Pret alkoholismu cīnās dažādi

Agnija Ruhocka, Bauskas muzeja speciāliste

2015. gada 19. janvāris 00:00

142

Pārmērīga alkohola lietošana vienmēr bijusi aktuāla sociāla problēma. Latviešu žūpību jau 18. gadsimta beigās uzsvēra rakstnieks un publicists Garlībs Helvigs Merķelis (1769–1850), kā galveno cēloni norādīdams smagos sociālos un tiesiskos apstākļus. Pateicoties luterāņu mācītāja J. F. Lundberga (1782–1858) un G. H. Merķeļa darbībai, 1830. gads atzīmējams kā pretkrogu ideju popularizēšanas aizsākums. Vēlāk ar pretalkoholisma idejām latviešus iepazīstināja vācu mācītāji.

Latviešu pretalkohola biedrības radās 19. gadsimta beigās. Pirmā no tām «Auseklis» izveidota 1891. gada 17. maijā Rīgā, Iļģuciemā. Vidzemes un Kurzemes guberņā 1914. gadā bija 52 pretalkohola biedrības.

Žūpības apkarošanas likums
Pēc Latvijas Republikas izveides pretalkoholisma kustībā sākās jauns posms. Starpkaru periodā organizāciju darbību noteica 1924. gada 24. decembrī pieņemtais Žūpības apkarošanas likums. Rīkoja izstādes, priekšlasījumus par alkohola kaitīgo ietekmi uz veselību, sociālajiem apstākļiem un veselīgu uzturu, kā arī organizēja kulturāli izglītojošus pasākumus, lai rādītu brīvā laika izklaides iespējas bez dzeršanas. Abi virzieni izpaudās Latvijas lielākajās pretalkohola organizācijās – Latvijas Pretalkohola biedrībā un Centrālajā pretalkohola savienībā. Tapa arī citas šāda veida kustības, piemēram, bērnu un jauniešu pretalkohola biedrības «Cerības pulciņš» nodaļas.

Pēc 1934. gada, nākot pie varas Kārlim Ulmanim, valsts ideoloģija iezīmēja svaigas vēsmas veselīga dzīvesveida kustībai. K. Ulmanis runāja par alkohola kaitīgumu un pats bija pārliecināts atturībnieks. Brīvprātīgās atturības veicināšanas biedrības starpkaru periodā kļuva ļoti populāras.

«Cerības pulciņš»
Bauskā un tās apriņķī aktīvi darbojās Latvijas Pretalkohola biedrības un jauniešu «Cerības pulciņa» nodaļas. Latvijas Pretalkohola biedrības Bauskas nodaļa 1930. gadā minēta kā viena no rosīgākajām pilsētā – tā izvērtās par lielāko organizāciju Bauskā. 1930. gada 17. janvārī tā atvēra ēdienu veikalu ar plašu lasāmgaldu un katru svētdienu rīkoja priekšlasījumus. Biedru skaits strauji auga.

Ļoti aktuāli bija rīkot pretalkoholisma dienas, atturības darbinieku konferences un gadskārtējas sanāksmes. Daudz laika tika veltīts sportiskām aktivitātēm. 1931. gada 2. augustā Bauskas apriņķa skautu vienība un Latvijas Pretalkoholisma biedrības Bauskas nodaļa rīkoja svētku dienu. To atklāja Saeimas deputāts, Latvijas Pretalkohola biedrības goda biedrs, dedzīgs atturības cīnītājs Dr. med. Reinhards ar priekšlasījumu «Dzīvā spēka vērtība». Pēc tam bija izdevība iepazīt bezalkoholisku dzērienu pagatavošanu. Deva nobaudīt bezalkoholisko vīnu, visi slavēja tā labo garšu un solījās mājās no augļiem un ogām pagatavot tādu pašu dzērienu. Vēlā pēcpusdienā sākās sacīkstes, kurās piedalījās ap 20 dalībnieku. Pēc godalgu ieguvēju paziņošanas rīkoja dalībnieku tuvināšanās vakaru.

«Cerības pulciņam» bija svarīga loma Bauskas apriņķa sabiedriskajā dzīvē. Inas Kļaviņas privātās ģimnāzijas «Cerības pulciņš» dibināts 1924. gada 19. maijā Sudmalu ielā 32 (tag. Rīgas ielā) Bauskā. Lieli nopelni bija tā vadītājai I. Kļaviņai. Pulciņu dibināja pēc Latvijas Pretalkohola biedrības lektoru Starpiņa un Tubeļa priekšlasījumiem par atturību. Skolēni sākumā bija sajūsmināti, un drīz vien pulciņā bija vairāk nekā 200 biedru. Vienīgā atturības organizācija Bauskā pirms Latvijas Pretalkohola biedrības Bauskas nodaļas dibināšanas Latvijā bija viena no lielākajām. «Cerības pulciņa» mērķis bija apvienot un organizēt skolu jaunatni cīņai ar alkoholu, stiprināt atturības ideju.

Uzslava I. Kļaviņas ģimnāzijai
Pulciņa darbība izpaudās kā priekšlasījumu rīkošana skolās, diskusijas par tēmām «Kāpēc jācīnās pret alkoholu», «Ko dod atturība», «Kā dzeršanas paraša iesakņojusies latvju tautā un kā pret to cīnīties», «Kas darāms dzeršanas posta novēršanai«, «Kāpēc alkohols ir vislielākais ļaunums» utt. Bez priekšlasījumiem tika sagatavoti pašdarbības propagandas līdzekļi, rīkotas pretalkohola dienas, konferences, līdzdarbošanās atturības mācības programmu izstrādē skolām.

Laikraksta «Latvijas Kareivis» 1925. gada janvāra numurā lasāma uzslava I. Kļaviņas ģimnāzijai: «Pretalkohola kustība Bauskā pēdējā laikā modinājusi dzīvu interesi. Kā kustības veicinātāji Bauskā minami skolotāji un viņu audzēkņi.(..) Šis pulciņš strādā ļoti sekmīgi. Tajā jo dzīvi piedalās ģimnāzijas direktore J. Kochs un vecāko klašu audzēkņi. Tie sarīko lekcijas un priekšlasījumus par alkohola kaitīgumu. Arī pie pārējām Bauskas skolām pastāv šādi pulciņi.» Ar savu aktivitāti ģimnāzijas pulciņš varēja lepoties – 1930./31. mācību gadā bija 11 biedru sapulces, 19 valdes sēdes, četri jautājumu vakari, viens izrīkojums, divi propagandas vakari. Lai veicinātu sadarbību, nodibināts sporta, šaha, mūzikas, dramatiskais, plastiskas, literārais un dabaszinātņu pulciņš. Sporta-šaha sekcija parasti rīkoja dažādas meistarsacīkstes.

Dzērumā pastrādātas slepkavības
Visām organizācijām bija diezgan liels sabiedrības, īpaši valsts institūciju, atbalsts. Viens no Iekšlietu ministrijas uzdevumiem starpkaru periodā bija atbalstīt atturībnieku organizācijas, sevišķi tās, kas vērstas uz žūpības apkarošanu. Līdzās dzērājšoferiem, huligānismam un reibumā izraisītiem nelaimes gadījumiem 20. gs. 30. gadu sākumā Iekšlietu ministrija norādīja uz jaunu noziedzības nozari – dzērumā pastrādātām slepkavībām.

Ar laiku šis atbalsts visbiežāk izpaudās, pilsētu valdēm piešķirot līdzekļus pretalkoholisma biedrībām. Piemērs ir 1930. gada Bauskas valdes iesniegums par piešķirtā fonda pabalsta – 1000 latu – sadalīšanu pretalkohola organizācijām. Latvijas Pretalkohola biedrības Bauskas nodaļai piešķirti Ls 200 tējnīcas/veikala uzturēšanai, Ls 100 – literatūras iegādei, Ls 100 – pretalkohola priekšlasījumu rīkošanai. Biedrības «Apziņa» Bauskas nodaļai atvēlēti Ls 100 literatūras un uzskates līdzekļu iegādei, Ls 100 – pretalkohola priekšlasījumiem. Pilsētas pamatskolas «Cerības pulciņam» piešķirti Ls 175 literatūras un uzskates līdzekļu iegādei, Ls 25 – priekšlasījumiem.

I. Kļaviņas ģimnāzijas «Cerību pulciņam» atvēlēti Ls 150 literatūras un uzskates līdzekļu iegādei un Ls 50 – priekšlasījumiem. Pirmais materiālais atbalsts saņemts 1928. gadā, kad «Cerības pulciņš» caur Bauskas pilsētas valdi no Žūpības apkarošanas fonda piešķirtiem līdzekļiem ieguva Ls 200 pabalstu.

Apkaro nelikumīgu tirgošanos
Viena no 20. gs. 20. gadu apkarotākajām sērgām bija nelikumīga tirgošanās ar reibinošiem dzērieniem. Pēc 1927. gada Administratīvā departamenta statistiskajiem datiem no 1924. līdz 1927. gadam visā valstī slēgti 17 traktieri, 64 vīna tirgotavas, 11 restorāni un 40 tirgotavas – pavisam 134 tirdzniecības vietas. Pirmo vietu nelikumīgā tirdzniecībā ar reibinošajiem dzērieniem ieņēma Rīga, kur slēgtas 98 tirdzniecības vietas. Toties 14 apriņķos, arī Bauskā, nav slēgts neviens veikals, iespējams, pateicoties biedru aktivitātei Bauskas apriņķa atturībnieku organizācijās.

Līdz 1940. gadam Latvijas Pretalkohola biedrībai bija 201 nodaļa, «Cerības pulciņam» – 262. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā atturībnieku biedrības iznīka. PSRS pirmās okupācijas laikā 1940. un 1941. gadā komunistiskās partijas Bauskas nodaļas protokolos lasāms, ka apriņķī ievērojami pieaugusi žūpība, īpaši strādnieku vidū. Tika ieteikti dažādi pasākumi žūpības mazināšanai, populāras bija pretalkohola izstādes. Atturībnieku biedrības atkal kļuva populāras 20. gs. 80. gadu otrajā pusē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pret alkoholismu cīnās dažādi

Kategorijas