Jauns aizokeāna tirgus

2015. gada 28. janvāris 00:00

652

Transatlantiskais tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgums starp Eiropas Savienību (ES) un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), kura mērķis ir paplašināt ekonomiskās iespējas abpus okeānam, tiek apspriests kopš 2013. gada un varētu noslēgties ar vienošanos jau šogad, vēsta dažādi avoti Briselē.

Lai arī Latvijas un Eiropas eksperti aicina līgumu uztvert kā iespēju ar jauna tirgus ieguvi, sevišķi pārtikas ražotājiem, kas mūsu valstī ir eksporta līderu vidū, lielākās bažas saistītas ar ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) ieplūšanu un kvalitātes standartu krišanos. Sarunas, kas līdz šim ritējušas visai slepeni, nevairo zemnieku un pārtikas pārstrādātāju uzticību politiķu solījumiem.

Risinājums – kooperācija
Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) eksperte iecavniece Agnese Hauka pārstāv mūsu valsts zemniekus dažādās sarunās Briselē, «Bauskas Dzīvei» atklājot aspektus, kas ietekmēs vietējos ražotājus: «Zemniekiem būs jābūt gataviem spēcīgākai konkurencei, jāprot savus produktus veidot īpašus un tos efektīgi piedāvāt. Mūsu valsts ražotāju priekšrocība pēc TTIP stāšanās spēkā būs tīra vide un tajā audzēta veselīga un kvalitatīva pārtika.»

Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs ceraukstietis Mārtiņš Cimermanis teic, ka bažām par ĢMO pārtikas ieplūšanu Latvijas ražotāji pretī var likt augstu kvalitāti: «Brīvās tirdzniecības līgums būs abpusēji izdevīgs. Eiropas institūcijas cīnās, lai mums tas dotu jaunas iespējas. Latvijas zemniekiem galvenais – noturēt zaļumu produkcijas ražošanā. Eksporta tirgus ziņā ar šo vienošanos varam tikai iegūt, bet, līdzīgi kā citos lielos tirgos, būs svarīga kooperācija. Jāveido vērtīgas, drošas, bioloģiski ražotas pārtikas paketes, tas zemniekiem pavērs milzīgas iespējas.»

Eksperts vērtē, ka lielākais drauds no ASV mūsu reģionā būs ļoti spēcīgie liellopu gaļas ražotāji, taču te atkal pretarguments būtu bioloģiski ražota produkcija.

Augsti standarti
Diskusijas par TTIP Latvijā sākušās Saeimā un ministrijās. Sarunās piedalās zemnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuru galvenā prasība – nenolaist vides un pārtikas drošuma latiņu, nepieļaut ĢMO invāziju.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne raksturo Latvijas zemnieku intereses: «Sarkanā līnija, kuru nekāda kompromisa vārdā neesam gatavi pārkāpt, ir vides un pārtikas drošuma standartu saglabāšana, sanitāro un fitosanitāro pasākumu regulējums, kā arī ne mazākās atkāpes no dzīvnieku veselības, pārtikas drošuma un kvalitātes prasībām ES. Tas attiecas arī uz pārtikas piedevu, augšanas hormonu lietošanu, ĢMO risku novērtēšanu, kontroli, marķēšanu, izplatīšanu un izsekojamību. Šajās lietās Latvija nedomā piekāpties.»

LZF pārstāve A. Hauka pauž, ka līguma projekta apspriedes gaitā ir notikusi izpēte, identificējot atšķirības un iespējamos kompromisus, plaša informācijas apmaiņa, izskatīti piedāvājumi nozaru jautājumos. «ES garantē, ka atbilstīgi Eiropas Komisijai dotajam mandātam TTIP netiks mazināti standarti par cilvēku veselību un dzīvību, dzīvnieku labturību un bioloģisko daudzveidību.»

Pilnīgs liegums
M. Cimermanis piebilst – ļoti nozīmīgs būtu lēmums visā valstī noteikt ĢMO brīvu zonu. Vairākums pašvaldību Latvijā to ir izdarījušas, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta dati. Jāpiebilst, ka Eiropas Parlaments (EP) 13. janvārī deleģēja ES dalībvalstīm tiesības pašām izlemt, vai atļaut savā teritorijā audzēt ĢMO kultūras.

A. Hauka skaidro, ka kopā ar Zemkopības ministriju (ZM) un pārtikas nozares ekspertiem vērtēti visi riski, kas varētu skart tautsaimniecību. Tas noticis arī Eiropas profesionālo lauksaimnieku organizācijā COPA-COGECA. Galvenās bažas saistītas ar mūsu ražotāju konkurētspēju, Eiropā ieplūstot lētākiem ASV pārtikas produktiem, kas ražoti no ĢMO. «Jāizprot ĢMO pārtikas ietekme uz cilvēku veselību un importa sekas nozarei,» norāda LZF eksperte, «turpmākā rīcība lauksaimnieku konkurētspējas pasargāšanai ir lēmums Latvijā ieviest pilnīgu ĢMO aizliegumu.»

Jāuztur konkurētspēja
ZM pārstāvis Kaspars Funts skaidro, ka pašlaik vēl nenotiek detalizētas sarunas par importa un eksporta nosacījumiem, tarifiem, kvotām u. c. «Vēl grūti prognozēt, kā TTIP ietekmēs mūsu zemniekus, taču eksportējošajiem lauksaimniecības produktu ražotājiem pavērsies plašākas iespējas vieglāk apgūt ASV tirgu,» secina ZM speciālists, «paredzēts, ka līgums likvidēs lielāko daļu tirdzniecības šķēršļu, tai skaitā muitas nodokļus un pārbaudes. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka arī ASV pusei būs tādi paši importa nosacījumi.»

Nozares pārstāvji piebilst – lai arī galvenās sarunas par līguma nosacījumiem rit starp politiķiem, uzņēmējiem jābūt gataviem savu produktu piedāvāšanai potenciālajā tirgū atbilstīgā apjomā.

ZM rūpīgi vēros, lai netiktu apdraudēta lauksaimniecības sektora konkurētspēja, saglabāti ES augstie standarti pārtikas drošībai un kvalitātei, patērētāju un vides aizsardzībai, lai lauksaimnieki un pārtikas ražotāji neciestu no konkurences kropļojumiem, sola ministrijas pārstāvis.

Joprojām noslēpumaini
Zemniekus līdz šim Briselē aktīvi un produktīvi pārstāvējusī eiroparlamentāriete Sandra Kalniete pagaidām neprognozē TTIP gaidāmo ietekmi Latvijā. Viņas pārstāve Māra Lesiņa «Bauskas Dzīvei» skaidroja: «Par tirdzniecības līgumu vēl ir par maz informācijas, lai vērtētu ietekmi. Tēma ir svarīga, Latvijas pārstāvji EP ar to strādā.»

TTIP sarunu saturs līdz šim bijis teju pilnīgi slepens, publiski izskanot vien dažām neitrālām norādēm. Līdz ar jaunās Eiropas Komisijas pilnvaru stāšanos spēkā pērn novembrī tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma solīja publiskot Briseles formulētos nosacījumus TTIP, taču līdz šim tas nav noticis. Savukārt ASV nostādnes ES ierēdņi neesot tiesīgi vēstīt sabiedrībai pirms līguma parakstīšanas, un no Amerikas puses par atklātību TTIP jomā līdz šim ziņu nav.

EP deputāts, bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks gan ir pārliecināts, ka no TTIP visi būs tikai ieguvēji, jo ES spējot aizstāvēt savas intereses. Viņš Latvijas Radio 1 uzsvēra, ka Eiropai šis līgums ir vairāk vajadzīgs nekā ASV, jo aizokeāna valsts slēdz jaunu tirdzniecības līgumu ar Japānu. «Būs kompromisi, abām pusēm jābūt apmierinātām, bet nevar garantēt, ka visi būs tikai ieguvēji,» sacīja A. Pabriks, «pārmaiņas būs, bet nelielas, un to kompensēs. Var runāt par konkrētām preču grupām un precēm, dalīt pa konkrētiem sieriem un desām, bet nevajadzētu baidīties, jāsaprot, ko mēs gribam.»

UZZIŅAI

Transatlantiskais tirdzniecības un investīciju partnerības līgums starp ES un ASV tiek apspriests kopš 2013. gada.

Vienošanos paredzēts noslēgt šogad, pirms tam apspriežot Eiropas Parlamentā.

Starp ES un ASV līdz šim jau notikušas septiņas sarunu kārtas.

Nākamā sarunu kārta plānota 2. – 6. februārī Briselē.

Provizoriskie pētījumi rāda, ka TTIP spēkā stāšanās gadā ES ekonomikai kopumā papildus dotu 119 miljardu eiro ieguvumu, mājsaimniecībām – 545 eiro ieguvumu.

Eiropas Komisija solījusi publiskot savas nostādnes līguma formulējumiem, taču pagaidām tas nav darīts.

Zemnieki un citi interesenti savu viedokli par TTIP tapšanu un ietekmi var paust zemnieku nevalstiskajām organizācijām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jauns aizokeāna tirgus

Kategorijas