BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašvaldība prettiesiski izsniegusi pabalstus trūcīgajiem

Zane Gorškova

2015. gada 21. janvāris 00:00

624
Pašvaldība prettiesiski izsniegusi pabalstus trūcīgajiem

Vairākas Latvijas pašvaldības Valsts kontrole vaino līdzekļu izšķērdēšanā sociālajai palīdzībai. Problēmas konstatētas arī Rundāles pašvaldībā.

Valsts kontrole, pārbaudot sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti, veica revīziju desmit pašvaldībās – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, kā arī Kandavas, Kuldīgas, Siguldas, Ludzas, Rēzeknes un Rundāles novadā. Pārkāpumus neatrada vien Liepājā.

Neveic uzskaiti
Gandrīz 40 lapaspušu biezā revīzijas materiālā «Rundāles novada pašvaldības sniegtās sociālās palīdzības tiesiskums un efektivitāte» secināts, ka 2013. gadā pašvaldības budžeta līdzekļi ir izlietoti prettiesiski vismaz 2287,32 eiro apmērā.

Turklāt Valsts kontrole uzsver, ka pārbaudē nebija iespējams izdarīt secinājumus par visu sociālā dienesta sniegto pakalpojumu likumību, jo iestāde sociālās palīdzības administrēšanai paredzētajā lietojum-programmā «SOPA» neveic klientu un tiem sniegto pakalpojumu uzskaiti. Pētījumā atlasītas 52 mājsaimniecības no 104, par kurām bija atrodami uzskaites dati.

No atlasītajiem datiem secināms, ka 18 ģimenēm jeb 61 cilvēkam piešķirts trūcīgās personas statuss. Deviņām ģimenēm nebija tiesību to saņemt, secina Valsts kontrole. Piešķirtā statusa dēļ saimes saņēmušas pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI), kā arī citus pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētos pabalstus un atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) samaksai.

Ir ienākumi un auto
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ģimene atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi katram ģimenes loceklim pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro un tai nepieder uzkrājumi, vērtspapīri, īpašumi utt.

Piecām ģimenēm no deviņām ienākumi pārsniedza noteikto līmeni. Ienākumi gūti no saimnieciskās darbības, Lauku atbalsta dienesta piešķirtajām subsīdijām lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī no nekustamā īpašuma un metāllūžņu pārdošanas. Daļai ģimeņu piederēja arī transportlīdzeklis.

No vairāk nekā 2000 eiro, kas iedalīti šīm deviņām ģimenēm, 1570 eiro piešķirti GMI un dzīvokļa pabalstam. 460 eiro izlietoti medikamentu iegādei, 160 eiro zobārsta apmeklējumiem, 21 eiro briļļu iegādei, 19 eiro izdevumu segšanai veselības aprūpes iestādē, 28 eiro mācību līdzekļu iegādei un 27 eiro NĪN atvieglojumam.

Nepieciešama palīdzība
Rundāles novada sociālā dienesta vadītāja Kristīne Brūvele skaidro, ka informāciju par ģimeņu materiālo stāvokli ne vienmēr varēja pārbaudīt. Valsts ieņēmumu dienesta datubāze, kas ļauj pārliecināties par cilvēku sniegtās informācijas patiesumu, pašvaldībām ir pieejama vien no 2014. gada rudens. Savukārt Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) ziņas par personu kustamo mantu pašvaldībām neizsniedz, tāpēc turpmāk sociālā dienesta klientiem pirms pabalstu saņemšanas būs jāuzrāda izziņa no VTUA. Sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka revīzijā konstatēto nepilnību mazināšana veidos papildu «birokrātisko slogu». «Jaunās prasības radīs papildu grūtības cilvēkiem, kuriem reizēm nav naudas maizei, kur nu vēl sabiedriskā transporta biļetei vai izziņu saņemšanai,» piebilst K. Brūvele.

Speciāliste skaidro: «Ne tikai sociālajam dienestam, bet arī informācijas sniedzējam ir jāuzņemas zināma atbildība par sniegto datu patiesumu. Iztikas līdzekļu deklarācijā sociālā pabalsta saņēmējs ar savu parakstu apliecina, ka sniedzis patiesas ziņas par saviem ienākumiem, kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem.»

Sociālais dienests veica atkārtotu analīzi deviņās ģimenēs, kurām pēc Valsts kontroles ieskatiem nevajadzēja piešķirt pabalstus. K. Brūvele stāsta, ka šajās ģimenēs vidējie ienākumi par pēdējiem trim mēnešiem vienam ģimenes loceklim ir no 11,38 līdz 110,11 eiro.

«Piešķirot trūcīgās ģimenes statusu, ņēmām vērā vienu no sociālās palīdzības pamatprincipiem – individuāli izvērtēt katru gadījumu. Šiem klientiem konkrētajā situācijā bija nepieciešama palīdzība, neskatoties uz to, ka viņiem piederēja, piemēram, vieglā automašīna. Valsts kontroles darbiniekiem, ministrijām un likumdevējiem nav izpratnes, kā daudzi no šiem cilvēkiem patiesībā dzīvo. Mans ieteikums kontrolējošajām institūcijām būtu veikt revīziju ne tikai dokumentāli, bet arī realitātē apsekot katru ģimeni,» savu pārliecību pauž K. Brūvele.

Valstī – dramatiskāk
Valsts kontrole secinājusi, ka deviņas no desmit izlasē iekļautajām pašvaldībām kopā prettiesiski izlietojušas vismaz 124 000 eiro. Konstatēts, ka 121 ģimenei trūcīgas ģimenes statuss piešķirts tiesiski, bet 256 saimēm nebija tiesību iegūt šādu statusu.
Citās pašvaldībās situācija ir dramatiskāka nekā Rundāles novadā. Dažās pašvaldībās vienai trūcīgai ģimenei pieder līdz pat deviņiem transporta līdzekļiem. Vēl kāds piemērs – saimei, kuras uzkrājumos ir gandrīz 50 000 eiro, ir piešķirts dzīvokļa pabalsts. Šāds pabalsts piešķirts ģimenei ar pieciem nekustamajiem īpašumiem un kādai ģimenei ar četriem nekustamajiem īpašumiem. Trūcīgās personas statuss piešķirts arī ģimenei, kurai pieder divas automašīnas, un tā ir izsniegusi kādam aizdevumu 80 000 eiro apmērā, turklāt šai saimei pieder arī kapitāla daļas divos uzņēmumos. Rundālē šādu gadījumu nav.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda pārliecību, ka valstī ir jānosaka vienota sociālās palīdzības politika, lai ģimenes un personas ar līdzvērtīgiem ienākumiem un materiālo stāvokli varētu saņemt līdzvērtīgu sociālo palīdzību. Pēc revīzijas Valsts kontrole kopumā sniegusi 109 ieteikumus, no tiem 13 sniegti Labklājības ministrijai, bet pārējie – pašvaldībām.

Rundāles novads saņēmis 14 ieteikumus. K. Brūvele apliecina, ka tos izvērtēs un ņems vērā atbilstīgi normatīvajiem noteikumiem. Sociālais dienests apņemas analizēt un izvērtēt esošo un jaunu sociālo pabalstu nepieciešamību, datus par visiem klientiem uzskaitīt programmā «SOPA», papildus trūcīgās ģimenes statusam noteikt maznodrošinātās ģimenes statusu, veikt grozījumus saistošajos noteikumos par sociālās palīdzības pabalstiem.