BauskasDzive.lv ARHĪVS

Eņģeļu pilsētas vilinājums

Sandra Danosa

2015. gada 9. janvāris 00:00

6
Eņģeļu pilsētas vilinājums

Saules uzlabots, smaidu iedvesmots, masāžu saeļļots, siltumā atbrīvots attopies pašmāju lidostā, kur, izkāpjot no sudrabpelēkā pasažieru aviolainera, sejā iesitas slapjdraņķa pliķis un tevi sveicina ikdienas pelēcība. Tu apzinies, ka esi mātes zemē, un tas vienmēr priecē, bet vienlaicīgi saproti, ka arī tropu paradīzē, no kurienes nupat kā ieradies, bija fantastiski labi un nebūtu par skādi tur vēl reizi iegriezties pēc kārtējā pozitīvisma dopinga.

Vairāk nekā trīs nedēļu ilga «terapija» dienvidaustrumu Āzijas sauszemes strēlē Taizemē vēl kādu laiku liek par sevi manīt. Ausīs vēl dzirdamas melodiskās tajiešu valodas skaņas, uz mēles garšas kārpiņās «iestrēgusi» saldi pikantā un sāļi skābā garšas buķete, kas vietējā lielveikalā liek meklēt ceļu pie eksotisko produktu plaukta, lūkojoties pēc kokosa piena, aromātiskās citronzāles, kafīra laima lapām, galangas un citiem Taizemes virtuvē sastopamiem garšaugiem.

Ieraduma pēc vēl joprojām gribas uzsmaidīt katram pretimnācējam, bet plika paldies vietā salikt rokas budistu sveicienā, paklanīties un liriski novilkt «kob kun kaa», kas taju valodā nozīmē ‘liels paldies’. Varētu apstādināt laiku un dzīvot šī fantastiskā baudījuma un dzīvesprieka kokonā. Kaut tās ir tikai atmiņas, tās prot patiesi sildīt aukstuma un slapjuma ieskautajos Latvijas gadalaikos.

Īslaicīgas neērtības
Pašu izplānotais ceļojuma maršruts mūsu ģimenei sākās kontrastos pulsējošā Taizemes metropolē Bangkokā, kas daudziem kalpo vien kā krustceles, lai tālāk dotos uz valsts iekšieni, ziemeļiem vai kādu no tuvējām balto smilšu pludmaļu ieskautajām salām. Pie lidostas izejas mūsu četrotni saņem gan karstās gaisa masas, gan spietojošu taksometristu pūlis.

Nemaz nemēģinādami ielaisties sarunās, uzmeklējam dēlīti ar uzrakstu «pubic taxi» (‘valsts taksometrs’) un pie galda sēdošajai dispečerei rādām izvēlētās viesnīcas adresi, kas jau laikus sagatavota gan angļu, gan tajiešu mēlē. Lai arī taksometri aprīkoti ar skaitītājiem, tiek noteikta fiksēta cena 600 bati (15 eiro), kas tiek skaidrota ar intensīvo satiksmi, sastrēgumiem un maksas ceļiem. Rozā krāsas auto pieripo pie mūsu čemodānu kaudzes, un izrādās, ka tos nav, kur īsti sarūmēt, jo aizmugurējā nodalījumā uzstādītā gāzes iekārta ierobežo vietu bagāžai. Nākas saspiesties salonā, kas nedaudz bojā garastāvokli. Pēc vairāk nekā deviņu stundu lidojuma un laika joslu maiņām ātrāk gribas atlaisties slīpi kondicionētā numuriņā vai zvilnī pie baseina, tāpēc īslaicīgas neērtības uz brīdi ir paciešamas.

Apmēram pēc stundas mūsu smaidīgais šoferītis sāk izmisīgi vērsties pie amata brāļiem, cik noprotam, pareizās adreses meklējumos. Ievērojam, ka jau trešo reizi braucam gar vienām un tām pašām apzeltīta tempļa smailēm, taču galamērķis tomēr kā netiek, tā netiek sasniegts. Tiek uzmeklēta mūsu hoteļa vizītkarte un sazvanīts administrators, kurš norāda pareizo ceļu līdz viesnīcai. Turpat vien tā bija noslēpusies starp niecīgām būdelēm šauru ielu labirintā, kur knapi pietiek vietas vienas automašīnas četriem riteņiem.

Galvas noliecot, mūs sveicina smaidīgs personāls, kas tērpus pieskaņojis tuvajiem Helovīna svētkiem. Tikuši numuriņā, iepakojam biezās vējjakas, cepures un šalles kofera dziļākajā stūrī, jo nepilnu mēnesi tas viss mums nebūs vajadzīgs. Vēsa duša, peldkostīms mugurā, un saules un ūdens prieki var sākties. Laika izjūta ir izplēnējusi, piecas stundas, kas ir priekšā Latvijai, par sevi liek manīt vien uz gulētiešanas laiku, jo vēders šajā brīdī pieprasa tik ierasto ēdienreizi.

Iepazīst zemūdens valstību
Kopā ar atpakaļceļu Bangkokā pavadām piecas dienas, uzsvaru galvenokārt liekot uz bērnu interesēm. Tveicē, kad domā tikai par kārtējo ūdens pudeli, kad apģērba audums pieplacis pie sviedriem pārklātās miesas, kad mazais kāpēcītis izmisīgi prasās opā un bezspēkā aizmieg katrā transportlīdzeklī, ar kuru pārvietojamies, saproti – tiešām pēc iespējas mazāk laika jāvelta, skatot kārtējo zelta Budas statuju un tempļus, un jāmēģina izvairīties no kņadošās ielu drūzmas.

Karstāko dienas daļu nolemjam pavadīt Bangkokas centrālajā iepirkšanās vietā «Siam Square», kas ir viens no lielākajiem tirdzniecības un izklaides kvartāliem galvaspilsētā. Jāteic arī, ka dārgākajiem. Neskaitāmi veikali, tirgus, restorāni, kafejnīcas, dizaineru «butiki», grāmatu veikali, kinoteātris, vaska figūru muzejs un viens no lielākajiem akvārijiem pasaulē «Siam Ocean World». Ūdens pasaule bērnus sajūsmina, jo iespējams vērot simtiem dažādu sugu krāsainu zivju, izbraukt ar stikla dibenu aprīkotu laivu un palūkot zemūdens valstību no augšas, kā arī izbarot spurainēm par 20 batiem pie ieejas nopirktās garneles, vērot asinskāru milzu haizivju ēdināšanu, pingvīnu šovu un 5D kino.

Diena pagājusi nemanot, un ārā jau ir piķa melna tumsa, kad lūkojamies pēc neona krāsas «tuk-tuka», kura vadītājs par 150 batiem ir ar mieru aizgādāt līdz piecu minūšu brauciena attālumā esošajai viesnīcai. Tā ir visai augsta cena, ņemot vērā, ka ar jau minēto valsts taksometru ar ieslēgtu skaitītāju par šādu pašu samaksu mērojām 20 kilometru attālumu. Taču tas gan bija dienā, vakarā paveras cita aina –  kā izsalkuši šakāļi taksometristi uzglūn ikvienam baltajam tūristam, lai pēc iespējas vairāk iztukšotu viņu naudas maciņus. Nevairījāmies Bangkokā izmantot arī sabiedrisko transportu. Visērtākais un ātrākais veids, kā izlavierēt no milzu «korķiem», ir metro un tā sauktie gaisa vilcieni, kas brauc pa speciāli izbūvētiem pārvadiem virs ielām, vai arī pārvietošanās ar kuģīti pa Bangkokas centrālo dzīslu – «Chao Phraya River» kanālu.

Viens liels tirgus
Raksturojot Bangkoku, to var apzīmēt divos vārdos – tirgus un barotava. Pārvietošanās pa gājēju ietvēm ir visai ierobežota, jo šī telpa atvēlēta ēdinātājiem un tirgotājiem. Uz ielām šmorē jebko, sākot no vistas gaļas satē, kas mūsu izpratnē būtu t. s. šašliks, un beidzot ar varžu kājām un tarakāniem. Par salīdzinoši lētu naudu – 20 batiem – ir nopērkams gaļas iesmiņu komplekts ar pikantu mērci. Par tikpat lielu summu, kā arī mazāku iespējams iegādāties gabaliņos sagrieztu ananasu, papaiju, mango vai citu eksotiskāku augli. Uz ielām gatavotais ēdiens dažreiz ir pat garšīgāks nekā smalkās ēstuvēs nopērkamais. Nav jāuztraucas arī par vēdergraizēm, izmēģinājām daudzas vietējās delikateses, bet nekādās sliktās dūšās vai «ātrās kājās» neiedzīvojāmies.

Šejienes pārdevēji nav tik uzmācīgi kā arābu valstīs, taču, tiklīdz tu izrādi interesi, vari gatavoties jau iesaiņotam pirkumam. No sākotnējās cenas pārdevējs ir ar mieru atlaist pusi un vairāk, tu ieklīsti kaulēšanās labirintā un visbeidzot, negribot sarūgtināt azartisko tirgoni, piedāvāto lietu nopērc.

Ja tik tiešām ir dedzīga «šopinga» vēlme, tā ir jāatstāj tieši Bangkokai, jārēķinās, ka citviet cenas būs augstākas, bet piedāvājums līdzīgs.

Pēc pāris dienu aklimatizēšanās smogu lielpilsētas torņus izvēlējāmies pamest un ļāvāmies spirgtzaļu džungļu, karstas saules, baltu koraļļu smilšu pludmaļu un kristāldzidras jūras vilinājumam Dienvidtaizemes provincē Krabi. Par tur piedzīvoto lasiet kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.

UZZIŅAI

Bangkoku vietējie tajieši nekad šajā vārdā nedēvē. Tās nosaukums pašmāju mēlē ir Krung Thep Maka Nakhon vai vienkārši Krung Thep, kas tulkojumā nozīmē Eņģeļu pilsēta.

EUR 1 = 40 Taizemes bati (THB).

Aviobiļete Rīga–Bangkoka–Rīga – EUR 460.

Bangkokas lidostā iespējams nokārtot tikai 15 dienu vīzu, kuras maksa ir 1000 THB. Ilgākam periodam vīza jākārto caur vēstniecībām vai izmantojot Latvijas tūrisma aģentūru pakalpojumus.

«Big Mac» komplekts – 250 THB;

«Tom-yum» zupa – 120 THB;

Ceptas Pekinas pīles strēmeles ar rīsu nūdelēm – 130 THB;

ieeja tempļos – no 20 THB;

brauciens ar «tuk-tuku» – 150 THB;
brauciens ar metro 16 THB, gaisa vilcienu – 15 THB (viena pietura); neierobežotu braucienu vienas dienas biļete maksā 120 THB;

ieejas biļete «Siam Park» – 1000 THB;

ieejas biļete «Siam Ocean World» – 1200 THB:

T-krekls nakts tirgū – no 80 THB;

suvenīri no 10 THB.