Vietējie produkti – novada zīmolam

Bauskas novada biedrības «Apvārsnis» dalībnieces janvāra vidū tikās gada ieskaņas sarīkojumā, lai apspriestu pērn paveikto un vērtētu perspektīvas.
Biedrības dalībnieces vairākumā ir lauku uzņēmējas, dažas mājražotājas kļuvušas par nelielu uzņēmumu vadītājām, pēc vairāku gadu darbības kā nozīmīgu atbalstu novērtējot sākuma pamudinājumu no biedrības vadītājas un Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultantes Raimondas Ribikauskas.
Piesaista tūristus
R. Ribikauska pauž gandarījumu, ka gada sākumā tikšanās pulcējusi vairākas vecbiedres, kas pāris gadu nebija aktīvas sarīkojumu dalībnieces. «Sanācām 25, gandrīz visām pagājušais gads bijis ļoti veiksmīgs un ir labas perspektīvas šogad,» rezumē vadītāja.
Sekmīgi paplašinājies Ivetas Ļekūnes vadītās Brunavas ražotnes «Kāpostnīca» eksports uz Lietuvu. Cūkgaļas produktu ražotāja Gunta Čepuka no Codes pagasta stāsta, ka gadumijā bijis ļoti liels pieprasījums pēc mājas kūpinājumiem: «Tas pieaugs, jo daudzi mazie cūku audzētāji nobijušies no Āfrikas mēra un biznesu pārtraukuši. Mēs turpinām strādāt un ceram uz labu gadu.»
Sevišķi gandarīta par pagājušo gadu ir Gailīšu pagasta «Buča beķerejas» saimniece Biruta Janočko, kuras kūkas pēc uzslavas Siera kluba konkursā kļuvušas populāras arī Rīgā. Viņas mazais uzņēmums martā svinēs piecu gadu jubileju. Viņa un vairākas citas «Apvāršņa» dalībnieces ir R. Ribikauskas iniciētā maršruta «Baudi Bauskā» dalībnieces, uzņem grupas no Latvijas un citām valstīm. Maršruts iekļauts Zemgales reģiona tūrisma bukletā.
Zemgale aktīvākā
LLKC pārstāve Iveta Tomsone vēsta, ka pašlaik visā valstī reģistrēti 1114 mājražotāji, Zemgale ir mazo ražotāju līdere. «Mājražotāju kustība lielā mērā ir saistīta ar LLKC darbu – Zemgalē konsultanti jau kopš 2007. gada aktīvi strādā šajā segmentā, mācot un sekmējot mājražotāju apvienošanos. Tagad šai lietai pievērsušies arī Vidzemes, Latgales un Kurzemes konsultanti.»
LLKC Bauskas biroja vadītāja Eleonora Maisaka uzteic R. Ribikauskas paveikto savulaik Bauskas novadā, ko viņa tagad sekmīgi turpina reģiona mērogā, strādājot Dobeles nodaļā. «Mājražošana ir labs veids, kā nodrošināt ģimeni laukos, bet jāskatās tālāk – jāmāca mazajiem sadarboties, lai augtu un veidotu vietējo produktu tīklus,» tālāko stratēģiju skaidro E. Maisaka. Jāpiebilst, ka Zemgalē izveidots viens mājražotāju kooperatīvs «Pārtikas amatnieki», līdzīgi darbojas Kuldīgā un Limbažu novadā.
E. Maisaka uzskata, ka valdībai būtu pilnībā jāpārskata uzņēmējdarbības likumdošana, lai radītu labākus apstākļus visiem ražotājiem un īpaši iesācējiem: «Tas mudinātu atgriezties dzimtenē arī tos, kuri aizbraukuši peļņā uz ārzemēm un būtu gatavi sākt te savu biznesu.»
Trūkst padoma
LLKC dati rāda, ka Vecumnieku, Rundāles un Iecavas novads pašlaik nav mājražošanas līderu vidū. E. Maisaka stāsta, ka nereti mājražošana rit zemnieku saimniecības paspārnē, un aicina – ja kādam cita novada mājas ražotājam vajadzīgs padoms biznesa attīstībai, to var meklēt LLKC Bauskas birojā vai tieši pie R. Ribikauskas.
Savukārt lauku uzņēmējdarbības pētniece, Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) eksperte Agnese Hauka vērtē, ka Rundālē vairāk dominē lielražošana, savukārt Iecava, iespējams, atpalikusi, savulaik atsakoties no sadarbības ar LLKC, lai pieņemtu pašvaldībā atbilstīgi kvalificētu lauku konsultantu.
«Tas atkarīgs no pašvaldības izvēles, jo LLKC atalgojums speciālistam nav liels, bet dome var šim cilvēkam uzdot papildu pienākumus, piemēram, projektu vadīšanu, datu vākšanu, aptauju rīkošanu,» piemērus min A. Hauka, «tiesa, Iecavā atrast kādu, kas dotu padomu par mājražotnes reģistrēšanu un attīstību, varbūt nav viegli, bet padomu var meklēt kaimiņu novados.»
A. Hauka piebilst, ka Iecavas novadā netrūkst kūku cepēju, cimdu un zeķu adītāju vai līdzīgu mazo ražotāju, taču ne vienmēr viņi reģistrējas oficiāli, vaļasprieka rezultātu izmantojot vien kā nelielas piepelnīšanās avotu.
LLKC pārstāvji cer, ka mājražotāju atbalstam noderēs jauna partnera – veikalu tīkla «top!» – projekti. Kā informē tīkla mārketinga vadītāja Ilona Bukša, gada pirmajā pusē notiks vairāki sadarbības semināri mājražotājiem, Bauskā tāds paredzēts 13. martā. Vidēji mēnesī saviem kopumā 203 veikaliem «top!» no 150 mazajiem ražotājiem iepērk produkciju par pumiljonu eiro, vēsta I. Bukša.
UZZIŅAI
Mājražotājiem bagātākie novadi:
Rīga – 76;
Bauskas novads – 36;
Talsu novads – 34;
Jelgavas novads – 32;
Engures novads – 30;
Daugavpils – 25;
Limbažu novads – 25;
Alūksnes novads – 24;
Tukuma novads – 23;
Ķekavas novads – 22.
Dati: LLKC
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»