Paradīzes apskāvienos

2015. gada 23. janvāris 00:00

Ceļosim! Iepazīst Dienvidtaizemes provinci Krabi.

Katram reiz ir gadījies sapnī raudzīt kaut daļiņu paradīzes un nomodā prātot reiz to piedzīvot reālajā dzīvē. Mūsu četrotnei šis mirklis realizējās Taizemes dienvidu piekrastē Krabi – īstā miera oāzē, kur apstājas laiks un sirds nebeidz priekā lēkāt par dabas skaistumu.

Cepešpannas karstums
No putna lidojuma, kur vien sniedzas apvārsnis, plešas palmu zaļās galotnes, kuru simetrijā iejaucas kaļķakmens klinšu stāvās nogāzes, bet tālumā kā milzīgs zili zaļš palags viļņojas jūra. Krabi ir tikai stundas lidojumā no karalistes galvaspilsētas Bangkokas, un zemo ceno aviokompāniju izdevīgie piedāvājumi liek nešauboties izvēlēties tieši šo ātrāko un ērtāko pārvietošanās līdzekli.

Atveroties Krabi starptautiskās lidostas durvīm, sajūti cepešpannas karstumu iesitamies sejā. Mēģinot to «apiet», esi spiests salīgt pirmo taksometristu, kas ir ar mieru aizgādāt līdz nolūkotajai viesnīcai piekrastes ciematiņā Aonangā. Sarakstē ar tās pārvaldnieku esam jau informēti par komercpārvadātāju noteikto fiksēto cenu – 600 batiem, tālab kaulēšanās maratonā ar melnīgsnējo taju vīreli nemaz neieslīgstam.

Ļaujamies provinces ainavas baudīt caur kondicionētās, labi koptās mašīnas «Toyota» logu rūtīm. Ceļš uz Aonangu aizņem padsmit minūtes un vijas līkumos starp klinšu stabu smailēm, kas atgādina Holivudas grāvējā «Avatars» redzētās ainas, bet patiesībā ir 130 miljonu gadu senas atliekas no Tenaserimas kalnu grēdas, kas joprojām šķērso Taizemi līdz pašai Ķīnai. Garām aizslīd košās krāsās izceltie uzraksti «Welcome to Krabi» (‘Laipni lūgti Krabi’ – latv. val.), «We love Krabi» (‘Mēs mīlam Krabi’ – latv. val.), «Krabi romantic road» (‘Krabi romantiskais ceļš’ – latv. val.).

Autentiska tajiešu viesnīca ar bungalo
Drīz vien seko pagrieziens uz Andamanu jūras krastā izvietoto pievilcīgo ciematiņu, kur pludmale nosēta ar palmām un tūkstošiem sīku gliemežnīcu, bet ielās zem krāšņām izkārtnēm atrodami neskaitāmi bāri un restorāni, suvenīru veikaliņi, masāžas saloni, vietējā tūrisma un laivu izbraucienu rīkotāju biroji, kā arī daudzas naktsmītnes, kas piemeklējamas dažādām gaumēm, sākot no vienkāršiem apartamentiem un beidzot ar pieczvaigžņu hoteļiem ar privātu pludmali un ātrgaitas kuteru servisu.

Esam izvēlējušies zelta vidusceļu – nelielu autentisku tajiešu viesnīcu, kas sastāv no desmitiem bungalo tipa koka namiņu. Tie ieslēpti tropu dārzā, kurā netrūkst orhideju krāšņuma, daudzveidīgu augu zaļuma, kuriem dzīvības dvašu piedod vieglais, gandrīz nemanāmais «cik-cik-cik-cik-cik» – cikāžu zumēšana.

Internetā nolūkotā un rezervētā «taizemiešu villa» mūsu ģimenei izrādās par šauru, ar piemaksu to nomainām pret divu istabu «villu» pie peldbaseina, skats vērsts pret stāvo klinti, kas noaugusi zaļumiem, un miteklis izrādās gana ērts, lai no neliela attāluma pieskatītu bērnus, kuri pārņemti ar ūdens priekiem.

Jūra ir aptuveni divdesmit minūšu gājienā no viesnīcas, bet atpūtnieku ērtībām ik stundu tiek nodrošināts bezmaksas transports vienā virzienā. No pludmales šā vai tā vienmēr jādodas kājām vai jāizvēlas taksometrs. Intensīvā lietus sezona ir aiz muguras, bet nokrišņi īslaicīgā, dažkārt arī ilglaicīgā lietū ir ik dienas, un sanesumi no Krabi upes Aonangas pludmalē jūru pamatīgi pieduļķo.

Sniegbaltās pludmales vien salās
Vietējie paskaidro, ka kristāldzidrais ūdens un sniegbaltās pludmales jāmeklē tuvajās salās, kuru skaits sniedzas pāri simtam un ir sasniedzamas dažu desmitu minūšu vai pāris stundu ilgā braucienā ar vietējo «garastes» («longtail») laivu.

Līdz pirmajai «mazajai paradīzei» – Reilejas pussalas pludmalei – aizairējamies pašu spēkiem divvietīgās kanoe laivās, ik mirkli piestājot un apbrīnojot Andamanu jūras viļņu atstāto pēdu nospiedumus mīkstajās piekrastes klintīs, kas ir dziļas un veido neskaitāmas grotas un alas.

Pusdienas saule mūs iekrāsojusi sārtus, pretiedeguma krēms ar aizsargfaktoru 50+ nav bijis labs sabiedrotais, tālab, izkāpjot smalkajās smiltīs, meklējam ēnu, kas atrodama vien tuvējo palmu, koku un krūmu saaugumā. Ūdenī veldzi arī neatrast, jo tas ir tikpat silts, cik gaiss, un seklumā pietuvojas karstas vannas temperatūrai. Saulei laižoties rietā, kāpjam atpakaļ laivās un pēc četrdesmit minūtēm esam atpakaļ, lai atdotu kanoe nomniekam un izpētītu labākās masāžas piedāvājumu pludmales būdelēs.

No katras būdiņas pretī steidzas smaidoša būtne, lai ņemtu aiz rokas un teju vai vilkšus iebīdītu savā iestādījumā. Apaļīgā, nelielā, spilgtu grimu izkrāšļotā Linda ir pārliecinošākā, un varam ļauties taizemiešu masāžai stundas garumā ar skatu uz viļņojošos jūru. Iespēja sekot stāstam, ka Krabi provinces neskaitāmās salas un līči savulaik bijuši tirgotāju, pirātu un tālu ceļotāju un klejotāju patvērums, bet tagad šajās vietās izpletušies kūrorti, kur atpūšas simtiem tūristu no visas pasaules.

Vakaru noslēdzam brīvdabas restorānā ar zemiem, sveču apspīdētiem galdiem, kas novietoti smiltīs, no muguras pūš maiga vēja brīze, virs galvas zaigo naksnīgā debess, un acu skatiens seko līdzi pavāriem, kas, izmanīgi locīdamies, uz dzīvās uguns gatavo zvejnieku gūtos lomus. Romantikas šeit tiešām netrūkst.

Kur acis rāda
Nākamajām dienām esam iznomājuši motorollerus, kas atbrīvo no organizētajām ekskursiju tūrēm un sniedz iespēju doties, kur vien acis rāda. Ik dienu scenārijs līdzīgs – noziežamies ar krēmu teju balti, jo vējš un saule pievelk ne pa jokam, un brīžiem traucamies pa šoseju tik ātri, ka mana sejas āda šķiet neiespējami cieši nostiepta un bezroku kreklam prasās uzvilkt virsū kādu biezāku virsdrēbi.

Viendien nolemjam piestāt un uzrāpties «Wat Tham Sua» templī, kas ir viens no Dienvidtaizemes greznākajiem tempļiem, kur zem klints pārkares atrodami daudzi Budas tēli un tīģera ķepas nospiedumi, kas devuši vārdu šai svētvietai. Svelmē tas izrādās pamatīgs pārbaudījums, īstas elles mokas, un tikai viens no mums spēj pārvarēt vairāk nekā 1200 pakāpienus un sasniegt virsotni, kurā novietots milzu zelta Budas tēls un panorāmas skats aizstiepjas līdz pat jūras krastam.

Garākais ceļa posms, kuru pieveicām, deldējot dibenus uz niecīgā motorollera «muguras», bija vairāk nekā 140 kilometru (turp un atpakaļ), kad devāmies lūkot «Khlong Song Nam» zaļganzilo ūdeņu dabas parku. Pa speciāli izveidotām džungļu takām līdz galvenajam «Emerald» ūdens baseinam kājām jāmēro teju divi kilometri. Bērni bija stāvā sajūsmā – ieķerties milzu liānās un pilnā rīklē spiegt, lēkt un karāties, atdarinot Tarzānu, viņiem sagādāja vislielāko prieku. Visbeidzot smaragdā bija atļauts mērcēties arī pašiem, tad nu izpērāmies pa sūnekļaino ūdeni kā tādi negausīgi sivēni un aizstaigājām līdz zilajai lagūnai, kur gan varēja tikai ielūkoties savā atspulgā, bet iekāpt pašiem bija liegts.

Izbrauciens vietējo laivā neatstāja vienaldzīgu nevienu. Lentēm greznota, kaut dzīves aplupusi, pietiekami plata, lai saglabātu stabilitāti un tajā varētu satilpt teju ducis cilvēku. Mēs četri un kapteinis, jauns zēns, sekoja mūsu izvēlētajam maršrutam uz tuvējām salām. Smiltis šeit ir smalkas, baltas, mīkstas kā pēlis. Ūdens ir dzidrs, un tajā ir labi saskatāmi tropisko zivtiņu bari visās varavīksnes krāsās. Cilvēku ir pamaz, un itin droši šeit var baudīt arī privāto saulrietu. Pēdējās dienas izslīd caur pirkstiem, un visu piedzīvoto – ne pastāstīt, ne aprakstīt – var pamazām novietot atmiņu krātuvēs.

DER ZINĀT

Krabi atrodas apmēram 814 kilometrus no Bangkokas;

musonu ietekmē šeit ir tikai divi gadalaiki – karstā sezona no janvāra līdz aprīlim un lietainā no maija līdz decembrim. Vidējā gada temperatūra svārstās no 19 līdz 37 grādiem;

1 EUR – 40 bati (THB);

aviobiļete Bangkoka–Krabi –

EUR 15 akcijās vai no EUR 25 regulārā cena;

motorollera īre – no 120 THB dienā (3000 THB drošības nauda);

1 l dīzeļdegvielas – 40 THB kūrortā; ārpus tā – 32 THB;

divvietīga kanoe īre – no 150 THB stundā;

ieeja nacionālajos parkos – no 40 THB;

ananass – 20 THB kūrortā, ārpus tā – 5 THB;

liellopa gaļas steiks ar piedevām – no 449 THB;

grilēta skumbrija – 150 THB;

taizemiešu masāža – no 120 THB.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Paradīzes apskāvienos

Kategorijas