Svitenes pils dārgakmeņi

Īra Rozentāle, gleznotāja un pasniedzēja Rundāles novada Mūzikas un mākslas skolā

2015. gada 16. janvāris 00:00

1723

Īsi pirms Ziemassvētkiem Svitenes pilī notika Rundāles novada Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienības – Mūzikas un mākslas skolas – vizuāli plastiskās mākslas nodaļas audzēkņu pirmā semestra darbu skate.

Ļauj iepazīt daiļrades procesu
Rosība sākās 10. decembrī jau no agra rīta, kad skolas tehniskie darbinieki palīdzēja man iekārtot pils lielo zāli tā, lai tur varētu eksponēt novērtēšanai visus pirmā semestra laikā bērnu radītos darbus. Protams, ne tik veiksmīgie zīmējumi un gleznojumi tika novietoti kaudzītē pie katra autora ekspozīcijas.

Mākslas skolas audzēkņi, kuri mācās Svitenē, ieradās pirmie, un mēs kopīgi iekārtojām uz plašās telpas simetrijas ass novietoto telpisko ekspozīciju. Monumentāli veidojumi mālā un daudzkrāsaina sīkplastika plastilīnā, 1. un 2. klases bērnu radītie maketi scenogrāfijām.

Stāvot uz garajām kāpnēm, skoliņas garais saimnieks Kārlis Rencis palīdzēja pie sienām novietot lielākās gleznas, kas pindzelētas ar akrila krāsām uz audekliem. Vairāki darbi vēl nebija pabeigti, tā ļaujot skates žūrijai un bērnu vecākiem iepazīt daiļrades procesu, kur ļoti svarīgi ir ievērot noteiktu secību (kompozīcijas skice, zīmējums, pagleznojums, nākamās krāsu kārtas aizvien faktūrētākas, un beidzot – lazējoši toņi). Starp nenobeigtajiem gleznojumiem izceļas 4. klases audzēkņa Roberta Strupiša «Bruņinieks». Te jūtam autora sarkanās līnijas veidotā zīmējuma attīstību līdz līdzsvarotai figūras kustībai.

Lielformāta radošie darbi
Šajā semestrī 3. un 4. klases audzēkņi pabeigs šīs gleznas tā, kā to darīja pirms vairākiem gadsimtiem. Plata ota tiks piestiprināta kaut vai slotas kātam, lai varētu aizsniegt sienas augšējā daļā piestiprinātos audeklus. Tā mēs apgūsim monumentālajā glezniecībā izmantojamas iemaņas.

Kad atbrauca bērni no Pilsrundāles vidusskolas, viņi ļoti azartiski iesaistījās lielās izstādes iekārtošanā. Jaunie mākslinieki salīdzināja savu veikumu ar kolēģu darbiem un pat ķērās pie otām, krāsām un zīmuļiem, lai uzliktu pēdējos štrihus. Pirmklasnieks Dairis Buzēns, konsultējoties ar 4. klases meitenēm, šajā pēcpusdienā briljanti pabeidza savus gleznojumus.

Vēlos uzsvērt, ka aizvadītais semestris mūsu Mākslas skolā bija ļoti harmonisks. Paguvām izpildīt programmā paredzētos uzdevumus, kā arī strādāt pie lielformāta radošajiem darbiem – pārsvarā akrila tehnikā gleznotām bildēm. Šajās gleznās jaunie autori paši izvēlas gan tēmu, gan izpildījuma tehniku, nereti man neatļaujot pat pieskarties viņu pindzelēm.

Bez kompozīcijas – ne līniju
Šogad sāku saviem mācekļiem «oficiāli» mācīt kompozīciju, ko praktiski daru jau ar savu pirmo darbdienu tālajā 1979. gada
1. septembrī Ikšķiles skolā. Jo nav jau iespējams uz baltas papīra lapas uzvilkt ne līniju, to neiekomponējot horizontālā vai vertikālā formātā, tā radot vai nu stāstošu, episku, ainavisku, vai arī izteikti augšupvirzītu garīgu noskaņu.

Pilsrundāles vidusskolas pirmklasnieks Kristaps Kristians Beitiņš jau pirmajā stundā palūdza atļauju sēdēt pie mana galda un ik pa brīdim man ko jautāja par krāsu toņiem, par lineārajiem, melnbaltajiem kompozīcijas uzdevumiem... Un rezultāti ir fantastiski! Jaunais mākslinieks trijos gados ir sasniedzis atzīstamu profesionalitātes līmeni gan zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, gan papildus apgūtajā veidošanā. Kad Kristaps pirms trim gadiem atnāca uz pirmo nodarbību, mani pārsteidza viņa mērķtiecība, kustīgums un ļoti ātrais runas veids, kas norāda uz spēju acu priekšā redzēt sava iecerētā darba vīziju un vēlamo rezultātu.

Atceros, kā es bērnībā cīnījos ar krāsas kā materiāla īpatnībām, nevarēdama precīzi sajaukt iecerēto toni. Jā, Kristaps ir īsts dimants manā dārgakmeņu kolekcijā!

«Vai es esmu ametists?»
Skolas akreditācijas dienā Mākslas akadēmijas pasniedzēja Ilze Vītola mani nodēvēja par dārgakmeni, biju pārsteigta un ļoti priecīga par to, ka manu mācekļu darbi ir novērtēti. Kad, saģērbušies «glaunās» drēbēs un drusku nobijušies, uz stundu atnāca bērni, uzrunāju viņus kā «dārgakmentiņus»... Jaunie mākslinieki cits caur citu sauca: «Un es? Vai es esmu dārgakmens? Vai es esmu ametists; manas gleznas ir violetas?» Tik tiešām Maritai Kitijai Škaparei ļoti patīk violetais un smaragdzaļais.

Protams, šādi mirkļi sniedz milzīgu gandarījumu...Tāpat kā pēc laiciņa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja līdzstrādnieces Baibas Sprances saņemtā pozitīvā vēstule, kuru pat kautrējos citēt.

Bet dzīve rit tālāk: jāglezno, jāmīl – gan cilvēki un māksla, gan daba un darbs.

+ 10

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svitenes pils dārgakmeņi

Kategorijas