Sapņu darbu atrod bibliotēkā

2015. gada 28. janvāris 00:00

703

Madara Maslova – 23 gadus veca Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente – kopš pagājušā gada jūlija strādā Bauskas Centrālajā bibliotēkā (CB). To viņa dēvē par veiksmes stāstu, jo ir piepildījusi sapni par interesantu un aizraujošu darbu. Bibliotēka bija vienīgā iestāde Bauskā, kurā Madara ilgojās nokļūt algotas darbinieces statusā. Viņa pat nemēģināja meklēt darbu Rīgā, jo skaidri zināja – vēlas atgriezties savos laukos Mežotnes pagastā.

Mērķtiecīga rīcība
Centrālo bibliotēku Madara bija apmeklējusi, izstrādājot kursadarbus. Kādā brīdī viņa saprata, ka gribētu strādāt tieši šajā iestādē. Ma-dara stāsta: «Mana rīcība, 2014. gada maijā nosūtot savu CV Bauskas Centrālās bibliotēkas direktorei Baibai Tormanei, bija pārdroša. Vēl nebiju beigusi augstskolu, kad to izdarīju. Nezināju, kā mans piedāvājums tiks uztverts. Mana pirmā darba diena bibliotēkā bija uzreiz pēc augstskolas izlaiduma. Man ļoti, ļoti patīk viss, ko daru. Es varētu strādāt kaut vai līdz pulksten desmitiem vakarā! Esmu nepilnas slodzes darbiniece, jo katru nedēļas nogali pavadu maģistrantūras studijās Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Manā atbildībā ir bibliotēkas mājaslapa, kurā atjaunoju informāciju, pievienoju attēlus. Piedalos informatīvo materiālu izstrādē, pilnveidoju iemaņas darbā ar bibliotēku informācijas sistēmu «Alise», apkalpoju lasītājus. Cenšos apgūt daudzus bibliotekāros procesus. Pagaidām vēl esmu mācekle. Mūsdienu bibliotēkas ir atvērtas, dinamiskas iestādes, kur jauniem speciālistiem ir ārkārtīgi plašas iespējas radoši izpausties.»

Madaru aizkustina vecāko kolēģu neviltotās rūpes un sirsnība. Viņas jauno darbinieci uztver kā meitu, neaizmirstot pajautāt, vai mašīnai ir uzliktas ziemas riepas, vai jaciņa ir gana silta. Bibliotekāres ar prieku dalās arī savā bagātīgajā profesionālajā pieredzē.

Četri laimīgi gadi
Maslovu ģimene dzīvo Mežotnes pagasta Strēlnieku ciemā. Vietējo bibliotēku meitene sāka apmeklēt vēl pirmsskolas vecumā. Pirmo priekšstatu par šo nozari viņa guva, vērojot bibliotēkas vadītājas San-dras Cīrules darbošanos. Madara pabeidza Bērzu pamatskolu un iestājās Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā. Viņa spriež, ka īpašā interese par dažādiem mākslas veidiem radās kulturoloģijas skolotājas Litas Vēveres ietekmē.

Latvijas Kultūras akadēmijā Madara studēja kultūras socioloģiju un menedžmentu. «Tie bija četri laimīgi, piepildīti gadi. Augstskola ir neliela, pasniedzēji zina katra studenta vārdu un uzvārdu. Ar pasniedzējiem mēs ļoti labi satikām un lieliski sadarbojāmies. Kultūras akadēmijas studiju programmu pamats ir māksla, antīkā literatūra, vēsture, arhitektūra. Tas mani allaž ir interesējis. Esmu priecīga, ka man ir ļoti laba mākslas izglītība. Manuprāt, Kultūras akadēmija ir augstskola, kas izaudzina cilvēku, nevis tikai izskolo,» uzskata Madara.

Pirmo kursu jauniete beidza maksas grupā, bet jau otrajā studiju gadā izcilās sekmes viņai ļāva nokļūt budžeta grupā. Tas nebija viegli, bet norūdīja raksturu, iemācīja sistemātiski strādāt. Madarai jau bija laba pašdisciplīnas pieredze, jo viņa no četru gadu vecuma dejo tautas dejas. Vispirms sāka horeogrāfa Dzintara Zeibota kopā «Pērkonītis», tad – Ligitas Irbītes tautas deju kopā «Mēmelīte». Arī studiju gados Madara nepārtrauca dejošanu, un pašlaik ir «Mēmelītes» jauniešu kopas dalībniece.

Aktīva dzīves pozīcija
Madara apgalvo, ka nespēj sevi iedomāties Rīgas vidē. Vienīgais izņēmums ir studijas, bet dzīvot un strādāt viņa grib tikai laukos. Arī LLU maģistrantūras studiju programmu «Organizācija un sabiedrības pārvaldes socioloģija» Madara izvēlējās ar mērķi apgūt sabiedrības pārvaldes principus pašvaldībās. Tā ir aktīva pilsoniska pozīcija, jo iegūtās zināšanas tiks pielietotas mikrovidē, kurā viņa dzīvo.

Madara uzsver: «Esmu pārliecināta, ka laukos cilvēki var daudz ko mainīt vairāk nekā pilsētās, turklāt jauniem speciālistiem ir plašākas pašrealizācijas iespējas. Laukos cilvēkam ir lielāka vērtība. Pilsētā var visu mūžu nodzīvot un palikt anonīms, bet laukos cilvēka darbu sabiedrība vairāk novērtē. Man vajadzīgs arī plašums, savs dārzs, suņi, kaķi. Es negribu dzīvot, iesprostota starp ēkām un mašīnām. Mans pašreizējais dzīves modelis ir harmonisks. Strādāju interesantu darbu nelielā pilsētiņā un dzīvoju laukos pagaidām kopā ar vecākiem, bet mans lielais sapnis ir sava māja.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sapņu darbu atrod bibliotēkā

Kategorijas