Vidusskolas klašu atvēršana, nesasniedzot minimālo skolēnu skaitu, varētu būt iespējama ar pašvaldības līdzfinansējumu

Novadu un republiku pilsētu pašvaldības nākamajā mācību gadā varētu
nepārdalīt mērķdotāciju, lai nodrošinātu to administratīvajā teritorijā
esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu vidējās izglītības
pakāpē, ja skolēnu skaits izglītības iestādes vidusskolas klasē
nesasniegs noteikto minimumu.
Šādu iespēju paredz valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi
noteikumos par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta
mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma
izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai
un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tāpat kā iepriekš paredzēts,
rosinās noteikt, ka novadu un republiku pilsētu pašvaldības nepārdala
mērķdotāciju, lai nodrošinātu to administratīvajā teritorijā esošo
izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu vidējās izglītības pakāpē, ja
novadu izglītības iestādēs 10.klasē ir mazāk par 14 skolēniem.
Attiecīgi novadu pilsētām - Aizkrauklei, Alūksnei, Balviem, Bauskai, Cēsīm, Dobelei, Gulbenei, Krāslavai, Kuldīgai, Limbažiem, Līvāniem, Ludzai, Madonai, Ogrei, Preiļiem, Saldum, Siguldai, Smiltenei, Talsiem, Tukumam, Valkai -, kā arī tādiem novadiem kā Ādaži, Babīte, Carnikava, Ikšķile, Inčukalns, Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Olaine, Salaspils, Saulkrasti un Stopiņi minimālais skolēnu skaits 10.klasē varētu būt 18 skolēni, savukārt republikas pilsētās - 22 skolēni.
Tiesiskais regulējums tomēr pieļautu šādu klašu atvēršanu, ja pašvaldība tās līdzfinansē. Šāds grozījums rosinātu novadu un republikas pilsētu pašvaldības līdz 2015.gada 1.martam pieņemt lēmumus un no 2015.gada 1.septembra vairs neatvērt izglītības iestādēs 10.klasi, ja skolēnu skaits ir mazāks, nekā iepriekš minēts.
Tāpat izsludinātie grozījumi paredz, ka, lai nodrošinātu priekšnosacījumus pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai un skolu tīkla sakārtošanai, paredzēts proporcionāli mainīt izglītības pakāpju finansēšanas izmaksas. Plānots noteikt, ka bērnu skaitam pirmsskolas grupās tiks pielietots koeficients 0,75, 1.-4.klases skolēnu skaitam - 0,8. Ja skolēnu skaits pamatizglītības pakāpē (izņemot vidējās izglītības iestādes) ir 100 skolēni un mazāk, tad koeficients būtu 1, 5.-6.klases skolēnu skaitam - 1, 7.-9.klases skolēnu skaitam - 1,05, 10.-12.klases skolēnu skaitam - 1,2. Savukārt skolēnu skaitam vakara (maiņu) vispārējās izglītības programmās tiek piedāvāts piemērot koeficientu 0,75, neklātienes, tostarp tālmācības, vispārējās izglītības programmās - koeficientu 0,5.
Ar noteikumu grozījumiem IZM plāno 21 novada pilsētai un 12 novadiem palielināt normētā skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi no 8,12 līdz 9.
LETA jau ziņoja, ka kopš pagājušā gada pavasara IZM sākusi jauna pedagogu darba samaksas modeļa izstrādi.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»