BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Senais dzīvesveids raisa mūsdienu ļaužu interesi

LIGITA ASARE, kultūras vēstures biedrības «Galms» dalībniece
Laikraksta arhīvs

2015. gada 26. janvāris 00:00

325
Senais dzīvesveids raisa mūsdienu ļaužu interesi

Bauskas pils muzejā Senā dzīvesveida skolas kārtējais pasākums sestdien, 24. janvārī, bija veltīts alkohola tēmai 13. – 17. gadsimta Eiropā.

Ieradās neparasti daudz apmeklētāju – vairāk nekā sešdesmit, interesi izrādīja arī interneta mediji, līdz ar to paplašinājusies sarīkojuma publicitāte, atzina muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Neimane.

Vairāku gadu pieredze Senā dzīvesveida skolas nodarbību rīkošanā apliecina, ka mūsdienās ļaudis ieinteresē tieši tās tēmas vēsturē, par kurām var teikt – «tām ir gan spožums, gan posts».

«..dzer alu, guļ labi»
No muzeja speciālistes Ilonas Ozolas stāstījuma un vēsturisku attēlu prezentācijas apmeklētāji uzzināja, kādus alkoholiskos dzērienus lietoja dažādu sabiedrības kārtu pārstāvji ikdienā, svētku reizēs un rituālos, kādos traukos tos pildīja. Tika atklāti zināmie fakti par alkohola lietošanu Livonijas ordeņvalsts, kā arī Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā. Bauskas pils pastāvēšanas laikā lietoja dažādus alkoholiskos dzērienus – alu, alus pienu un sieru, medus dzērienu. Parastākais zemnieku ikdienas dzēriens slāpju veldzēšanai bija plānalus jeb dzira vai pataks. Taču augstāko kārtu sabiedrība pārsvarā lietoja vīnu un alu.

Ap 6. gs. alu sāka brūvēt arī klosteros. Vēlāk, 16. gs., kāds mūks alus dzeršanai veltījis svētības apvītus vārdus: «Tas, kurš dzer alu, guļ labi./ Tas, kurš guļ labi, negrēko./ Tas, kurš negrēko, dodas uz debesīm./ Amen.» Šis pantiņš, iespējams, noderētu arī mūsdienu alus produktu mārketingā, ja vien nebūtu jāpievieno «Alkohola lietošana kaitē jūsu veselībai».

Dzeršanu regulē likumi
Izrādās, gan alus ražošana un tirgošana, gan pati dzeršana bija regulēta ar likumiem. Tirgošanai alu drīkstēja ražot no vācu zemēm ievesti un atzīti meistari, pārējie varēja to darīt tikai savām vajadzībām. Tā tika regulēta konkurence. Arī to, cik kuras kārtas ļaudis drīkst dzert un cik līksmot godu reizēs, noteica likums par dažādu svinību rīkošanu, norādot katrai kārtai atšķirīgi atļauto, paredzot stingras soda naudas.

Tomēr gan augstākās, gan zemākās kārtas ļaudis mēdza iedzert pār mēru. Tāpēc jau izsenis alkohola lietošanai nereti sekoja asiņaini kautiņi, slepkavības un citi posti. Bauskas pilskungs Georgs fon Rozens savā vēstulē hercogam Gothardam 1575. gada 12. maijā, aprakstot ugunsgrēku Vairogmiestā (pussalā aiz pils), min, ka ugunsgrēks sācies hercogam piederošajā krogā.
Prezentācijā varēja apskatīt 16. gs. lietoto degvīna gatavošanas ierīču attēlus, šīs iekārtas gan ļoti līdzīgas mūsdienās zināmajiem kandžas aparātiem.

No teorijas – uz praksi
Ekspresizstādē, kas veidota tieši šim pasākumam, bija aplūkojami Bauskas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastie stikla un keramikas trauku fragmenti, kā arī trauki no muzeja krājuma un keramiķes Baibas Dumpes veidotās kausu, krūku rekonstrukcijas, kas darinātas, izmantojot Bauskas pils arheoloģisko materiālu.

Pēc teorētiskās izglītošanas dzērienu vēsturē dalībniekus aicināja uz kroga telpām praktiskām nodarbēm. Tur Ilona Ozola demonstrēja īpašu dzērienu gatavošanu, kam pamatizejviela ir alus. Vārīja alus pienu, ko uzskatīja par svētku un viesību cienastu, alus un olu maisījumu un alus sviesta maisījumu, kas bijis līdzeklis pret iesnām.

Dalībnieki tika aicināti vārījumu degustēt. Jelgavniece Iveta Vaivade sacīja, ka sākumā vajadzējis nedaudz drosmes, lai pamēģinātu, bet Bauskā taču nedrīkstot atteikties baudīt alu. Dzēriens izrādījies gana gards. Vairāki dalībnieki atzina, ka šādu recepti atceras  no savu vecmāmiņu laikiem.

Rīdziniece Dace Ģine, rūpīgi izgaršojot dzērienu, secināja, ka sākumā garšo pēc piena, tad – alus. Lauris Rutkis no Rīgas pastāstīja, ka savulaik piedalījies pils interjera priekšmetu rekonstrukcijas projektā, tagad vēlējies apskatīt Bauskas pili darbībā.
Baušķeniece Inga Ūbele atzina, ka cenšas apmeklēt visus muzeja rīkotos tematiski izglītojošos pasākumus, nākot šeit kopā ar ģimeni. Ik reizi caur seno iespējams iepazīt un uzzināt kaut ko jaunu. Viņa ļoti pozitīvi novērtēja šo muzeja darbības formu.
Kategorijas

Kategorijas