Sastīpotā saimniecība

2015. gada 26. janvāris 00:00

559

Padomju laika būvju apsaimniekošana mūsdienās nav nekāda priecīgā nodarbe. Ar dažādām problēmām un naudas trūkumu iznāk saskarties arī Bauskas novada SIA «Īslīces ūdens» valdes loceklim Gintam Muskaram, kurš drīz šajā amatā būs nostrādājis gadu.

No sava kabineta loga SIA «Īslīces ūdens» biroja ēkā uzņēmuma vadītājs var vērot vienu no apsaimniekojamajām mājām, kura savilkta ar dzelzs stieņiem – nostiprināta kā konfekšu kārba. Turklāt arī stieņiem ir izturības robeža. Apmēram tāda pati ir apsaimniekotāja saimniecība – pagaidām kaut kā savilkta kopā. Lai nākotnē turpinātu veiksmīgi darboties, nepieciešami lieli līdzekļi.

Kritiskā stāvoklī
«Māju komunikācijas un konstrukcijas ir kritiskā stāvoklī. Sešām ēkām veicām ekspertīzi. Slēdziens – konstrukcijas stāvēs, bet dzīvot nav ieteicams. Iedzīvotājus ar šīs ekspertīzes rezultātiem esam iepazīstinājuši,» informē G. Muskars.

Kopumā skats esot nepatīkams – daudzās ēkās pagrabos kanalizācijas un drenāžas sistēmas ir sabrukušas. Pagrabi pludo, ūdens izskalo pamatus, sienas plaisā. Vienai ēkai vasarā pēdējā brīdī nomainījuši drenāžas sistēmu, bet tā ir tikai viena no 26 mājām.

«Ja nopietni ķeras klāt, ēkas var saglābt. Bet tad ir jāiegulda lielāka nauda, par ko jālemj iedzīvotājiem,» teic valdes loceklis. Līdz pagājušā gada decembrim notikušas 26 māju sapulces, apzinot veicamos remontus. Secinājumi bēdīgi – uzreiz jānomaina
16 ārdurvis, jāpalielina sētnieku skaits, nav veikti darbi, kas noteikti likumā, – skursteņu tīrīšana, jumtu remonti. Ja tos iepriekš būtu darījuši pamazām, tas nebūtu finansiāli grūti, bet tagad tās ir lielas summas. Piemēram, jumtu notekrenēm katrā vietā jāmaina neliels gabals, bet kopā sanāk daudz.

Bērzos turpinās
«Ūdens apgādes un kanalizācijas sistēma ir sāpju bērns numur viens,» uzskata G. Muskars. Turklāt problēmas sagādā ne tikai sabrukušās sistēmas, bet arī neveiksmīgais Bērzu ciema projekts. Tagad tur komunikācijas strādā, bedres aizbērtas, avārijas situācijas novērstas. Tomēr tam iztērēti 300 tūkstoši eiro. Nācās pārbūvēt pieslēgumu Īslīces skolai, labot aplami izveidotus kanalizācijas pieslēgumus. Nākotnē nepieciešams aizvākt attīrīšanas iekārtu pie Īslīces vidusskolas, jāizbūvē spiedvadi to vietā, kas ierakti, bet turpmāk nav izmantojami.

Uztrauc arī tas, ka Ādžūnos un citur pie jaunajām sistēmām mājsaimniecības netiek pievienotas. Lai gan likums paredz, ka iedzīvotājiem ir jāpieslēdzas pie kanalizācijas, to ļaudis nedara parasti finansiālu iemeslu pēc. Likums arī pašvaldībām neļauj palīdzēt iedzīvotājiem. Pēc apsaimniekotāju iniciatīvas valdība gatavo likuma grozījumus, kas pašvaldībām ļaus sniegt atbalstu šajā jomā. Par to, kādi būs palīdzības veidi, vēl lems.

«Vecās kanalizācijas bedres ir jālikvidē. Katru gadu iesniedzam ziņojumu, kā projekts attīstās, un šajā jomā tas nekustas no vietas. Zemē ieraktas sausas caurules ilgi nevar stāvēt – tām ir jāstrādā. Jo vēlāk sāksies pieslēgumi, jo lielāka iespēja, ka caurules būs bojātas,» sarūgtināts speciālists. Viņš uzsver, ka pieslēgumi pie centralizētās kanalizācijas sistēmas ir nevis peļņas, bet gan vides aizsardzības jautājums. Finansiāli ieguldījumus individuālajās mājās esot grūti atpelnīt. Toties privātmāju kanalizācijas nosēdaku piesārņotie ūdeņi aiziet gruntsūdeņos, grāvjos, upēs. «Bērzos atsedzām drenāžas sistēmu un redzējām, ka pa to tek kanalizācijas ūdeņi,» atklāj G. Muskars.

Dāmas vieš cerības
Uzņēmums 2015. gadā gatavo vairākus projektus – kanalizācijas sistēmas pārbūvi Rītausmu un Bērzkalnu ciemā, centralizētās apkures sistēmas un katlumājas rekonstrukciju Bērzkalnos. Plāno ūdens cauruļu nomaiņu Rītausmu ciemā.

Tie ir darbi, kurus atbalsta gan Eiropas Savienības fondi, gan Bauskas novada dome, bet konkrētu māju glābšanai resursi jārod pašiem iedzīvotājiem. Lai par to informētu, vienotos par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu no 24 līdz 35 centiem par kvadrātmetru, tika rīkotas namu kopsapulces. Vēl viens uzdevums šajās sapulcēs bija mājas kontaktpersonas ievēlēšana. G. Muskars uzsver – likumā nav jēdziena «mājas vecākais», ir kontaktpersona.

Apsaimniekotāju izbrīnījusi vīru pasivitāte. «Iezīmējās reģionam raksturīga īpašība – aktīvākās ir sievietes, vaimanājošākie – vīrieši. No
26 ēkām tikai divās par kontaktpersonu izvēlējās vīrieti. Toties sievietes ir aktīvas, un ceru, ka ar šīm dāmām tālu tiksim,» teic G. Muskars.

Par lieliem remontiem nevienā mājā nav vienojušies. Daži plāno pārbūvēt kāpņu telpas, pievedceļa remontu un nelielas jumta daļas nomaiņu. Citur grib sakārtot kanalizāciju. «Par remontiem ir jāvienojas. Mēs neesam tie, kas aizies un teiks – šodien mainām durvis, lai arī iedzīvotāji ir pieraduši pie šādas attieksmes un demokrātiski pieņemt lēmumus nav gatavi,» vēl aizvien vīlies klientu pasivitātē ir G. Muskars. Tomēr situāciju mēģināšot mainīt – jau februāra beigās ir plānots seminārs māju kontaktpersonām par iespējām siltināt ēkas – varbūt tas radīs dzirdīgas ausis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sastīpotā saimniecība

Kategorijas