot tautas mūziku un rādot tautas deju elementus. Prāgā dzīvojošais restaurators ilgus gadus bija čehu folkloras ansambļa dalībnieks.

Kārtīgi un pieticīgi mājokļi
Priekšpusdienā Kalēju ielā nemana nevienu cilvēku – tikai kaķus, suņus un kovārņus. Ieliņa ir neticami klusa. To nesasniedz pat tuvumā esošās automašīnām pārblīvētās Kalna ielas trokšņi. Vairāku dzīvokļu koka ēkā kopš 1984. gada dzīvo Zenta Kondruša. Viņai ir
92 gadi. Zenta vairs neiet pastaigās, bet notiekošo vēro pa logu. Viņa priecājas, ka kaimiņu dzīvokli nesen iegādājās un sāk remontēt jauni īrnieki. Zentas pašas mājoklis, tāpat kā viss nams, ir ļoti kārtīgs. Viņas palīdze un pieskatītāja ir mazmeita. Dzīvokļa saimniecei vislabākās atmiņas par darbā aizvadīto mūžu ir no kādreizējā Bauskas tautas nama, kurā viņa ilgi strādāja par apkopēju. «Tautas nama direktors Jānis Matisons bija brīnumjauks cilvēks. Ar katru laipni un vēlīgi aprunājās, tāpēc šo darbavietu atceros ar prieku,» stāsta Zenta Kondruša.

Dižozoli pie bērnudārza
Pievilcīga ir kļuvusi ēku rinda ielas labajā pusē pie Kalna ielas. Vēsturisko namu atjaunošana ir sākta arī posmā viņpus Kalna ielai. Kreisās puses teritorijā gandrīz visā ielas posma garumā saimnieko pirmsskolas izglītības iestāde «Pasaulīte». Ideāla kārtība, patīkama vide. Zīmīgs akcents ir divi dižozoli, kas saglabājušies no alus rūpnieka Lodinga stādītā parka. Priecē fakts, ka koku aprūpi novada pašvaldība uztic arboristiem, kuri saudzīgi veido vainagu un nozāģē bīstamos zarus.

Viens no Bauskas sakoptākajiem īpašumiem ir sarkanu ķieģeļu ēka ar plašu zaļo zonu pie Saules ielas kāpnēm. Īpašums piederēja Anitai Gāžei, kura visu enerģiju un izdomu veltīja nama un apkārtnes uzturēšanai. Tagad viņas sākto turpina mantinieki. Ļoti prasmīgi ir sākta jauniem īpašniekiem piederošas vēsturiskas koka ēkas atjaunošana otrpus Saules ielas kāpnēm.

Ķibeles ar notekcauruli
Koplietošanas nams, kurā ir 17 iedzīvotāju, atrodas Kalēju ielā 32. Vecākā īrniece Laima Juškeviča te dzīvo jau 65 gadus. Viņai ir mazs dzīvoklītis pirmajā stāvā, bet āra tualete un malkas šķūnītis atrodas vismaz 100 metru attālumā. Laimu satiekam, nesot malku. Viņai ir daudz, ko stāstīt: «Ar mājas apsaimniekotājiem izmisīgi «karoju» jau daudzus gadus. No jumta straumēm plūst ūdens un izskalo pamatus. Caur plānajām sieniņām mitrums nokļūst dzīvoklī. Tapetes ir atlīmējušās, apmetums – nodrupis. Laikam manī nav cīnītājas gara, jo nevaru panākt, lai ierīko jaunu notekcauruli vai salabo veco – saliekto. Palīdzību sāku lūgt vēl tad, kad par bijušās Namu pārvaldes vadītāju strādāja Guntars Skujenieks. Cik gadu jau pagājis!»

Notekcaurule ir Laimas lielākā rūpe, bet, sarunājoties par citām tēmām, 86 gadus vecā baušķeniece kļūst priecīgāka. Viņa turpina: «Šajā namā dzīvoja jūsu avīzes, ko tolaik sauca par «Komunisma Ceļu», galvenais redaktors Gunārs Šimkevics un viņa Anniņa. Īstenībā Anniņai kā jaunai speciālistei piešķīra dzīvokli. Gunārs viņu apprecēja, bet 80. gadu sākumā ģimene saņēma labiekārtotu mājokli. Šimkevicu bijušajā miteklī sāka dzīvot Edvīns un Ināra Hegenbarti ar bērniem.

Edvīna pagalmiņš
Kalēju ielas 32. nama pagalms un kādreizējo mazdārziņu teritorija pirms vairākiem gadiem ieguva nosaukumu «Edvīna pagalmiņš». Šo ideju ieteikusi Solveiga Ikerte, biedrības «Bauskas vecpilsēta» dalībniece. Kopš tā laika visos Bauskas pagalmu svētkos Edvīna pagalmiņā notiek atpūtas un izklaides programma, ko gatavo Hegenbartu ģimene.

Edvīns – Bauskas tautas teātra ilggadējs dalībnieks un režisors – skaidro: «Pagalms nav mans īpašums, esmu tikai labiekārtošanas iniciators. Rūpēties par apkārtni sākām pirms 15 gadiem, kad pagalmā nojauca pēdējo pamesto koka ēku. Uzrakstīju projektu, saņēmām nelielu naudiņu, un, palīdzot citiem mājas iedzīvotājiem, pamazām sākām veidot ainavu. Izravējām brikšņus, nopirkām stādus, uzcēlām nojumi. Vēlāk mūsu centienus atbalstīja biedrība «Bauskas vecpilsēta». Izdevās nobruģēt pagalmu un veikt daudz citu uzlabojumu. Pagājušajā vasarā mūsu pagalma apjumtajā terasē notika pirmā Bauskas amatierteātru brīvdabas festivāla izrādes. Mēs nealkstam atzinības, mums vienkārši gribas, lai apkārtne ir tīra, kārtīga, ziedoša, lai mazbērniem ir, kur spēlēties.»

Rijas ielas savdabība ir apbūves trūkums. Šajā ielā, kas drīzāk atgādina taciņu, atrodas tikai viena dzīvojamā ēka. Agrāk Rijas ielas posms no Slimnīcas līdz Kalna ielai bija gandrīz necaurejams krūmājs. Nu jau labu laiku ieliņa un apkārtne jebkurā gadalaikā izskatās glīti sakopta. Pat ziemā tā ir patīkama pastaigu vieta, jo taka ik rītu tiek noslaucīta un nokaisīta ar smiltīm.

FAKTI

Kalēju iela sastāv no pieciem posmiem

Rūpniecības iela – Baznīcas iela – 227 metri.

Baznīcas – Kalna iela – 150 metri.

Kalna – Plūdoņa iela – 376 metri.

Plūdoņa – Rīgas iela – 100 metri.

Rīgas iela – Mēmeles upes krasts – 25 metri.
Kopējais garums – 878 metri.

Rijas iela sastāv no diviem posmiem
Kalna iela – Slimnīcas iela – 420 metri.

Slimnīcas iela – Salātu iela – 245 metri.
Kopējais garums – 665 metri.

Avots: Bauskas novada dome.

Vēsturiskās UZZIŅAS sniedz Aigars Urtāns, vēstures maģistrs, Bauskas muzeja speciālists
Rijas iela
Rijas un Kalēju iela Bauskā 17. – 18. gs. bija pilsētas vecākās daļas vēsturiskā dienvidu robeža.

Rijas iela no tagadējās Salātu ielas līdz Kalna un Uzvaras ielas krustojumam nekad nav bijusi apbūvēta, bet nosaukums, iespējams, ir atvasināts no tuvumā esošas rijas.

Ir pieņēmums, ka Rijas ielas posmā apmēram no tagadējās Slimnīcas ielas līdz Kalna ielai vai nedaudz nostāk no ielas līnijas ir atradusies pilsētas aizsargkonstrukcija – palisādu jeb koka mietu aizsargžogs, kas norobežoja pilsētu no valsts (hercoga) zemes. Rijas iela rietumu galā Kalna un Uzvaras ielas krustojumā šajā palisādu žoga konstrukcijā ir bijuši iebraucamie vārti pilsētā, kas, protams, nebija vienīgie, jo vārti palisādu žogā ir bijuši vēl vismaz divās vietās.

Palisādu žoga austrumu daļa sākās pie Mēmeles upes un apmēram pa tagadējo Smilšu ielu veda līdz Rijas ielai. Savukārt no Rijas ielas uz rietumiem aiz Kalna ielas palisādu žogs pagriezās virzienā uz Kalēju ielu, kur tālāk pa nogāzi turpinājās līdz pat Mēmelei. Mūsdienu pilsētplānojumā trūkst savienojuma posma starp Rijas ielu un Kalēju ielu, bet reiz tāds ir bijis.

Aiz palisādu žoga, t. i., ārpus pilsētas, bija klajš lauks un ceļi, kas no Lietuvas puses ieved pilsētā.

Kalēju iela
Kalēju ielai, atšķirībā no Rijas ielas, Bauskā ir bijušas vēl arī citas funkcijas. Jāsāk ar to, ka viens no ceļiem, kas no Lietuvas veda uz Bausku apmēram pa tagadējo Zaļo ielu, cauri iebraucamajiem vārtiem nedaudz pagriezās uz tagadējo Kalna ielu un turpinājās tālāk līdz tagadējai Baznīcas ielai, lai pa Kalēju ielas nogāzi aiz tagadējās Baznīcas ielas gar Pētera akmeni novestu līdz Mēmeles lejas brasla (pārceltuves) vietai. Savukārt Kalēju ielas posmā uz rietumiem no Kalna līdz Baznīcas ielai un uz austrumiem no Kalna ielas ir bijusi trešā paralēlā iela divām galvenajām Bauskas ielām – tag. Rīgas ielai un tag. Plūdoņa ielai.

Tiesa, Kalēju ielā nav bijusi tik blīva apbūve kā divās galvenajās pilsētas ielās. Arī nogāze starp Kalēju un Rijas ielu bija neapbūvēta un tur atradās un joprojām atsevišķās vietās atrodas pilsētnieku dārzi. Kalēju ielas austrumu gals, kur tā pagriežas virzienā uz tag. Plūdoņa ielu, 17. gs. ir bijusi pilsētas austrumu robežiela, jo palisādu žogs, kā jau minēts, atradās tagadējās Smilšu ielas tuvumā.

Kalēju ielas nosaukums ir saistīts ar to, ka ielā savulaik ir atradušās vairākas kalēju darbnīcas un smēdes. Kurzemes-Zemgales hercogistes laikā 17. – 18. gs. kalēja amats Bauskā bija viens no plašāk pārstāvētajiem meistaru skaita ziņā. Amata specifika ir saistīta ar paaugstinātu ugunsbīstamību, tāpēc pilsētā, kurā 17. – 18. gs. un arī 19. gs. dominēja koka apbūve, šādām darbnīcām bija jāatrodas pilsētas nomalē un mazapbūvētā ielā.

No jaunāko laiku vēstures zināms, ka Kalēju ielas 22. namā pagājušā gadsimta 20. gados dzīvoja pilsētas galva Augusts Ilziņš, 24. namā mita grāmatu tirgotājs Kārlis Vīksne, bet plašajā laukumā starp Kalēju, Pasta un Saules ielu, kur tagad ir bērnudārzs «Pasaulīte» un bērnu spēļu laukumi, atradās Bauskas alusrūpnieka Lodinga 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā izveidotais privātais dārzs jeb parks, kas nebija publiski pieejams.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mazpilsētas kolorītu glabā senā apbūve

Kategorijas