BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Bauskas novada sociālais dienests noraida VK pārmetumus pašvaldībām par pabalstu politiku

LETA
Vietējās ziņas

2015. gada 15. janvāris 07:20

2087
Bauskas novada sociālais dienests noraida VK pārmetumus pašvaldībām par pabalstu politiku

Valsts kontrole (VK) savos atzinumos ignorē faktus, apstākļus un daudzu normatīvu prasības vai to neesamību, secinājis Bauskas novada sociālais dienests, noraidot VK pārmetumus pašvaldībām un sociālajiem dienestiem par nepamatotu līdzekļu izšķērdēšanu.

Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa, komentējot VK secinājumus pēc revīzijas par sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti, uzskata, ka sistēmā strādā profesionāli sociālie darbinieki, kuri godprātīgi izvērtē to, ko iespējams izvērtēt, un atbilstoši noteikumiem piešķir sociālo palīdzību. Nepilnības sociālajā politikā, likumdošanā un pašvaldību tiesībās izrādīt brīvprātīgu iniciatīvu nevar novelt tikai uz pašvaldību atbildību.

«Kamēr likums paredzēs sociālās palīdzības piešķiršanas pamatprincipu - individuāli izvērtēt katru gadījumu -, tikmēr nav iespējams uzrakstīt vienotus un ideālus noteikumus visām situācijām,» uzskata Kubliņa.

Atbildot uz sociālo dienestu kritiku, ka tie par ģimenes ienākumiem un materiālo stāvokli nebija pārliecinājušies tiem pieejamās valsts informācijas sistēmās un reģistros, sociālā dienesta vadītāja uzsvēra, ka VK ignorē šo reģistru pieejamību.

Viņa pauda, ka tikai tiem pieejamās datubāzēs sociālie dienesti pārbauda informāciju. "Jautājums, vai sociālie dienesti zina, kurās datubāzēs kādu informāciju var iegūt. Piemēram, par Lauku atbalsta dienesta saņemtajām subsīdijām - kurā datubāzē? Kapitāla daļas vai lauksaimniecības tehnika - kurā datubāzē to var pārbaudīt? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzi mums nezināmu iemeslu dēļ ilgstoši nevarēja pašvaldībām pieslēgt," pauda Kubliņa.

Tāpat nepamatots esot VK uzskats par ienākumiem no metāllūžņu pārdošanas. "Kopš lietojam VID datubāzi, mēs to varam pārbaudīt. Taču kontekstā ar citu personu noguldījumiem vairāku banku vairākos kontos, kuri sociālajam dienestam nav pieejami, persona, kura aiz nabadzības nodevusi metāllūžņus, atkal paliek zaudētājos, ja šādi ienākumi ir "jāmedī" un jāņem vērā," uzskata Kubliņa.

Viņasprāt, pašvaldībām nav korekti pārmest, ka tās nepamatoti, pat "prettiesiski" ierobežotu pabalstu saņemšanu, nosakot, ka personai jābūt deklarētai noteiktajā pašvaldībā vismaz vienu gadu. "Šādus saistošos noteikumus apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un tas ir jārisina valstiskā līmenī, un uz obligātajiem valsts pabalstiem tādu situāciju nevajadzētu pieļaut."

"Ja pašvaldība lemj par saviem pabalstiem, kādi ir bērnu piedzimšanas pabalsti, tad šāds ierobežojums ir loģisks. Diemžēl ilgstošā sociālās palīdzības politika valstī ir izveidojusi pabalstatkarīgo iedzīvotāju grupu, kas izmantos jebkādas iespējas, lai saņemtu kārtējo pabalstu. Citās pašvaldībās šādu pabalstu vispār nav, un VK izpratnē tas nav ne prettiesiski, ne ierobežojoši," VK aizrādīja Kubliņa.

Viņa piekrita VK secinājumam, ka sociālās palīdzības sistēma nav efektīva, bet ne jau pašvaldību izpratnes dēļ.

Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka pieminētā pabalstatkarīgo iedzīvotāju grupa liecina par to, ka pašreizējā sociālā palīdzība nemotivē cilvēku gādāt pašam par sevi un savu ģimeni. "Valstij ir jārada apstākļi, lai strādājoši cilvēki spētu nodrošināt sevi un savu ģimeni, ir krasi un nekavējoši jāizbeidz zemo algu politika. Un ir jāgrib ierobežot ēnu ekonomiku. Kamēr cilvēkiem būs iespēja nemaksāt nodokļus no nelegālas nodarbinātības, nedeklarēt ienākumus un saņemt sociālo palīdzību, neviena pašvaldība un sociālais dienests nespēs ieviest adekvātu sociālās palīdzības sistēmu, lai tā patiesi mazinātu nabadzību."

VK paustais vienotas izpratnes trūkums, pēc Kubliņas domām, ir nodrošināts ar visu valsts sistēmu. Kamēr normatīvi dos tiesības pašvaldībām lemt par kritērijiem un citiem nosacījumiem sociālās palīdzības jomā un izrādīt brīvprātīgās iniciatīvas, tikmēr arī nebūs vienotas izpratnes, ja to neveido valstiskā līmenī un mērķtiecīgi. "Vienlaikus nevar dot brīvību lemt un tajā pašā laikā cerēt, ka visas pašvaldības lems vienādi," viņa pauda.

Bauskas novada sociālais dienests piekrīt, ka klientu interesēs būtu ievērot vienlīdzību un piemērot vienādus nosacījumus trūcīgas un tāpat arī maznodrošinātas personas statusa noteikšanā. Tā kā šim statusam ir piesaistīti gan valsts apmaksāti pakalpojumi, piemēram, medicīnā, gan pašvaldības pabalsti, tad nabadzīgākas pašvaldības iedzīvotāji ir diskriminētā situācijā, jo nelabvēlīgāku kritēriju dēļ nevar saņemt pakalpojumus, kuri objektīvi viņiem ir nepieciešami.

"Šajā ziņā visliktākajā situācijā ir lauku iedzīvotāji, kur pastāv jau citi diskriminējoši sociālekonomiskie apstākļi - nav darbvietu, nav pieejama kvalitatīva medicīniskā palīdzība, ierobežotas iespējas kultūras pasākumu izmantošanai, nav labiekārtoti mājokļi, slikti ceļi un tamlīdzīgi," pauda Kubliņa.

"Reālā dzīve un katra individuāla gadījuma izvērtēšana uz vietas pašvaldībā ļauj pēc būtības palīdzēt klientam viņa situācijā. Kas vienam ir ārkārtas situācija pie viņa individuālajiem apstākļiem, citam tāda nav. Un tāpēc ir labi, ka pašvaldības pašas par to var lemt, jo paredzēt visas iespējamās situācijas un tam piemērot atbilstošus pabalstus nav iespējams," komentēja Kubliņa.

Viņa piekrīt VK, ka mērķtiecīgs iedzīvotāju sociālo situāciju un viņu pamatvajadzību regulārs izvērtējums pašvaldībā ir nepieciešams. Tikai - kas to veiktu? Sociālajam dienestam nav kapacitātes, pētījumi maksā naudu. Un pašvaldības patiešām veido savu sociālo palīdzību atbilstoši sava budžeta iespējām. Valsts līmenī veiktos pētījumus, ko piemin VK, izmantot var tikai daļēji, jo pašvaldības politiķi gribot zināt, kā tas ir konkrētajā novadā, un tikai tad, ja tas ir pamatoti, lemt par atbalsta veidiem.

Par VK aizrādījumu, ka katrā trešajā pašvaldībā nav ieviests maznodrošinātas ģimenes statuss, kas piešķir tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kā arī dažādus valsts noteiktos tiesiskos labumus, piemēram, tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, kā arī no 1.janvāra tiesības saņemt elektroenerģiju par samazinātu tarifu, Bauskas sociālā dienesta vadītāja piekrīt, ka rīcības brīvība šajā jautājumā, ko izpildvara vai likumdevējs ir devis pašvaldībām, diskriminē iedzīvotājus.

"Mūsu novadā ir noteikts zemākais ienākumu līmenis valstī maznodrošinātā statusa iegūšanai, jo pašvaldība nebija un nav joprojām ieinteresēta zaudēt ienākumus no nekustamā īpašuma nodokļa. Sociālā dienesta, vietējo politiķu un izpildvaras finansistu un juristu viedoklis šajā jautājumā ir krasi atšķirīgs. Ja mēs rosinām lemt par labu iedzīvotājiem, tad otra puse vērtē budžetu un tā prioritātes," skaidroja Kubliņa.

LETA jau ziņoja, ka atsevišķās pašvaldībās trūcīgās ģimenes statuss piešķirts arī tādām ģimenēm, kurām pieder līdz pat sešiem nekustamajiem īpašumiem, revīzijā par sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā secināts, ka dažās pašvaldībās vienai trūcīgai ģimenei pieder līdz pat deviņiem kustamajiem īpašumiem - transporta līdzekļiem. Tikmēr citās pašvaldībās ģimenei nedrīkst piederēt pat automašīna vai traktors, kas tiek izmantots piemājas saimniecības uzturēšanai.

VK secinājusi, ka pašvaldībām nav vienotas izpratnes par sociālās palīdzības pamatprincipiem un sniedzamajiem atbalsta veidiem, kā arī par rīcības brīvības izmantošanu trūcīgas personas vai ģimenes statusa piešķiršanā.

Lai pārbaudītu sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti, revīzija veikta desmit pašvaldībās - Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, kā arī Kandavas, Kuldīgas, Siguldas, Rundāles, Ludzas un Rēzeknes novadā.

Kategorijas

Kategorijas