BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Vilcieni garām Bauskai trauksies pēc desmit gadiem

Vilnis Auzāns
Laikraksta arhīvs

2015. gada 26. janvāris 00:00

3872
Vilcieni garām Bauskai trauksies pēc desmit gadiem

Dzelzceļa projektam «Rail Baltica» jau februārī varētu sākt sabiedrisko apspriešanu pašvaldībās. Iedzīvotāju izvērtēšanai Bauskas un Iecavas novadā nodos divus trases izvietojuma variantus.

Pilnsabiedrības «RB Latvija» izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka sabiedrības viedokļu paušana vairāk ir simboliska. Eks-perti uzsver, ka ietekmes uz vidi izvērtēšanas procesā trašu maršruts atsevišķos posmos var tikt mainīts, taču ne radikāli. Ideju kopumā vairs apturēt nevar.

Radikālu izmaiņu nebūs
Mūsu novados diskutēt var par sliežu ceļu novietojumu divos posmos. No Baldones līdz dzelzceļa līnijai Krustpils–Jelgava iecerētajai maģistrālei tiek piedāvāti divi novietojumi. Vienā no tiem jaunā trase vairāk skar valsts mežus, otrajā versijā – sliedes paredzēts būvēt pa zemkopju izmantotajiem laukiem. Līdzīgi ir arī Bauskas novadā, kur posmā līdz Grenctālei trasei iezīmētas divas izvietojuma līnijas. Viena no tām ir tuvāk Bauskai, otrajā variantā sliedes izbūvēs attālāk no pilsētas.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds skaidro, ka līdz šim ļoti rūpīgi izvērtēts sliežu novietojums. Detalizētajā izpētē kopumā analizēti 50 dzelzceļa trašu varianti, lai noteiktu līnijas novietojumu Latvijā. Tās mērķis bija atrast optimālo «Rail Baltica» atrašanos Latvijas teritorijā. Tam jābūt līdzsvarā starp trases lietotāju, vietējo iedzīvotāju, vides interesēm, valsts un pašvaldību ilgtermiņa plāniem.

Ietekmēs 2000 īpašumus
Tagad tiek vēstīts, ka ievērotas gan vides intereses, gan samazināta ietekme uz īpašumiem. Izvērtējot līnijas novietojumu 88 hektāru apjomā, samazināta ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām «Natura 2000». Sākotnējais trases novietojums šķērsoja aizsargājamās dabas teritorijas 93 hektāru platībā, tagad tas skars piecus hektārus. Sākotnēji lēsts, ka trase skars 4200 īpašumu Latvijā, tagad paredzēts, ka tā ietekmēs ap 2000 īpa-šumus. Līnija nešķērsos blīvi apdzīvotas vietas.

«Rail Baltica» pamattrase 190 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, šķērsojot 15 pašvaldību teritorijas. Tas ir Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas un Bauskas novads. Visas pašvaldības, izņemot Mārupes un Ķekavas novadu, sniegušas pozitīvu atzinumu par ieceri. Ir zināms, ka pasažierus vilcieni ievedīs Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, taču nav galalēmuma, kur izvietosies šis pievads. Savukārt kravas šķiros Salaspils terminālī, un jaunā platuma sliedes neiesniegsies ostu teritorijās. Esot arī skaidrs, ka jaunā līnija būs būvēta galvenokārt pa esošajiem sliežu ceļiem un trase uz lidostu būs «Rail Baltica» sastāvdaļa.

Vietējai satiksmei
Pilnsabiedrības «RB Latvija» telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis skaidroja, ka jauno trasi tehniski būs iespējams izmantot arī vietējai – starppilsētu un piepilsētas – satiksmei. Trasi uzbūvēs ātrvilcienu kustībai, taču tie kursēs ik pēc divām stundām. Pārējā laikā sliedes varēs izmantot vietējiem pasažieru pārvadājumiem. N. Balgalis piebilst, ja par šīs līnijas izmantošanu būs interese sabiedriskajiem pasažieru vai arī kravu pārvadātājiem, tad būs visas iespējas sliežu ceļu izmantot.

Sākotnēji paredzētais maksimālais vilcienu ātrums trasē ir 240 kilometri stundā. Latvijā trases garums būs 235 kilometri, Igaunijā – 229 kilometri, Lietuvā – 264 kilometri. Latvijā būs viena pietura – Rīgā, bet Igaunijā un Lietuvā divas – Tallinā un Pērnavā, kā arī Kauņā un Panevēžā. Tiek lēsts, ka biļete no Tallinas līdz Rīgai varētu maksāt 26 eiro. Šāda cena ļaušot konkurēt ar lidsabiedrību pakalpojumiem. No Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai plānots nokļūt 4,1 stundā, savukārt kravu vilcieni šo attālumu mēros 10,4 stundās.

Būvdarbus sāks 2020. gadā
No 2017. līdz 2019. gadam plānota īpašumu atsavināšana un projektēšana. 2020. gadā iecerēts sākt sliežu ceļu posmā Tallina–Rīga–Kauņa izbūvi. Plāni noteic, ka šie darbi jāpabeidz līdz 2025. gadam. Tad jaunbūvētā dzelzceļa līnija nodrošinās pasažieru apkalpošanu Baltijas valstu robežās. Līdz 2030. gadam paredzēta savienojuma ar Varšavu izbūve. Eksperti lēš, ka būvniecības procesā iecerēts iesaistīt ap 10 000 strādājošo.

«Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs.

UZZIŅAI

Latvijai «Rail Baltica» projekts izmaksātu 1,27 miljardus eiro, visās trijās Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 procentus no kopējām šī projekta izmaksām.

2015. gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016. gadā varētu sākt to izmantot, vispirms jau īpašumu atsavināšanai un projektēšanai.

Izveidota interneta vietne http://railbaltica.info. Tajā iespējams rast jaunāko un aktuālāko informāciju par šo projektu.
Kategorijas

Kategorijas