Līdz kvotu atcelšanai pāris mēnešu

Aprīlī beigsies Eiropā noteiktais piena kvotu periods, un tirgus atbrīvošana ražotājiem var nozīmēt gan lielākas iespējas, gan biznesa galu.
Mūsu novadu piena ganāmpulku saimnieki nogaida, lai arī vairākās fermās plānoti paplašināšanās projekti jaunajā Eiropas fondu periodā. Par biznesa perspektīvām liecina vērienīgas investīcijas fermās Lietuvā, Polijā un tepat netālu Tērvetē, palielinot slaucamo govju skaitu.
Jāliek kur citur
Par piena cenu pēc tirgus atbrīvošanas bažas ir lielas, atzīst Vecumnieku novada Kurmenes pagasta bioloģiskās piensaimniecības «Zālītes» īpašnieks Ilgonis Mašinskis: «Īsti nesaprotam, kas notiks, jo jau tagad piena cena, kas ziemā parasti kāpj, nokritās no 20,5 līdz 16 centiem. Gaidām aprīli, tad redzēs, kā būs, jo pagaidām to nevaram prognozēt.»
I. Mašinskis sava pagasta bioloģiskajām piensaimniecībām ir veterinārais pārraugs. «Mūsu trijos ganāmpulkos ir 30, 20 un 10 slaucamās govis. Pagaidām izlīdzam cits citam ar kvotām, bet vienai saimniecībai to pietrūka jau decembrī. Soda naudu par to uzlika uzreiz, aprēķinot 25 eiro, bet lielākam apjomam sods ir iespaidīgs.»
Ražotājiem ir savi ceļi, kā noturēties kvotas robežās – izbarot pienu teļiem un citiem lopiņiem, gatavot sieru vai biezpienu, atklāj saimnieks. Viņš atzīst, ka aktīvā kvotu tirdzniecība, par ko sludinājumu portālos internetā piedāvājumi tiek atjaunoti regulāri, nav risinājums, jo galu galā kvotas pārsniegšana var radīt vēl lielākus izdevumus. Patlaban par vienu kilogramu piena kvotu interneta pārdevēji vairumā prasa ap 75 eiro.
Jaunie nenāk viegli
Piena ražotājiem perspektīvas ir, uzskata I. Mašinskis, atgādinot informāciju par investīcijām lielās fermās Lietuvā, Polijā un tepat netālu agrofirmā «Tērvete», kur govju skaitu plānots palielināt līdz 3000.
«Ceram uz piegādes pieprasījuma atjaunošanos, sākoties «Rīgas piena kombināta» iecerētajam pārstrādes produktu eksportam uz Ķīnu,» teic kurmenietis. Jau vēstīts, ka Lietuvas pārstrādātāju noliktavas pašlaik ir piepildītas ar sieru, kas bija paredzēts Krievijas tirgum, bet sankciju dēļ tur nav pārdodams. Tirgus eksperti gan teic, ka Ķīnas tirgus iekarošanai ar dažiem mēnešiem parasti nepietiek, jo prasības tur ir ļoti striktas un produktu atbilstība tiek pārbaudīta vairākkārt.
I. Mašinskis piebilst, ka tirgus atbrīvošana, iespējams, sniegs lielākas iespējas bioloģiski ražotā piena noietam, jo dabisku produktu pieprasījums Eiropā aug.
Kooperatīva «Pienupīte» un Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas piena nozares vadītāja Mirdza Feldmane Latvijas Radio 1 norādījusi, ka piena kvotu atcelšana Krievijas embargo radīto krīzi nozarē tikai saasinās, un valstij nav stratēģijas, kā no tās iziet: «Viegli teikt, lai atrod jaunus eksporta tirgus, taču realitātē to izdarīt daudz grūtāk.»
Otrdien vakarā Eiropas Parlamentā notika plaša uzklausīšanas sanāksme par piena kvotu tēmu, bet līdz šim skaidri formulētu ieteikumu, kā pēc uzskaites atcelšanas ražotājiem rīkoties ilgtermiņā, nebija.
Draud divi miljoni
Šajā kvotas gadā tiek prognozēta pārpilde par 101%, kas Latvijai varētu draudēt ar vairāk nekā divu miljonu eiro soda naudu, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē janvārī paziņoja Lauksaimniecības datu centra (LDC) direktora vietniece Erna Galvanovska.
«Sods tiks aprēķināts tiem ražotājiem, kas nebūs iekļāvušies savās kvotās,» sacīja amatpersona, brīdinot, ka soda naudu var aprēķināt arī par tīšu piena tauku procentu rādītāja samazināšanu, ja saimniecība tā cer izvairīties no kvotas pārsniegšanas. «Pieļaujamais tauku procents nedrīkst būt zem 2%, maksimālais slieksnis – virs 7%.»
Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka līdz piena kvotas gada beigām piegādātie piena apjomi vēl tiks uzskaitīti par trīs mēnešiem, līdz ar to pašlaik ir grūti prognozēt piegādes kvotas izpildi. Dati par valsts kopējās piena kvotas izpildi būs zināmi jūnijā, konkrēti dati par katra ražotāja kvotas izpildi – jūlijā.
«Ja valsts kopējā piena kvota tiks pārsniegta, tad saskaņā ar normatīvo regulējumu katram piena ražotājam, kurš būs pārsniedzis savu piena kvotu, būs jāmaksā soda nauda – 27,83 eiro par katriem 100 kg virs kvotas saražotā piena,» skaidro ZM pārstāvis Kaspars Funts.
UZZIŅAI
Piena kvotas izpilde
Līdz 2015. gada 1. janvārim Latvijā pārstrādei kopumā piegādātas 629 875 t piena –
par 8,4% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā kvotas gadā.
Piegādes kvotas izpilde no 2014. gada 1. aprīļa ir 78,43% –
par 2,4% augstāka, salīdzinot ar to pašu laikposmu iepriekšējā kvotas gadā.
Valsts kopējās piena kvotas apjoms Latvijā ir 781 132 t.
Avots: Lauksaimniecības datu centrs.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»