Sirdslieta – ceļošana un puķu dobes

2015. gada 16. janvāris 00:00

50. dzimšanas dienu sagaida Viktorija Frolova.

Šīs nedēļas jubilāre Viktorija Frolova dzīvo Bauskas novada Ceraukstes pagasta Liellaukos. Bieži braucot ceļojumos, bet vissaistošākā vieta Latvijā, viņasprāt, ir Ventspils, kur pirmo reizi būts vien pērn.

«Jāvāķī» brālis
Jubilāre bērnu dienas kopā ar brāli Jāzepu pavadījusi Rundālē. Tā kā brālis ir 11 gadus jaunāks, viņu nācies bieži auklēt un pieskatīt. No sākuma viss licies jauki, ir kāds mazāks cilvēciņš, par kuru rūpēties. Tā tas turpinājās līdz brīdim, kad Viktorija sasniedza tīņu gadus. «Viņš visur bija jāņem līdzi, viss interesēja, sekoja līdzi tam, ko es ar draugiem daru, diezgan traki,» ar smaidu sejā stāsta Viktorija. Uz upi varējusi aizskriet vien tad, kad mazais nolikts gulēt, citādāk jāņem līdzi, bet peldēšanās prieki nesanāktu, jo atkal jau būtu jāpieskata brāļuks.

Skolas gaitas Viktorija sāka Rundāles pamatskolā. Dzīves pārmaiņas aizvedušas uz Liellaukiem Ceraukstes pusē. Pamatskolas izglītība iegūta Bauskas otrajā vidusskolā, bet pēc tam pabeigta vakarskola.

Darba gaitas sākusi kādreizējā Bauskas «ātiķī» jeb Bauskas autotransporta uzņēmumā (ATU), kur pavadīti darba zelta gadi. «Mūs veda ekskursijās, izbraukājām visu Krieviju. Kopš tā laika esmu iemīlējusi ceļot, bet pati to daru tikai pēdējos gadus,» stāsta Viktorija. No 1998. gada viņa strādā SIA «Lielzeltiņi».

Visskaistāk Ventspilī
Viktorija pēdējos gados bijusi Stokholmā, Lietuvā, un Latvija izbraukāta krustu šķērsu. Bieži nācies tikties ar cilvēkiem, kuri nerunā nedz krievu, nedz latviešu valodā. Viktorija skolā mācījusies vācu valodu, bet tā ir aizmirsusies, arī angliski neprotot. Tomēr valoda neesot šķērslis. «Vienmēr visu sarunājam, cilvēki saprotas ar ķermeņa valodu, žestiem, beigās pat izdodas kaut kādā veidā sazināties, iespējams, nezināmā valodā,» smaidot teic Viktorija. Viņa uzskata, ka pasaule patiesībā ir ļoti maza un katrā nostūrī, kur nācies būt, dzirdama latviešu valoda.

Viņai vislabāk paticis Ventspilī. Pirmo reizi mūžā tur būts vien pērn, iespaidi esot saglabājušies lieliski. «Viss tik sakopts, skaists. Pasakaini! Tepat, Latvijā, ir daudz skaistu vietu, kur pamielot acis un sajust iekšējo piepildījumu,» pārliecināta V. Frolova. Atmiņā paliekoša «tikšanās» ir bijusi ar Lembergu. Tas noticis interesantā veidā. Pirms došanās uz Ventspili jokots, ka noteikti jāsatiek Lembergs. Te kādā krustojumā, kur neesot bijis neviena spēkrata, piebraucis parasta paskata auto. «Skatāmies, tas tak Lembergs! Mēs šim pamājam, un viņš platu smaidu pamāj pretī,» atceras jubilāre.

Spilgti brīži pavadīti Cēsīs, kur jāts kamieļa mugurā. «Nav jābrauc nekur projām, tepat var izbaudīt eksotisko valstu labumus,» noteic Viktorija.

Kaislība – ziedi un dārza labumi
Piemājas dārzā aug puķes, īpaši krāšņas vasarā ir lilijas. Dārziņā atrodami arī Japānas ķirši u. c. Savām vajadzībām tiek audzēti visi dārzeņi – burkāni, kartupeļi, zirnīši, kāposti, kabači un daudz kas cits. Dārza darbos talkā nāk turpat blakus dzīvojošās četras meitas – Anita, Jolanta, Dace un Kitija. Ģimenes pulku papildinājušas divas mazmeitiņas – Beate un Dita.

Meitas teic, ka mammas dārzā aug viss, arī tas, kas citviet nīkuļo. Piemērs ir avenes, kuras dāļātas pa labi un pa kreisi. Daudziem nezināmu iemeslu dēļ tās iznīkušas, bet pašas dārzā augušas griezdamās. Pat meitai tās sanīkušas. «Meita pienāca un teica, lai es aizeju un «pagoros» viņas aveņu tuvumā, varbūt izaugs,» stāsta Viktorija, «ticiet vai ne, pēc pāris dienām avenes saņēmušās!»

Viktorijai patīk gatavot ēst, īpaši tortes un kūkas. Ziemassvētkos izcepta kūka no visiem labumiem, kas mājās esot bijuši. Sanākusi fantastiski garda. Citkārt ir arī pasūtījumi šajā jomā.

Jubileju iecerēts pavadīt mierīgi, neko speciāli nesvinot, tomēr, kā saka pati Viktorija, esot nojauta, ka meitas ko plāno, un, iespējams, dzimšanas diena tiks nosvinēta lustīgi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sirdslieta – ceļošana un puķu dobes

Kategorijas