«Dzīve ir skaista un krāsaina»

2015. gada 21. janvāris 00:00

827

Iecavnieks Edvīns Circenis apgāž mītu, ka praktisku profesiju cilvēki nav tik zinoši par garīgām vērtībām. Viņā apvienota būvinženiera un amatnieka prasme ar dziļu cieņu pret mūziku un vēstures mantojumu. Edvīna paša renovēto māju varētu pieteikt būvniecības konkursam, un tieši ar viņa pūliņiem savulaik pasargāta no nojaukšanas privatizētā koka slimnīcas ēka – Iecavas muižas kompleksa mantojuma daļa. Pēc vairākiem mēģinājumiem ievēlēts Iecavas domē, jaunais deputāts godīgi atzīst, ka pašlaik nevar veltīt novada attīstībai tik daudz laika un enerģijas, cik vēlētos.

Šī sasaukuma deputātu darbs no malas liekas vājāks nekā iepriekš...
– Iepriekšējā sasaukumā nebiju, bet tagad opozīcijā deputātu ir mazāk. Esmu jauniņais, pirmajā laikā tikai klausījos un mācījos, mēģināju saprast sistēmu. Man pašam godīgi jāatzīst, ka pašlaik esmu slikts deputāts, jo esmu ļoti aizņemts pamatdarbā. Ievēlēšana pēc kandidēšanas vairākās vēlēšanās man bija ļoti liels pārsteigums, jo nebiju starp saraksta līderiem. Sākumā nopietni apsvēru atteikšanos no mandāta, taču nevēlējos pievilt cilvēku uzticību. Pašvaldībai atliek maz laika – no rīta komitejas sēde Iecavā beidzas pēc desmitiem, bet pulksten 11 man jābūt sapulcē Rīgā.

Kopumā pozīcija un opozīcija pašvaldībā ir nosacīta, jo nav nekādu ideoloģisko domstarpību, vienīgi personiskas simpātijas vai antipātijas. Nevaru iedomāties, ka Iecavā varētu notikt domes vadības pārvēlēšana, kā tas gadās citur. Jāpiekrīt, ka tik ilga stabilitāte nav laba novada attīstībai un sabiedrībai, un domāju, ka jaunām idejām vispirms jānāk no pašvaldības darbiniekiem. Tad mēs tās apspriestu un atbalstītu. Ja «no augšas» kāds deputāts mēģinātu bīdīt ambiciozu projektu, piemēram, vēsturiskās apbūves, pils ēkas atjaunošanu, nez vai tas gūtu atbalstu.

Tomēr tu reiz izglābi slimnīcu, saaicinot uz apspriešanu citus cilvēkus...
– Toreiz palīdzēja tas, ka iejaucās arhitekte Zaiga Gaile, Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, televīzija. Taču tur tik un tā nekas nenotiek, un tikai es pats varu vainot sevi, ka neesmu kaut ko darījis tālāk. Sākums vairāku vēsturisko ēku sabrukšanai Iecavā ir to nepārdomāta privatizācija. Tas ir citāds domāšanas virziens, kas man nav pieņemams, proti, – viss vecais ir jānojauc. Piemēram, vecā pienotava – būtu bijis tik vienkārši pašvaldībai vai būvvaldei uzstādīt prasību īpašniekam saglabāt tās ārējo veidolu, un iekšā taisiet, ko gribat, kaut vai publisko namu! Tas būtu tik interesants lielveikals – vecā fasāde un aiz tās modernas telpas. Tagad tur būs kārtējā «konservu bundža». Prasības ar stingru mugurkaulu varētu uzstādīt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas tikai atrunājas ar naudas un atbalsta trūkumu.

Vācijā, Rūras apgabalā, veco raktuvju teritorijā ir iekārtots milzīgs radošais centrs – jauniešu un radošo darbnīcu telpas, izstāžu un koncertzāles. Industriālais mantojums pārvērsts par kultūras vietu. Attieksme pret vēstures mantojumu ir izglītības un izpratnes jautājums. Nav jābūt dzimušam iecavniekam, lai saprastu, kas jāglabā un jākopj. Turklāt mīti, ka vecas mājas glābt ir dārgi, grūti un neizdevīgi, ir tikai aizbildināšanās.

Cik veca ir tava māja?
– Tā celta 1936. gadā. Manis veiktā rekonstrukcija 1996. – 1997. gadā bija nopietnākās pārmaiņas. 60. gados tika nojaukta maizes krāsns un uzlikts šīfera jumts, bet citādi te nebija ne tualetes, ne ūdensvada. Ļoti daudz pārbūvēju pats savām rokām – man bija laiks un nedaudz naudas.

Par iecavnieku kļuvu deviņu gadu vecumā, kad ar ģimeni pārcēlos šurp no Balviem. Manam tēvam piedāvāja būvēt Iecavas putnu fabriku. Par būvnieku nolēmu kļūt pēdējā vidusskolas gadā. Nobijos no arhitektūras zīmēšanas eksāmena dēļ, to nebiju mācījies. Mans studiju laiks ilga deviņus gadus ar pārtraukumiem. Pēc pirmā kursa biju padomju armijā, dienēju Austrumvācijā, Magdeburgas mežos, slepenā smagās artilērijas daļā, kur varējām šaut ar kodollādiņiem. Mūsu stobri bija pastāvīgi nomērķēti uz konkrētām Rietumvācijas pilsētām.

Tagad tavs darbs ir saistīts ar valsts noslēpumu. Kā tas ir – glabāt to ikdienā?
– Varu izpaust tik, cik drīkstu un kam drīkstu, nevaru izpaust to, ko nedrīkstu. Daudziem cilvēkiem amata vajadzībām ir pielaide valsts noslēpumam par konkrētām darba lietām, un tas nozīmē, ka par to nevar runāt ar jebkuru. Tas prasa piedomāšanu, bet esmu pie tā pieradis. Ikdienā es nodarbojos ar aizsardzības infrastruktūras jautājumiem, pārraugu projektēšanu un būvniecību, bet neesmu saistīts ar aizsardzības politiku.

Brīvajā laikā dziedu «Statoil» korī «Cantus Fortis» Rīgā. To dibināja Baiba Rubesa, vada diriģents Ivars Cinkuss. Tur ir forša atmosfēra un kolektīvs. Mani turp uzaicināja kolēģe pirms divarpus gadiem, pēc tam «ievilku» savus draugus.

Vai tu būtu gatavs vadīt pašvaldību?
– Šajā dzīves posmā man nav tādas intereses. Man ir interesants darbs, labs kolektīvs. Braucu pa visu Latviju, tiekos ar pašvaldību vadītājiem, armijas un Zemessardzes pārstāvjiem. Kas būs pēc pieciem vai desmit gadiem – tas ir cits jautājums. Ja strādāšu šo pašu darbu tikpat intensīvi, drīzāk, nekandidēšu nākamajās vēlēšanās.

Es priecātos par pārmaiņām Iecavā, taču pašreizējais domes sastāvs nav slikts. Tur ir ļoti pieredzējuši deputāti un kopumā labi cilvēki. Novada attīstībai svarīgākais ir visiem mācīties savā starpā līdzvērtīgi, lietišķi, pozitīvi sarunāties un sadarboties – sabiedrībai ar pašvaldību un deputātiem ar iedzīvotājiem. Nepareizi, ka cilvēkiem jāiet uz domi kā lūdzējiem, bet nepareizi arī, ja kāds gribētu pazemot pašvaldības darbiniekus. To var mainīt ar korektu, pieklājīgu pārliecināšanu un skaidrošanu. Man patīk, ka jauniešiem ir idejas un savs skatījums, pieklājība un cieņa pret citiem. Man prieks, ka dēls aktīvi piedalās Iecavas jauniešu dzīvē, starptautiskos projektos iepazinis citu valstu jauniešus.

Kādu iztēlojies Iecavu pēc 50 gadiem?
– Pilsētiņa Rīgas pievārtē. Kas gan cits mēs varam būt?! Ar ērtu satiksmi un dzīvošanu, sakārtotu centru, aktīvās atpūtas vietām. Te dzīvos pārsvarā tie, kas strādā Rīgā, bet Iecavā atpūšas, sporto, brauc ar riteņiem, radoši pavada brīvo laiku. Ideju par aktīvu kultūras dzīvi šeit esmu atmetis. Madonā, Preiļos vai Balvos tā vienmēr būs bagātāka nekā šeit tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mēs varam aizbraukt uz koncertu, teātri vai izstādi Rīgā, kad vien vajag. Iecavā varētu būt kāds ikgadējs kultūras festivāls, ja mēs atrastu labu nišu, piemēram, folkmūzika, roks utt.

Pēc 50 gadiem Iecavā būs atjaunota luterāņu baznīca, kas tagad mums katram ir kauna traips, neatkarīgi no tautības un reliģiskās pārliecības. Pagājuši 25 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, un mēs joprojām pulcējamies ar dēļiem izšūtā altāra telpā. Pats esmu neaktīvs katolis, bet uzskatu, ka Iecavas senākā baznīca jāatjauno kā garīgās dzīves centrs, kur var notikt dievkalpojumi, koncerti u. c. Es balsotu abām rokām par pašvaldības līdzekļu piešķiršanu baznīcas atjaunošanai, tāpat kā to dara citās vietās.

Vai tu juties apdraudēts, kad sākās karš Krimā?
– Nē. Esmu optimists. Tiesa, Putins ir ļaunuma iemiesojums, taču visam dabā ir pretstats – labie spēki ir modri un uzmana visu. Ticu labajam, tā uzvarai un ticu, ka ļaunais pats no sevis izčākstēs. Varbūt Putins domāja, ka Ukraina ir krieviskāka, bet izrādījās, ka tiešs uzbrukums ir kļūda. Ukraiņi ir malači, kaut arī vēl nav spējuši valsti pilnībā sakārtot. Viņu nacionālā pašapziņa patīkami pārsteidz, iespējams, mums no viņiem vēl būs jāmācās.

***
Mājupceļā no intervijas saņemu telefonzvanu – Edvīns vēlas ko piebilst: «Galvenais, kas man jāpasaka – dzīve ir fantastiska, skaista, krāsaina un aizraujoša!» Patiesi, tāda tā var būt katram.

Edvīns Circenis
Dzimis: 1965. gada 10. aprīlī.

Izglītība:
pabeidzis Iecavas vidusskolu;

diplomēts un sertificēts būvinženieris, absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un celtniecības fakultāti;

apguvis iepirkumu organizēšanu dažādos kursos.

Profesionālā darbība
Kopš 2004. gada vadījis un uzraudzījis valsts aizsardzības infrastruktūras būvprojektus: Aizsardzības ministrijas ēkas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Instruktoru skolas renovāciju, Lielvārdes aviācijas bāzes skrejceļa rekonstrukciju, Gaisa operāciju centra būvniecību u. c. Pārraudzījis projektēšanu un būvniecību NATO samita norises vietu – Olimpiskā sporta centra un Nacionālās operas – rekonstrukcijā.

Iepriekš bijis tehniskais eksperts un būvuzraugs projektos Rīgas un Liepājas ostā, pārrobežu projektos, Iecavas Agrocentra rekonstrukcijai, vadījis būvdarbus Iecavas vidusskolas renovācijā un Iecavas baznīcas torņa rekonstrukcijā, 90. gados praktizējies Vācijas būvfirmās.

Politiskā darbība: Iecavas novada domes deputāts no «Vienotības» saraksta.

Valodas: latviešu – dzimtā, angļu, krievu, vācu.

Vaļasprieks: dzied «Statoil» korī, peldēšana.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Dzīve ir skaista un krāsaina»

Kategorijas