Komentāri: Zemgales attīstība

2015. gada 16. janvāris 00:00

Kādi jaunumi cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai paredzēti Zemgales plānošanas dokumentos?

Tūrismam pievērsta lielāka uzmanība
Inese Turkupole-Zilpure, Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja:
Zemgales plānošanas reģiona attīstības programmā 2014. – 2020. gadam viens no četriem specializācijas virzieniem ir tūrisms un amatniecība kā reģiona identitātes zīmols. Iepriekšējā attīstības programmā tūrisms netika tik nopietni izcelts. Arī no sešām prioritātēm divās minēts tūrisms. Izstrādājot stratēģiju, plānošanas reģions ņēma vērā gan mūsu stratēģiskos virzienus, gan valsts tūrisma pamatnostādnes.
Domājot par uzņēmējdarbībai pievilcīgas vides uzlabošanu, noteikts attīstīt Zemgales reģionam specifiskas tūrisma nišas un veicināt jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu piedāvājumu. Paredzēts veicināt konkurētspējīga tūrisma attīstību, tūrisma produktu un pakalpojumu aktīvāku popularizēšanu.
Lielāku vērību iecerēts pievērst uz eksportu orientēto tūrisma produktu un pakalpojumu veidošanai.
Plānā paredzēts saglabāt un popularizēt Zemgales kultūrvidi un tradīcijas. Tas būs iespējams, saglabājot materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtības. Tās varēs izmantot kvalitatīvas dzīves vides veidošanā un iedzīvotāju piederības savam novadam stiprināšanā. Tieši ar kultūras pasākumu un tūrisma produktu daudzveidību paredzēts sekmēt Zemgales reģiona atpazīstamību un identitāti.

Plašāks skatījums
RIHARDS MELGAILIS, Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes biedrs:
Princips plānošanai Zemgales reģionā ir citādāks nekā pašvaldībās. Novados cilvēki skaidri redz, ko vēlas sasniegt, zina, ko prasīt. Iedzīvotājus interesē tas, kas viņus tieši skars. Zemgales plānošanas reģiona attīstības plāni diez vai kādam no iedzīvotājiem liksies individuāli saistoši.
Attīstības plāns vairāk skar dažādas nozares, piemēram, ir idejas par iespējām attīstīt mašīnbūvi Jelgavā, savukārt novados, kur atrodama kūdra, tai skaitā Vecumniekos, domā pievērst lielāku uzmanību derīgajiem izrakteņiem.
Plāns ir obligāts, nepieciešams dokuments, kurš iestādei jāizstrādā. Turklāt tas ļauj pieteikties uz Eiropas Savienības fondu finansējumu projektiem. Jāuzsver, ka vēl nav precīzi zināms, kurās jomās uz šo līdzfinansējumu varēs pretendēt, tāpēc pašreizējais attīstības plāns ir diezgan aptuvens, vispārīgs un mēģina aptvert pēc iespējas vairāk.
Plāni var arī nepiepildīties. Vecumnieku novada plānā līdz 2014. ga-dam bija domāts par lielāku iedzīvotāju skaitu, remontējām Kurmenes un Bārbeles skolu. Beigās skolas bija jāslēdz, bet naudu varēja izmantot arī citur. Tāpat var notikt ar citiem plāniem.

Bez finansējuma nekā nebūs
ULDIS KOLUŽS, SIA «Aips» valdes priekšsēdētājs:
Plānus jau Zemgales plānošanas reģions var izstrādāt, bet neredzu, kur ņems līdzekļus, lai mūsu novadu ceļus uzlabotu. 80 procenti bijušā Bauskas rajona ceļu, pa kuriem pārvietojas uzņēmuma pasažieru autobusi, ir bez asfalta seguma, piemēram, maršruts Bauska–Vecumnieki. Bijušā rajona teritorija ir samērā blīvi apdzīvota, veicamie attālumi nav lieli, bet normālu satiksmi pašreizējos apstākļos nodrošināt nevar. Bedres uz ceļiem bez asfalta seguma rada šoferiem risku, ka kases aparāts no drebēšanas izjuks.
Arī pasažieru pārvadājumu kvalitātes uzlabošana ir atkarīga no finansējuma. Savukārt pēdējos piecos gados valsts dotācija pasažieru autotransporta pārvadājumiem tikai samazinājusies.
Ideja, ko no Zemgales plānošanas reģiona attīstības programmas varētu īstenot, ir transports pēc pieprasījuma. Izmantotu mikroautobusa veida satiksmes līdzekli, kurš piemērots arī invalīdu pārvadāšanai un kuru varētu lietot vietās, kur autobusu satiksme ir ļoti nerentabla. Doma ir tāda, ka daļu izmaksu segtu valsts, daļu – iedzīvotāji. Tur patiesībā neko daudz nevajag plānot – ja valsts atvēlētu finansējumu, mūsu uzņēmums būtu gatavs piedāvāt šādu pakalpojumu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Zemgales attīstība

Kategorijas