Dzēš dūmvadā degošus sodrējus

Ugunsdzēsēji kādu māju Bauskā paglābuši no lielākas nelaimes, portālu informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs.
Bauskā, Zaļajā ielā, 7. janvārī pulksten pusdivos dienā kādā mājā konstatēts, ka dūmvadā deg sodrēji. Pēc pāris minūtēm notikuma vietā ieradās ugunsdzēsēji. Glābēji iebēra skurstenī sāli, tādējādi liesmas tika apslāpētas. Pēc tam speciālisti vēl kādu laiku ēku novēroja, lai pārliecinātos, ka aizdegšanās neatkārtosies.
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste informē, ka, iestājoties aukstajam laikam, pieaudzis ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir apkures iekārtu nepareiza lietošana, kā arī bojātu apkures ierīču izmantošana. VUGD apkopotā statistika liecina, ka ik gadu apmēram tūkstoš ugunsgrēku izceļas tieši apkures problēmu dēļ. Lielākais šādu ugunsgrēku skaita pieaugums ir vērojams gada sākumā un apkures sezonas beigu posmā. Pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, vismaz uz pusi ir pieaudzis šādos ugunsgrēkos bojā gājušo skaits.
VUGD atgādina, ka netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi. Laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā tie samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 grādiem. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.
Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai citu veidu apkures ierīci, reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt sertificēti skursteņslauķi. Par to jāpārliecinās, lūdzot darba veicējam uzrādīt apliecinošus dokumentus.
Lietojot malkas plīti, jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, laikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.
Statistikas dati liecina, ka apkures sezonā vistraģiskākie ugunsgrēki notiek naktī, kad cilvēki guļ un nepamana liesmu izcelšanos. Tādēļ dzīvojamās telpas nepieciešams aprīkot ar dūmu detektoriem. Tie ar skaņas signāla palīdzību signalizēs par ugunsgrēka izcelšanos, ļaujot laikus izsaukt ugunsdzēsējus.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»