Nevajag aizbildināties, vajag strādāt!

2015. gada 28. janvāris 00:00

Pēc nesen publiskotās Valsts kontroles revīzijas par sociālās palīdzības sniegšanu pašvaldībās publiskajā telpā parādījās dažu pašvaldību darbinieku taisnošanās – viņiem nav pieejamas vajadzīgās datubāzes, nevar zināt palīdzības prasītāju patieso materiālo stāvokli, un cilvēki paši ir atbildīgi par dienestam sniegtajām ziņām. Turklāt komentārus par revīzijām sniedz arī tās pašvaldības, kurās revidenti nav bijuši, piemēram, Bauskas un Auces novada pašvaldība.

Tā teikt – ko jūs gribat, mūsu darbs ir sēdēt pie rakstāmgalda, izmantot to, kas acu priekšā, nevis iet un iepazīties ar reālo situāciju dzīvokļos un mājās. Patiesībā šo dienestu funkcijas tomēr ir plašākas un prasa patiesu iedziļināšanos klientu situācijā, lai palīdzība nonāktu pie tiem, kam tā visvairāk ir nepieciešama.

Atbildīga gan persona, gan sociālais dienests
Par informācijas patiesumu atbildīga gan persona, kas prasa palīdzību, gan sociālais dienests, kam jāpārbauda sniegtās ziņas. Tas noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 299. Ja atvēlētā mēneša laikā līdz lēmuma pieņemšanai sociālais dienests izmantotu savas tiesības un pilnvērtīgi darbotos ar pieejamajām valsts informācijas sistēmām un reģistriem, pieprasītu papildu ziņas no citām valsts un pašvaldību institūcijām, arī no paša palīdzības prasītāja, kā arī apsekotu personas dzīvesvietu, rezultāts atbilstu normatīvajiem aktiem un Valsts kontrolei nebūtu aizrādījumu.

To, ka tas ir iespējams, pierādīja Liepājas sociālais dienests, kur netika konstatēta neviena kļūda. Pašvaldības noteikti sacīs, ka gaidīt nav laika, jo palīdzība jāsniedz nekavējoties. Arī šādos gadījumos normatīvie akti piedāvā risinājumu – trūcīgās personas statusu var piešķirt uz vienu mēnesi vai īpašos gadījumos – izmaksāt vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, neizvērtējot ienākumus. Diemžēl revīzijā konstatēti gadījumi, kad nav pārbaudīta pat acu priekšā esošā informācija, apsekošanas akti ir formāli vai arī personas dzīvesvieta nav ilgstoši vai nemaz apsekota. Jelgavas pilsētas un Siguldas novada sociālais dienests pieprasa klientiem iesniegt bankas kontu izdrukas, taču viens sociālais darbinieks ņem vērā informāciju par personas regulārajiem ienākumiem (uzturlīdzekļiem, trešo personu iemaksām skaidrā naudā), bet cits – ignorē un pat nepieprasa sniegt skaidrojumu par ienākumu avotu.

Profesionalitāti apliecina Liepājā
Taisnošanās, ka problēmas noskaidrot reālo mantisko stāvokli ir arī tāpēc, ka nav pieejamas visas datubāzes, neiztur kritiku. Revīzijā konstatēts, ka dažos sociālajos dienestos to darbinieki nepārbauda informāciju pat tajās informācijas sistēmās vai reģistros, kur tiem ir piekļuve. Ministru kabineta noteikumos fiksēts, ka jāņem vērā visi ienākumi, kuri gūti no kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanas, tāpēc sociālajam dienestam ir jāpārbauda arī vēsturiskā informācija par personai piederošajiem īpašumiem un jāņem vērā ienākumi arī tajos gadījumos, ja nauda ir saņemta par metāllūžņos pārdotu traktoru, jo tā var saņemt ievērojamas summas.

Dažiem sociālo dienestu darbiniekiem nav izpratnes par to, kas ir kapitāla daļas, pat saņemot datus par konkrēto personu no Uzņēmumu reģistra, sociālais darbinieks tos neņem vērā.

Komentējot dažu pašvaldību pausto uzskatu, ka sociālo dienestu darbinieki nezina, kāda informācija un kurā datubāzē ir atrodama, varu teikt, ka tā nav taisnība, nevar apgalvot, ka visi sociālie darbinieki nezina, ko un kur meklēt. Liepājā sociālā dienesta darbinieki, redzot, ka personai samazinājies nekustamo īpašumu skaits, ir pārbaudījuši šo informāciju, pieprasījuši pārdošanas līgumu un izsekojuši, kā izlietota iegūtā nauda. Rēzeknes novada pašvaldība, konstatējot, ka personai pieder lauksaimniecības zeme, ir pieprasījusi informāciju no Lauku atbalsta dienesta par saņemto atbalsta apmēru. Savukārt Daugavpils pilsētas pašvaldība, fiksējot, ka persona veic saimniecisko darbību, pieprasa izziņu no VID par gūtajiem ienākumiem, veicot saimniecisko darbību, toties Jelgavas pilsētas pašvaldība to neizprot un šo informāciju pieprasa no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kur šādas ziņas nav pieejamas.

To, ka sociālo palīdzību var sniegt profesionāli, apliecina Liepājas pilsētas sociālā dienesta piemērs – ir izstrādāta detalizēta iztikas līdzekļu deklarācija, kur paskaidrots, par kādām sniegtajām ziņām persona parakstās, ļoti detalizēti norādīti ienākumu veidi, piemēram, gadījuma darbi, autoratlīdzība un stipendijas.

Svarīgi ir saistošie noteikumi
Pareizs un kompetents palīdzības pieprasījuma izvērtējums ir ļoti svarīgs. Trūcīgās personas statuss dod tiesības saņemt pakalpojumus un labumus ne tikai no pašvaldības, bet arī no valsts, piemēram, atbrīvojumu no pacienta iemaksām un līdzmaksājumiem par kompensējamiem medikamentiem, no šī gada 1. janvāra ir iespējams saņemt elektroenerģijas pakalpojumu par samazinātu tarifa cenu. Pašvaldība šādām personām piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90% apmērā.

Lai sociālā palīdzība būtu efektīva, pašvaldībām ir dota rīcības brīvība to veidot atbilstīgi reģiona specifikai. Tāpēc, pieņemot saistošos noteikumus, jāizvērtē sociālā situācija konkrētajā pašvaldībā un jānosaka detalizēti kritēriji dažādām situācijām (vai ģimene dzīvo laukos vai pilsētā, kāds ir ģimenes sastāvs). Tā izvairītos no situācijas, ka vientuļai četru bērnu mātei nevar piešķirt maznodrošinātas personas statusu, jo Siguldas novada pašvaldības saistošie noteikumi to nepieļauj. Svarīgi ir arī pašu apstiprinātos saistošos noteikumus atbilstoši veidot un ievērot, lai nevairotu nevienlīdzību un netaisnību.

Labklājības ministrijai vajadzētu izstrādāt vadlīnijas šādu normatīvo aktu saturam, lai palīdzības piešķiršanas kritēriji būtiski neatšķirtos kaimiņu pagastos, lai ģimenēm ar līdzvērtīgiem ienākumiem un materiālo stāvokli būtu pieejams identisks sociālais atbalsts.

Amatpersonas aicinās uz sarunu
Valsts kontrole savas revīzijas veic saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Atbilstoši tiem vadības attieksme pret uzraudzību, spēja kontrolēt iestādes darbību un uzņemties atbildību par saviem lēmumiem ir svarīga, veicot risku analīzi.

Pašvaldību neizpratne par likumības jautājumiem liecina par to, ka Valsts kontrolei ir jāpievērš īpaša uzmanība tieši šīm pašvaldībām, tāpēc mēs visus šo dienestu vadītājus, kā arī konkrēto pašvaldību vadītājus, Labklājības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonas aicināsim uz nopietnu sarunu, lai viņi no savu neizdarību attaisnojuma meklējumiem pārietu pie konkrētiem darbiem un palīdzētu tiem cilvēkiem, kam to vajag visvairāk.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nevajag aizbildināties, vajag strādāt!

Kategorijas