BauskasDzive.lv ARHĪVS

Omulīgā dziedātāja Čiepa

Artūrs Dulbe

2015. gada 26. janvāris 00:00

64
Omulīgā dziedātāja Čiepa

Mazais zilkrūtainais papagailis Čiepa ir otrais lidojošais putns baušķenieces Emīlijas Rotšteinas mājās, iepriekšējā mīluļa vārds bijis tieši tāds pats.

Māk bučoties
«Grūti saprast, vai putniņš ir puika vai meitene. Tā kā lidonītis visu laiku čiepst un čivina, nosaucām to par Čiepu, tātad – viņa,» par iemīļoto putnēnu teic Emīlija.

Papagailis mājās ieradies nejauši. Priekšgājēja pirmā Čiepa nomira astoņu gadu vecumā. Ilgdzīvotājam putniņam sākušas izkrist spalvas, parādījušās brūces un iekaisums. Drīz vien mīlulis devies uz lielajiem debesu plašumiem. Emīlijas mazmeitiņa putnam bija iemācījusi pat bučoties. «Sākumā sarunājām, ka papagailis kādu laiku pie manis paviesosies, bet nemanot pagāja astoņi gadi,» par Čiepu numur viens stāsta Emīlija.

Labāko nodomu vadīta, saimniece putnu gribējusi apglabāt, kā pienākas, izveidojot piemiņas vietu dārzā. Piezvanījusi mazdēlam, lai atbraucot palīgā. Puika kavējies – ieradies tikai pēc stundas. «Taču viņam rokās bija kastīte, kurā čivināja zilkrūtains papagailis ar zaļu knābīti,» atminas Emīlija.

Garšo puķes
Par Čiepu saimniece to nosaukusi tādēļ, ka putniņš visu laiku trallinājis un čivinājis. «Pirmā Čiepa man tik daudz netrokšņoja,» atminas kundze. Sākumā zilkrūtainais skaistulis nevarējis iedzīvoties, bijis tramīgs. Ar laiku pieradis pie Emīlijas un viņas klātbūtnē juties pavisam omulīgi – laidies uz galvas, staigājis pa rokām, lidinājies līdzi saimniecei. Putna iecienītākā vieta vēl aizvien ir pie loga. Noliktais ābeles zars visā loga platumā kalpo par labu pastaigu taku.

Puķēm dzīvoklī pienākuši grūti laiki. Čiepa bez žēlastības nogaršo katru lapu, ziedu un pat augu stumbrus. «Tā ir saknābājusi visas puķes, citas pat apēd pa tīro,» smaidot situāciju mājā raksturo Čiepas saimniece. Emīlijai nācies pārmīt arī kādu bargāku vārdu: «Citreiz kļūstu dusmīga, tad mazajam lidonim nākas dzirdēt pāris biezāku vārdu no manis.» Taču dusmas ātri pārejot, putns kaut ko nobrēcot pretī, un atkal abi esot labi draugi. «Tā mēs te dzīvojam, garlaicīgi nav,» jautrā balsī teic Emīlija.

Dažādas melodijas
Čiepa aizvien turoties saimnieces tuvumā un svešiniekus neatzīstot. Taču liels bija «Bauskas Dzīves» žurnālista un Emīlijas pārsteigums, kad pēc pāris saucieniem putnēns uzlaidās raksta autoram uz pleca. «Brīnumi! Viņa vēl nekad nevienam nav sēdējusi uz pleca, izņemot mani,» pārsteigta izsaucas Emīlija. Kādu brīdi putns skatījās un klusēja, bet, kad es vēlējos to paglāstīt, saņēmu asu cirtienu pa nagiem. «Lūk, Čiepa ir atpakaļ, laikam bija apjukusi un sajauca mūs,» smaidot noteic Emīlija.

Putns brīvi dzīvojas pa istabu, būrī uzturas vien īsu brīdi maltītes laikā. Čiepa ēd speciālo barību un retu reizi notiesā pa kādam dārzenim, piemēram, gurķim. Par iecienītāko uzkodu, kā jau minēts iepriekš, kļuvušas puķes.

Putns vēl jauns, tam esot divi gadi, bet melodiju klāsts gana plašs. Iepriekšējā Čiepa trallinājusi vienu meldiņu, taču tagad saimniece tiekot iepriecināta ar dažādām dziesmām. «Priekšnesumi ir tik daudzveidīgi – kāda dziesma ātrāka un skaļāka, cita –lēnāka, klusāka. Dažreiz es ļoti uzmanīgi klausos skaisto dziedājumu,» par jaukajām melodijām stāsta Emīlija.

Rīti esot nesteidzīgi. Čiepa mostoties līdz ar Emīliju, ātri paēdot, izvicinot spārniņus, pāris reižu aplidojot istabas un nolaižoties uz saimnieces galvas. Abas kopā paēdot, un tad putns dodas uz savu mīļvietu pie loga vērot pasauli.