Buciņi ir bieži viesi

2015. gada 21. janvāris 00:00

1093

Bauskas novada Īslīces pagasta «Stopiņi» atrodas gara zemes- ceļa beigās, apkārt plaši lauki un mežs. Māja piedzīvojusi īpatnējas būvniecības nianses, un pārvērtības turpinās vēl aizvien.

Maina nosaukumu
Iveta Ziediņa uz «Stopiņiem» pārcēlusies dzīvot kopā ar vecākiem 80. gadu sākumā. Tās viņai bijušas jau trešās mājas aizvadītajos jaunības padsmit gados. Otrā dzīvesvieta tikusi nojaukta, sākoties meliorācijas laikiem. Meklējuši, kur apmesties, uzgājuši toreiz par «Kļavām» dēvēto namu Bauskas novada Īslīces pagastā. Nosaukumu pagasta vadība likusi mainīt, jo esot vēl mājas ar tādu pašu vārdu. Saimniece nolēmusi par godu saviem vecākiem, kuru uzvārds skanējis līdzīgi, māju nosaukt par «Stopiņiem».

Garais lauku ceļš, kurš iet gar veco fermu, stiepjas taisni pāri plašajiem Zemgales klajumiem. Pavasarī un rudenī vai pēc lietavām tas esot bijis teju neizbraucams. Protams, lielā tehnika, apstrādājot laukus, to pamatīgi atkal un atkal sagandēja. Laikam ejot, ceļš kļuvis aizvien neizbraucamāks, talkā nākusi pašvaldība, kura katru gadu ber akmeņus, un patlaban piekļūšana «Stopiņiem» nesagādā problēmas. Pa šo ceļu nācies brist kā ziemas puteņos, tā vasaras lietavās. Aptuveni kilometru garo attālumu Ivetai jaunības gaitās izdevies saīsināt, dodoties uz pieturu pa taisno – gar milzīgu, zibens spērienā cietušu ozolu lauka vidū.

Masīvas akmens sienas
Nams, kā saka Ivetas dēls Aivars, celts ļoti savādi. «Istabas ir piecas, tikpat ir arī krāšņu, virtuvē vēl bija maizes krāsns,» izbrīnīts par tik lielu daudzumu siltuma devēju, stāsta Aivars. Viņš «Stopiņos» dzīvo trīs gadus. Pirms tam divus gadus šis nams stāvējis tukšs, jo lemts par tā pārdošanu vai atjaunošanu. Palikuši pie otrā varianta.

Lēnām, ar pašu rokām nams tiek remontēts. Aivars ir pārsteigts par mājas «projektu», jo visas istabas ir caurstaigājamas, nevienas pašas slēgtas telpas. «Pa vienu galu iekšā, pa otru ārā,» smaidot piemetina Iveta. Lielākās grūtības sagādājuši milzīgie akmeņi. «Ļoti savādi, ka celtniecībā izmantoti divtik prāvi akmeņi kā liela izmēra džipa riepa. Grīdas izveidei tas vēl saprotams, bet dzīvojamās mājas sienai visā tās augstumā tas gan ir dīvaini,» teic Aivars. Sienās ķieģeļu mūrējums vijas ar akmeņiem. Masīvās ēkas sienas vietām ir līdz pat 60 centimetrus biezas.

Par ēkas vēsturi ziņas esot skopas. Pašreizējie īpašnieki domā, ka agrāk šeit bijis kārtīgs nams ar lielu saimniecību. Par to liecina teritorijā esošā pussabrukusī kūts, kurai arī neierasti daudz durvju, cik saskaitāms, piecas, bet varbūt bijušas vēl vairāk. Blakus dzīvojamajai ēkai slienas liela klēts un šķūnis.

Māju pārklāj smagnēji sarkanie dakstiņi. Jumts manāmi jūt smago slogu, tuvākā nākotnē plānots ķerties pie tā labošanas. Vecās koka spāres var neizturēt smagnējo jumta pārklājumu. «Darba «Stopiņos» netrūkst, tā šeit ir gana,» nosaka Iveta.

Miers un klusums
«Stopiņi» atrodas lauka vidū, netālu mežs. Aivars apgalvo, ka te valda pilnīgs klusums. Tuvējo šoseju nevar dzirdēt, arī troksnis no kaimiņu ēkām līdz «Stopiņiem» nenokļūstot. Par pastāvīgiem ziemas sezonas ciemiņiem kļuvuši buki. Tie nāk un apēd visus zemē sakritušos ābolus, kuri palikuši no rudens, arī zaķi un lapsas manīti visai bieži. Piemājas dīķī agrāk mitinājušās zivis, arī pīles redzētas, bet nu vairs ne. Ūdens kaut kur pazūd, un dīķis atjaunojas ļoti gausi.

Pāris gadus kā nogāzta milzīgā kastaņa, kura atradusies apmēram metrus divus no ēkas. Domājams, ka tas pasargājis māju no zibens spērieniem. Daļa no iespaidīgā koka sagāzusies uz nama, nošķeļot tam mazu stūrīti. Situācija kļuva bīstama, un nolemts koku likvidēt. Kā uz delnas māja nav palikusi. Apkārt slejas vairāki koki, kuri vasarā aizsedz ēku tā, ka to nemaz nevar redzēt. «Pašiem sava teritorija, neviena apkārt nav. Miers un kusums. Skaisti,» apmierināts teic Aivars.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Buciņi ir bieži viesi

Kategorijas