Veselības un mundruma garants – daba

2015. gada 9. janvāris 00:00

564

75 gadu jubileja Dzimtmisas pusē dzīvojošajam Ilmāram Kamaldiņam.

Ilmāra Kamaldiņa bērnības takas ir Latgalē, skolojies Rīgā un Jelgavā, bet dzīves lielākā tiesa pavadīta Vecumnieku novada Beibežu ciemā. Kā saka pats jubilārs – «lai saglabātu buļļa veselību, jābauda dabas veltes, fiziski jānodarbina sevi un pareizi jāēd».

Skolā teicamnieks
Latgalē audzis kopā ar trim māsām un pieciem brāļiem, bijis otrais vecākais bērns ģimenē. Pirmā darba pieredze sākusies jau agrā bērnībā. Līdz deviņu gadu vecumam ganos gājis, bet pēc tam, kā smej pats jubilārs, saņēmis paaugstinājumu – pielaists pie siena darbiem. Par šī dzīves posma spilgtākajām atmiņām parūpējies uzticamais ganību laika draugs suns, kurš reiz izglābis no trakojoša buļļa.

Kā pirmajās septiņās klasēs Balvu apkaimes Dūrupes pamatskolā, tā arī Bulduru tehnikuma laikā viņš bijis teicamnieks. Tehnikumā un pēcāk arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (LLA), kurā mācījies par agronomu, ļoti aktīvi piedalījies sporta dzīvē, iesaistoties iespējami daudzās sacensībās volejbolā, futbolā un basketbolā. Nopietnā līmenī startējis cīņas sporta veidos.

Izveido ciematu
Pēc LLA absolvēšanas Ilmārs ticis nosūtīts strādāt uz Vecumnieku novada Beibežu ciemu. «Tolaik tur atradās viena māja un pāris sagrabējušu būdiņu,» atminas jubilārs. Izbraucamu ceļu teju nebija. Lai izvestu no lauka siena gubu, talkā bijis jāņem divi kāpurķēžu traktori. Dubļi bijuši līdz ceļiem.

Ilmārs darbojies meliorācijas nozarē. Beibežu sovhozā bijis direktora vietnieks, vēlāk 25 gadi nostrādāti direktora amatā. «Sākām veidot ciematu. Gāja smagi, pat pārāk,» tā Ilmārs. Izveidojot plašu saimniecību, darba bijis ļoti daudz. Piecpadsmit gadu laikā gulēts no deviņiem vakarā līdz diviem naktī, bet pārējais diennakts laiks atvēlēts strādāšanai. «Saimniecībai bija labi rezultāti, bet diemžēl veselības labad nācās to pārdot,» teic I. Kamaldiņš.

Nākas aizmukt
Dzīvojot Beibežos, nācies saskarties arī ar negācijām. «Es nevarēju noskatīties, kā viss tika iznīcināts, tāpēc aizmuku,» stāsta Ilmārs. Viņš atminas, ka ciemā no ēkām zagti metāla un koka veidojumi. Stiepuši prom teju visu. Iecavas novada Dzimtmisā izdevies atrast klusu, nomaļu vietu dzīvošanai.

Nekā apkārt neesot bijis, vien klajš, aizaudzis lauks un mežs. Sapratis, ka šī ir īstā vieta, kur gūt sirdsmieru, Ilmārs 2005. gadā sācis teritorijas labiekārtošanu, kas beigusies ar četru dīķu izrakšanu, kuros mitinās brangs skaits zivju, arī pa kādai pīlei ir manīts. Iekārtots augļu dārzs, uzcelts šķūnis un saimniecības ēka, pirts un dzīvojamais namiņš. Viss būvēts ar paša rokām.

Vingrošana, darbs, pareizs ēdiens
Darāmā netrūkstot arī tagad, kad viss ir uzcelts un uzbūvēts. Vasarā daudz laika pavada, pļaujot zālienu, ravējot 300 metru garo puķu dobi, kura vijas ap teritorijas žogu, un veicot citus dārza darbus. Reizi nedēļā Ilmārs dodas uz Beibežiem, kur saimnieko viņa sieva Valentīna, tad palīdz tur darāmajos darbos.

Seniora dienas ritējums ir saplānots līdz pēdējam. Rīts sākas ar hanteļu cilāšanu, kārtīgi ievingrinot visu ķermeni, un turpinās ar pareizi sabalansētām brokastīm. Iespaidīga ir Ilmāra 60 burciņu «veselības kolekcija», kura sadalīta sešās grupās. Apbrīnas vērts ir šo burciņu sastāvs, kurā atrodamas dabas veltes – zāles, kā saka pats jubilārs, pret visām kaitēm. «Sakarā ar smago darba grafiku man asinsspiediens bija tuvu pie 200, mani ir nācies pat atdzīvināt. Pateicoties šiem dabas labumiem, bez zālēm man spiediens ir precīzi 120, un četrus gadus neesmu piedzīvojis nekādas veselības problēmas,» stāsta dzimtmisenieks, kurš iesaka rītus iesākt ar sulas kokteili. Varot jaukt teju visas dārzeņu sulas.

«Veselības burciņas» piepildītas ar tādiem labumiem kā vārpatas, virši, pērkones, māllēpes, alkšņu čiekuri, nātres, aveņu lapas, peonijas, lupstāji, plikstiņi, vērmeles, priežu pumpuri un daudz kas cits. «Dabas veltes ir labākās zāles,» strikti noteic Ilmārs. Jubilārs uzsver pareiza uztura lietošanu, kas paildzina mūžu un sekmē veselību. Viņš četras stundas dienā pavada, lasot grāmatas par vēsturi, pareizu uzturu un veselību. Konspektos pierakstītas jau piecas biezās klades.

Dziesma un humors
Jubileju viņš gribējis sagaidīt klusi un mierīgi, bet, tā kā abi dēli Lainis un Salvis jau sasaukuši visus radus, tad notiks ģimeniska pasēdēšana. Dēli sagādājuši viņam četrus mazbērnus, visas mazmeitiņas, un vienu mazmazbērnu, kas arī ir, kā saka pats saimnieks, meitiņa peciņa.

Namiņa otrais stāvs izbūvēts viesiem. Plašā telpa veidota pēc vijoles akustikas principiem, un saimnieks, brašā balsī dziedot, demonstrē tās akustiku. Balss skaņām piepildot visu telpu, Ilmārs teic, ka 25 gadus dziedājis korī. Sarunas beigās viņš atklāj, ka Dzimtmisā apmeties, lai varētu izbraukāt uz kora mēģinājumiem, tomēr, sadārdzinoties degvielai, tas vairs neesot iespējams.

Inteliģentais, ar humora izjūtu apveltītais kungs, mūs pavadot, demonstrē savu anekdošu kolekciju un, izrādot grāmatu plauktu, iesaka rūpēties par veselību, ēdot pareizi un baudot dabas piedāvājumu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Veselības un mundruma garants – daba

Kategorijas