Izlases produkti – siers un vīns

2015. gada 14. janvāris 00:00

1139

Zemkopības ministrijā (ZM) Rīgā pirmdien tika atvērta Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veidotā rokasgrāmata «Ceļvedis mājražošanā», kurā aprakstīta arī divu Bauskas novada ražotāju pieredze.

Izdevumā vēstīts par Ingas Celmas sierotavas «Celmi» un Ievas Dūmiņas vadītās «Dūmiņu vīna darītavas» tapšanu un darbību.

Bauska otrā
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis uzteica dažādu speciālistu un mazo ražotāju ieguldījumu rokasgrāmatas tapšanā, uzsverot, ka mājražotāji ir ne tikai lauku ekonomiskais balsts, bet arī vides veidotāji un sabiedriskās aktivitātes uzturētāji. Tāpēc LLKC popularizē veiksmīgo mājražotāju pieredzi, lai iedvesmotu arvien jaunus mazos lauku uzņēmējus.

Tam sarunā ar «Bauskas Dzīvi» piekrita gan Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Edgars Treibergs, gan Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka, kuri abi piedalījās izdevuma prezentācijā. LOSP iepriekš mazo lauku ražotāju pieredzi apkopojusi līdzīgā izdevumā par labās prakses piemēriem.

M. Cimermanis «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka LLKC anketēšanā noskaidrots – Bauskas novads ir otrais aiz Rīgas reģiona mājražotāju skaita un aktivitātes ziņā. Tas apsteidzis arī Jelgavas un Dobeles novadu, un kopumā Zemgale kā galvaspilsētas tirgum tuvākais apgabals ir aktīvākais mazo ražotāju reģions.

Rokasgrāmatas tapšanā ar savām zināšanām piedalījušies Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti, informēja LLKC pārstāve Ilze Rūtenberga-Bērziņa. Izdevumā praktiskā veidā apkopoti normatīvi, kas jāievēro mājražošanas iesācējiem, sniegti padomi PVD prasību izpildei, ieteikumi tirgus izvēršanai. Izdevums elektroniskā formātā būs pieejams LLKC un Valsts lauku tīkla mājaslapā.

LLU zinātniece Solvita Kampuse aicināja lauku ražotājus turpināt sadarbību ar augstskolas pētniekiem, jo kopīgā pieredzes apmaiņā izdevies rast risinājumus dažādām problēmām.

Rosina praktiskus jautājumus
Inga Celma, pateicoties LLKC speciālistiem par padomu un pieredzes apkopojumu, savā uzrunā uzteica ZM par jaunu normatīvu gatavošanu, kas bez liekas birokrātijas ļaus mājražotājiem piegādāt savu produkciju veikaliem, restorāniem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, nevis tikai galapatērētājiem. Šie grozījumi gan vēl jāsaskaņo ar Eiropas institūcijām.

I. Celma aicināja ZM un lauku nevalstiskās organizācijas, tai skaitā mājražotāju asociācijas, rosināt jautājumu par Krievijas embargo radīto seku kompensēšanu arī mazajiem pārstrādātājiem. «Tagad no kompensācijām lielāko labumu guva piena uzpircēji, bet mēs «Celmos», pilnībā pārstrādājot visu pašu fermā izslaukto pienu no 50 govīm, varam tikai savilkt jostas,» skaidroja uzņēmēja, «no zemās cenas iegūst tie, kas pašlaik pārstrādā pārpirktu pienu, un pircēji arī no mājražotājiem gaida zemāku produktu cenu, bet mums izmaksas nav samazinājušās.»

Rokasgrāmatas atvēršanā līdz ar I. Celmu savu pieredzi pieteica gaļas produktu mājražotāja no Jaunpils Anna Metla un Jelgavas novada dārzeņu pārstrādātāja Ināra Mālkalne. Viņas uzsvēra, ka ļoti noderīgs darbības sākumā bijis LLKC speciālistu praktiskais padoms un atbalsts, īpaši grāmatvedības un tirgus apguves jomā.

Manto paaudzēs
I. Celma un I. Dūmiņa par sākotnējo pamudinājumu un atbalstu ražošanas atvēršanā un paplašināšanā pateicīgas ilggadējai lauku konsultantei Raimondai Ribikauskai, kura pēc sākotnējās pieredzes LLKC Bauskas birojā tagad sekmīgi paplašina mājražotāju tīklu Dobeles un Tērvetes pusē. «Celmi» un «Dūmiņu vīna darītava» iekļautas R. Ribikauskas izveidotajā gardēžu maršrutā «Baudi Bauskā», kuru jau divas sezonas regulāri izbrauc Latvijas un ārvalstu ceļotāju grupas.

R. Ribikauska uzsver, ka viņas mērķis ir izcelt un palīdzēt pilnveidot Latvijas laukos atrodamās unikālās receptes, garšas un dzīvesveidu: «Sākuma atbalsts ir būtiskākais – ja izdodas saimniecei vai saimniekam pierādīt, ka viņa produkts aizrauj pircējus ar garšu, izskatu, stāstu, oriģinalitāti, bieži viņi paši vēlas turpināt. Taču jāsaprot, ka būs gan daudz darba, gan jāmācās pārvarēt neveiksmes un radīt arvien ko jaunu.»

Pēc informatīvā ievada mājražotāju gardumi tika degustēti. Codes saimnieces bija atvedušas īstu gardēžu kombināciju – sierus un vīnus. Ieva Dūmiņa atklāja, ka paņēmusi patiesi retu izlasi – medus un čili vīnu viņa Latvijā dara vienīgā, biešu vīnam ir izteiksmīgs aromāts, bet negaidīti skābena garša, pīlādžu vīns smaržo pēc rudens, bet brūkleņu un melnā plūškoka dzērieniem ogas lasītas mežā.

«Pieneņu vīna recepti mantoju no savas mātes, un tūristu grupas man palīdz uzņemt mazdēls,» paaudžu pēctecību atklāj Ieva, kura pagūst skolot jaunus vīndarus citos novados, «vīns nav vis jādzer, bet jābauda, tad tas vairo dzīvesprieku.» Uzņemot ciemiņus pērn atvērtajā degustācijas zālē, Ievai tīk vīna darīšanu pasniegt ar humoru un jautriem stāstiem: «Man arī gadījies, ka bērzu sulas šampanietis rūgstot saplēsis pudeli, bet, par laimi, klāt neesmu bijusi.» Ieva uzsver, ka Dūmiņu vīni ir gluži dabiski, bez lieka cukura un konservantiem, raudzēti no tīrām ogām, augļiem vai dārzeņiem no pašu dārza.

Rokasgrāmatas atvēršanas dalībnieki vēlēja, lai nākamā gada izdevumā ir arvien jauni veiksmes stāsti, īpaši par gados jauniem lauku ražotājiem.

UZZIŅAI

Zemgalē reģistrētie mājražotāji:

dārzeņu un augļu pārstrāde – 91;

siera un citu piena produktu ražošana – 28;

gaļas pārstrāde – 24;

maizes un miltu produktu ražošana – 22;

zivju apstrāde – 5;

ēdienu gatavošana – 2;

bezalkoholisko dzērienu ražošana – 1.

Dati: LLKC.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izlases produkti – siers un vīns

Kategorijas