BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mazāk pelnošajiem palielina atalgojumu

Uldis Varnevičs

2015. gada 16. janvāris 00:00

1059
Mazāk pelnošajiem palielina atalgojumu

Vecumnieku iniciatīvu un aktivitāšu centra telpās 13. janvārī notika novada domes deputātu apvienotā finanšu komitejas sēde, kurā lēma par 2015. gada budžetu.

Sēdē piedalījās visi domes deputāti. Pēc apmēram divu stundu diskusijām ar 11 balsīm par, vienu pret un vienam balsotājam atturoties deputāti nolēma virzīt budžeta projektu apstiprināšanai domes sēdē gandrīz bez izmaiņām.

Lielās algas nemainās
Finanšu komitejas sēdē bija tikai viena ziņotāja – finanšu nodaļas vadītāja Gita Skribāne. Vispirms deputātiem bija jāpieņem lēmums par grozījumiem Vecumnieku novada domes amatu skaitā un atlīdzību apjomā. Jāatzīst, ka Vecumniekos ar novada izveidi mainījusies attieksme pret atalgojuma politiku, proti, savulaik ne vienā vien pagastā, pieaugot mazajām algām, ievērojami cēlās arī vadītāju lielais atalgojums. G. Skribāne informēja, ka saistībā ar jauno minimālo algu – 360 eiro – šoreiz plānots atalgojuma pieaugums tiem, kas saņem no 320 līdz 550 eiro. Atalgojumu darbiniekiem, kas saņem vairāk nekā 550 eiro, nepaaugstinās.

Ir vairāki individuāli gadījumi, kad plānots mainīt atalgojumu vai izveidot jaunu darba vietu. Skaistkalnes pagasta pārvaldes lietvedei – kasierei rosina palielināt atalgojumu par 30 eiro, jo pieaudzis darba apjoms. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Skaistkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Ineta Skustā informēja, ka pēc ūdenssaimniecības projekta pabeigšanas ievērojami pieaudzis komunālo rēķinu skaits, kas darbiniecei jāapstrādā.

Darba vairāk
Dažiem darbiniekiem saglabāts atalgojums, bet samazināta slodze.

G. Skribāne informēja par plānotajām darba vietām – datortehniķis ar pilnu slodzi, būvdarbu vadītājs novada domes saimniecības nodaļā, kā arī sekretāre – lietvede sociālajā dienestā.

Par pēdējo darba vietu deputāti pauda izbrīnu – vai tad sociālajā dienestā netiek galā?! Atbildēja sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Kalniņš: «Darba apjoms nepārtraukti palielinās – diemžēl šajā jomā labāk nekļūst. Lai dienesta vadītāja Ina Jankeviča varētu pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, neierokoties tikai dokumentos, nepieciešams darbinieks, kas var palīdzēt.»

Diāna Ruģele interesējās, par ko Iniciatīvu un aktivitāšu centra vadītājs saņem salīdzinoši lielu atalgojumu, jo aktivitāšu esot maz un lielāko daļu pasākumu rīko pašas organizācijas. Vecumnieku novada domes izpilddirektors Guntis Kalniņš atzina, ka tad jālemj – vai nu samazināt algu, vai pieprasīt vairāk pasākumu. Jautājumu balsošanai tomēr nevirzīja.

Novados uz septiņiem mēnešiem plānots pieņemt darbā palīgstrādniekus, kas nodarbotos ar zāles pļaušanu. Iepriekšējos gados šos darbus izpildīja Nodarbinātības valsts dienesta programmu dalībnieki, bet tagad tās beigušās un jārod cits risinājums.

Balstoties uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem par pašdarbības kolektīvu vadītāju darba vērtējumu, nelielas izmaiņas skārušas kolektīvu vadītāju atalgojumu. Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals informēja, ka lēmums par atalgojuma izmaiņām pieņemts pēc vadītāju iesniegto pārskatu pārbaudes.

Pedagogu sarīdīšana
Viena no atalgojuma jomām kļuva par iemeslu, kāpēc pret budžeta projektu balsoja deputāts Valdis Rusiņš. «Tā ir netaisnīga situācija, kad valsts maksā piecus un sešus gadus veco bērnu skolotājām zemāku atalgojumu un novads jaunāku bērnu audzinātājām – lielāku. Strādā vienā un tajā pašā vietā, blakustelpās. No novada puses, lai izlīdzinātu atalgojuma starpību, būtu vajadzīga 120 eiro piemaksa mēnesī,» ieteica V. Rusiņš. «To var vērtēt kā sarīdīšanu, kad par vienu darbu saņem dažādu atalgojumu,» piekrita deputāte Vēsma Petruševica.

«Šāda situācija nav tikai bērnudārzā. Skolu pedagogi arī saņem dažādu atalgojumu,» skaidroja J. Kovals, norādot uz sistēmas «nauda seko skolēnam» īpatnībām. Nekādus lēmumus situācijas labošanai nepieņēma.

Vērtējot izglītības jomu, G. Kalniņš minēja satraucošu tendenci – savstarpējos norēķinos par audzēkņiem, kas mācās ārpus deklarētās dzīvesvietas, bilance ir negatīva – novads maksā apmēram 30 tūkstošus vairāk, nekā saņem no citiem novadiem. «Ir situācijas, kad bērns, kurš deklarēts Vecumnieku novadā, kaut kur pierakstījies mācīties, tomēr izglītoties neturpina. Toties atskaitēs redzam, ka vienu gadu mācās 10. klasē, otru gadu. Godīgākie skolu vadītāji tādus atskaita, bet citi vienkārši patur dokumentos,» stāsta J. Kovals, šo faktu minot kā vēl vienu nepilnību pašreizējai izglītības finansēšanas sistēmai. Visvairāk maksājumu saņem Rīga – gandrīz 10 000 eiro mēnesī. Jāmaksā arī Bauskai, Iecavai, Baldonei, pat Ventspilij.

Pamestā skola

G. Skribēna informēja, budžeta ieņēmumi šogad pārsniegs astoņus miljonus eiro. Tomēr precīzs skaitlis vēl aizvien nav zināms, jo Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas valsts dotācijas summa nav vēl paziņota. Skolas direktore Iveta Lavrinoviča cerot sagaidīt datus šonedēļ.

Sadarbībā ar pagastu pārvalžu vadītājiem un pēc individuālās iniciatīvas novada domes deputāti ierosinājuši dažādus darbus vai aprīkojuma iegādi. Kopumā saņemti 85 ierosinājumi. I. Lavrinoviča aizrādīja, ka Dagmāra Venclova pārsvarā ieteikusi dažādus darbus Stelpes pamatskolā, kas viņai būtu bijis jāpieprasa kā skolas direktorei, nevis jāierosina kā deputātei. Vairāki citi deputāti atbalstīja
D. Venclovas rīcību, atzīstot, ka arī tā var rūpēties par izglītības iestādi.

Neizpratni izraisīja deputātes Guntas Drezovas rosinātais Kurmenes skolas ēkas telpu un skursteņa remonts. Pagasta pārvaldes vadītājs Agris Kondrāts pastāstīja, ka telpas neapkurina un skurstenis neizžūst, tāpēc drūp apmetums. Kaut arī slēgtā skola nesen remontēta, ēku neizmanto, un to bojā mitrums.

Balso pret džipu
Lielākā diskusija bija par jaunas automašīnas iegādi Vecumnieku novada domes priekšsēdētājam Rihardam Melgailim. Plānotās izmaksas – līdz 30 tūkstošiem eiro, automašīnas veids – džips.

«Rodas izjūta, ka džipu vajag prestižam. Ir līdzvērtīgas mašīnas, piemēram, Mārtiņš Mediņš brauc pa laukiem ar «Duster», un nav ne vainas. Turklāt džips dārgi maksā – vajag vairāk degvielas. Tikai tāpēc, ka reizēm riskē ar iespējamu mašīnas nogrimšanu dubļos, iegādāties dārgāku auto – vai tas ir vajadzīgs?» iebilda V. Rusiņš. Deputāts atzina, ka kopumā budžets viņu apmierina, bet šādi ierosinājumi likuši balsot pret.

Izpilddirektors pauda uzskatu, ka jaudīga mašīna ir vajadzīga. «Vienreiz velkot mašīnu ārā no dubļiem, norāva buferu. Turklāt šo automašīnu izmanto ne tikai priekšsēdētājs,» skaidroja izpilddirektors G. Kalniņš, «sociālais dienests, izglītības nodaļa lieto manu, priekšsēdētāja un citas novada mašīnas. Uz mūsu novada ceļiem vismaz vienu jaudīgu auto vajag.»

Vecumnieku novada domes sēde, kurā plānots pieņemt 2015. gada budžetu, notiks 21. janvārī.