Ainavā atstātās «rētas» var nesadzīt

2015. gada 23. janvāris 00:00

1171

Bauskas konservu fabrikā «Zemgale» kādreiz strādāja 250 cilvēku, kas ar produkciju apgādāja lielu Padomju Savienības daļu. Pašlaik tajā teritorijā ir nepievilcīga pamestības aina. Kam tā zeme pieder, un vai kāda ražošana tur tagad notiek? Tādus jautājumus un tēmu rosinājuši «Bauskas Dzīves» lasītāji. Atbilde varētu būt īsa – tagad šeit ir pašvaldības sociālā māja, daži uzņēmumi un grausti.

Lielas ražotnes ir ikvienas pašvaldības prieks, kamēr tās darbojas, un lielas galvassāpes, kad tās slēdz. Pašvaldība iegūst lielu skaitu bezdarbnieku un neapdzīvotas telpas, kas pamazām pārvēršas graustos, un reizēm arī ekoloģiska rakstura problēmas. Šādas «rētas» apdzīvotu vietu un lauku ainavās mēdz ilgi dzīt un reizēm nesadzīst.

Iemācīja strādāt
Atpakaļ pagātnē. «Padomju gados sezonas laikā konservu fabrikā «Zemgale» strādāja līdz pat 250 cilvēkiem. Ziemas periodā – apmēram 150. Kad bija daudz darba, tad strādniekiem pat kantora darbinieki devās palīgā. Vasarā pievienojās skolēni. «Karstākajā» laikā strādāja divās maiņās. Kolektīvs bija draudzīgs, un vadība ļoti prasīga. Esmu pateicīga par to, ka tur iemācījos strādāt,» atceras bijusī konservu fabrikas «Zemgale» darbiniece, daudziem pazīstama basketboliste Larisa Antužāne. Viņa uzņēmumā pavadīja 17 gadus – sākumā strādniece, bet beidza darbu, būdama komercdirektore. Uzņēmuma profils bija augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana.

Izejvielas tolaik iegādājušies no apkārtnes kolhoziem un vēlāk arī zemniekiem – no Codes, Ceraukstes pašreizējā pagasta, nedaudz no Uzvaras un Iecavas. Daudz devis kolhozs «Līdums». Sēnes iepirka no visiem Latvijas rajoniem.

Firmas zīme bija zaļo zirnīšu konservi. Izejvielu pieņemšanas procesu parasti manīja visa Bauska. Nepieciešamās kuļmašīnas bija tikai «Zemgalei», un mašīnas ar kravu rindā stāvēja reizēm līdz pat Mēmeles tiltam. Bērniem bija lielie prieki – viņi centās noraut zirņu pākstis no kravas kastēm.

Vagonos uz Sibīriju
Uzņēmumu pārraudzīja apvienība «Latvijas Konservi», ko vadīja ģenerāldirektors Jevgenijs Šohats. Mihailam Gorbačovam nākot pie varas, mainīja sistēmu un uzņēmumu pārņēma agrofirma «Uzvara». «Apgādājām ar konserviem visu plašo Krieviju. Sūtījām vagonus pat uz Sibīriju. Vagonos reizēm speciāli brauca līdzi pavadoņi, kas apkurināja telpas, lai produkcija nesasaltu. Armijas vajadzībām trīslitru burkās gatavojām konservētus kartupeļus,» atceras L. Antužāne.

Negatīvu slavu reizēm radījis tas, ka «Zemgale» bija viens no uzņēmumiem, kam jāuzņem darbā bijušie cietumnieki. Viņu darba disciplīna un kvalitāte nav bijusi no labākajām, teic uzņēmuma bijusī darbiniece.
Pēdējie, kas rūpnīcai vēl piegādāja zaļos zirnīšus izejvielā, bija zemnieki no Codes pagasta – Jānis Litiņš, Atis Slakteris un Laimonis Daģis.

«Deviņdesmitajos gados realizācija samazinājās, bet iekārtas bija domātas lielam patēriņam. Krievija aiztaisīja robežas mūsu produkcijai. Uzņēmums varbūt būtu spējis mainīties un turpināt strādāt, bet bija ļoti liels parāds par energoresursiem,» atceras L. Antužāne. Oficiāli ražotni slēdza 2000. gadā.

Sociālie dzīvokļi
Konservu fabrikas «Zemgale» visas bijušās ēkas pašlaik atrodas uz zemesgabala Rīgas ielā 64a ar platību 7,3 hektāri. Zemes īpašniece ir Bauskas evaņģēliski luteriskā draudze. Privatizācijai nodeva visas ēkas, bet privatizēja tikai divas – ēku Rīgas ielā 64e un garāžas ēkas Rīgas ielā 64d. «Konservu ceha ēka ar platību 4262 kvadrātmetri pieder trim fiziskām personām, un mūsu rīcībā nav ziņu, kādi uzņēmumi šajā adresē ir reģistrēti,» informē Bauskas novada domes nekustamā īpašuma apsaimniekošanas galvenais speciālists Voldemārs Čačs.

Uzņēmējdarbība notiek bijušajā garāžas ēkā Rīgas ielā 64d, kas pārbūvēta par metālapstrādes cehu un pieder metālizstrādājumu izgatavošanas firmai SIA «U un A». Savukārt bijušo fabrikas «Zemgale» kopmītnes ēku Rīgas ielā 64b valsts ļoti bēdīgā stāvoklī 2003. gadā nodeva Bauskas pilsētas domei. Māju 2006. gadā atjaunoja un izbūvēja jaunus labiekārtotus 24 sociālos dzīvokļus.

Bauskas luterāņu draudzes priekšnieks Guntis Macpans atzīst, ka pašlaik nav ideju, kā attīstīt draudzei piederošo zemesgabalu un būvi Rīgas ielā 64a – bijušo konservu fabrikas kantora ēku. «Bija doma izbūvēt ko jaunu, bet ēkā iekļuva bezpajumtnieki, mēģināja sildīties un beigās māju nodedzināja. Domāju, ka to vieglāk ir nojaukt nekā remontēt,» stāsta G. Macpans. Viņš atzīst – fakts, ka draudzei pieder zeme, neko nepalīdz, jo situācija ir diezgan absurda – pārējās būves uz viņu zemes pieder vairākām privātpersonām. Pastāv tik cerība, ka nākotnē varētu ko uzbūvēt bijušās kantora ēkas vietā. «Brīva vieta ir, elektrība pienāk, attīstīt ko varētu, bet pozitīvisma izjūtas nav – pat Bauskas novada pašvaldībai neveicas ar industriālā parka apbūvi, ko gan lai mēs šeit izdomājam?!» teic draudzes priekšnieks.

Par Bauskas vizītkarti ir kļuvusi vēl viena ēka, kas jau padomju laikā pazaudēja savu pielietojumu, – etiķa rūpnīca pie Mēmeles upes. Bijusī «Bauskas piena» ražotne tagad nojaukta. Pieredze liecina – jo ilgāk ēka stāv tukša, jo mazāk iespēju, ka tajā ražošanu varēs atjaunot.

Dūmi virs Vecumniekiem
Šāds liktenis attiecināms ne tikai uz padomju laika bijušajām ražotnēm, tāpat ir ar ne vienu vien pirmskrīzes laika jaunbūvi.

«Plastmasas un alumīnija logu ražotājs ir investējis koka konstrukciju rūpnīcā Vecumniekos. Sākumā plānots nodarbināt
50 cilvēkus, bet darbinieku skaits pieaugs. «Nelss logu» valdes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis informēja, ka pašlaik izmanto
20 procentus no teritorijas, bet nākotnē pakāpeniski ražošanā lietos visus desmit hektārus. Perspektīvā alumīnija izstrādājumu, logu un durvju ražotni būtu jāpārceļ no Rīgas uz Vecumniekiem,» tā portālu «Neweurope online» 2004. gadā par nākotnes plāniem informējusi «Nelss logu» vadība.

2008. gadā «Nelss logi» paziņoja par darbības izbeigšanu. Darbiniekus atlaida visus. ««Nelss logi» iegādājās visu teritoriju, bet attīstīt to neizdevās. Vienu brīdi strādāja divas plastmasas un koka logu ražotnes. Tagad palikusi tikai plastmasas logu ražotne,» informē Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektors Guntis Kalniņš. Viņš atzina, ka uzņēmēji ir interesējušies par iespēju strādāt rūpnīcas teritorijā, tomēr rezultāta pagaidām nav.

Problēmas ar to nebeidzās. Vecumnieku iedzīvotāji konstatēja mazuta noplūdi rūpnīcā, bijušās kurtuves teritorijā, ko apsaimnieko SIA «Vecumnieku projekts». Mazuts glabājās mucās un pamazām izdalījās apkārtējā vidē. Noplūdi novērsa un pamazām cenšas likvidēt lielo mucu saturu. «Uzraudzību pārņēma Jelgavas vides reģionālā pārvalde. Īpašnieki rudenī vienu reizi mazutu dedzināja,» informē G. Kalniņš.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ainavā atstātās «rētas» var nesadzīt

Kategorijas