BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Zemgales plānošanas reģiona attīstības programma nerada entuziasmu

Uldis Varnevičs
Vietējās ziņas

2015. gada 27. janvāris 18:03

1074
Zemgales plānošanas reģiona attīstības programma nerada entuziasmu

Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada iedzīvotāji bija aicināti uz Zemgales plānošanas reģiona attīstības stratēģijas un programmas publisko apspriešanu. Ļaužu atsaucība bija ļoti niecīga.
 
Uz publisko apspriešanu Bauskā 26. janvārī ieradās 20 klausītāju, tikai divi pārstāvēja privātuzņēmumus. Pārējie bija Bauska novada domes administrācijas, pašvaldības un valsts iestāžu pārstāvji.

Ar Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2014. – 2030. gadam un attīstības programmu 2014. – 2020. gadam pirmo redakciju sanākušos iepazīstināja Zemgales plānošanas reģiona Attīstības nodaļas vadītāja Dace Vilmane. Viņa stāstīja par dokumentu izstrādes gaitu un galvenajiem aspektiem, kur cer sagaidīt arī reģiona iedzīvotāju ierosinājumus.

Vislielākās diskusijas bija saistītas ar plāniem par novadu nozīmes attīstības centriem.  Nākotnē apdzīvotās vietas plānots sadalīt piecās kategorijās. Starptautiskais centrs būs Rīga, nacionālās nozīmes attīstības centri Zemgales reģionā būs Jelgava un Jēkabpils, reģionālās nozīmes – Aizkraukle, Dobele, Bauska. Katrs centrs atkarībā no statusa nodrošināšot noteiktus pakalpojumus un saņemšot attiecīgas valsts investīcijas.

D. Vilmani uztrauca daudzie novadu nozīmes attīstības centri Zemgales reģionā – kartē varēja manīt, ka šajā teritorijā to blīvums ir ievērojami lielāks nekā citur. «Varbūt ir vērts izvēlēties mazāk centru un atvēlēt prāvāku finansējumu, nevis veidot daudzus centrus ar mazākām iespējām attīstīties,» sprieda D. Vilmane. Baušķenieki tam nepiekrita, argumentējot, ka lauku pagastos daudziem cilvēkiem pakalpojumi būs nepieciešami. «Ir pagasti, kuros ir vairāk iedzīvotāju nekā dažos novados,» sacīja Ilze Tijone, Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja. Izbrīnu raisīja plānoto centru novietojums – līdzvērtīgi ar Pilsrundāli un Uzvaru izvēlētas tādas vietas kā Janeikas, Strēlnieki, Beibeži.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis interesējās, vai ir cerības sagaidīt pilnvērtīgu medicīnisko aprūpi Bauskā. D. Vilmane norādīja, ka tas būs atkarīgs no tā, kādu pakalpojuma grozu Bauskai piešķirs kā reģionālajam centram. «Diemžēl mums nav tiešas ietekmes. Mēs varam tikai plānot un tādējādi veicināt investīciju ieguldījumu,» piebilda D. Vilmane.

Viena karte uzskatāmi demonstrēja problēmas – puse Vecumnieku novada atrodas zonā, kur ir slikta pakalpojumu sasniedzamība. Arī jaunajā plānojumā nav īpašu risinājumu, kā palīdzēt teritorijas iedzīvotājiem. Savulaik «Bauskas Dzīve» sarunā ar Valles pagasta Taurkalnes ļaudīm noskaidroja – lai nokļūtu pie ārsta vai nokārtotu dokumentus, nepieciešamas divas dienas, jo vienā dienā ar sabiedrisko transportu aizbraukt un atbraukt bieži vien ir neiespējami.

Interesi raisīja transporta sakaru kartē norādītā potenciālā attīstības ass «Zemgales josla» – ceļi, kas savieno Dobeli, Eleju, Bausku, Bārbeli, Valli, Aizkraukli, Jēkabpili. D. Vilmane atzina, ka viens plānošanas mērķis ir aktualizēt šīs ass labiekārtošanu un iesniegt Satiksmes ministrijai ierosinājumus ar mērķi sakārtot brauktuves. Kaut vai pamazām, pa posmiem.

Baušķeniekus izbrīnīja fakts, ka attīstības plānā līdzās «Rail Baltica» projektam nav informācijas par Bauskas apvedceļa projektu. «Vai tiešām jūsu vadītājs Valdis Veips nezina, cik nozīmīgs apvedceļš ir Bauskai?» izbrīnīts bija A. Feldmanis. «Konkrētos objektus plāno pašvaldības, mēs darbojamies reģiona līmenī,» skaidroja D. Vilmane. «Kas tad šeit ir apspriešanas vērts? Vispārējas frāzes publiski nav jāapspriež,» sarūgtināts bija A. Feldmanis.

Pēc tikšanās aptaujātie publiskās apspriešanas dalībnieki nebija pozitīvi noskaņoti un sacīja – ja visas iestādes tikai plānotu, par rezultātiem nebūtu nekādas skaidrības. «Ko var ieteikt, ja visi plāni ir miglā tīti,» sarūgtināta bija kāda apmeklētāja.

Konkrētus ieteikumus tomēr bija gatava sūtīt I. Tijone, ieinteresētas bija arī Bauskas pils muzeja speciāliste Taiga Skane un Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure, kas uztraucās par to, lai nosaukumu un statusu neveiksmīgas pārmaiņas netraucētu projektu finansējuma apgūšanu. I. Turkupole-Zilpure uzsvēra, ka tūrisma jomā lielāka uzmanība jāpievērš infrastruktūras sakārtošanai, lai apmeklētāji var nokļūt līdz tūrisma objektiem, nevis jādomā tikai par jauniem tūrisma produktiem.

Sabiedriskā apspriešana, kuras gaitā ierosinājumus vēl var elektroniski sūtīt uz ZPR, turpināsies līdz 31. janvārim. Tad sagatavos pēdējo redakciju, ko, visdrīzāk, martā apstiprinās Zemgales reģiona novadu vadītāji. 

Kategorijas

Kategorijas