Latvija sāk prezidentūru ES Padomē

2015. gada 9. janvāris 00:00

127

Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti, kura vada ES Padomes darbu. No
1. janvāra līdz 30. jūnijam šis gods un darbu smagums ticis Latvijai, pārņemot to no Itālijas.

Ārlietu ministrija seminārā Latvijas reģionālo mediju žurnālistus iepazīstināja ar prezidentūras darba kārtību, prioritātēm un iespējamajiem labumiem, kādus gūs Latvijas valsts prezidentūras laikā.

Nodrošina vienlīdzīgu iesaisti
Prezidentūra ir obligāta, un no tās nav iespējams izvairīties. Tas tālab, lai nodrošinātu visu dalībvalstu vienlīdzīgu iesaisti lemšanas procesā. ES Padome, kuras dienaskārtību tagad noteiks Latvija, aizstāv visu dalībvalstu intereses, lemjot par tiesību aktiem un budžetu dažādās ES darbības jomās, piemēram, ekonomikas, transporta, izglītības un lauksaimniecības nozarēs.

Prezidentūras pusgads ir iespēja gūt pieredzi politisko un ekonomisko procesu veidošanā Eiropas līmenī. Ārlietu ministrija uzskata, ka prezidentūras laikā starptautiskā vidē iegūtās zināšanas, prasmes un pieredzi valsts pārvaldes darbinieki izmantos, arvien labāk pārstāvot Latvijas intereses pasaulē. Tā ir arī iespēja iepazīstināt pasauli ar Latvijas kultūru, vēsturi un tradīcijām, popularizēt vietējo ražotāju preces un pakalpojumus.

Mūsu prioritātes
Latvijas definētās prioritātes prezidentūras laikā ir: konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un Eiropa pasaulē.

Konkurētspējīga Eiropa ietver tā saukto Junkera plānu, kas paredz 315 miljardu eiro lielas investīcijas Eiropas infrastruktūras attīstībā, zinātnē, uzņēmējdarbības attīstībā, enerģētikā un pētniecībā, skaidroja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Digitālās Eiropas jomā lielāko uzmanību pievērsīs datu aizsardzībai un tehnoloģiju lietošanai virs vidējā līmeņa. E. Rinkēvičs minēja Latviju kā veiksmīgu piemēru ātrāka interneta pieejamības nodrošināšanā – pie mums ir ceturtais ātrākais internets pasaulē. Prezidentūras laikā notiks Digitālā asambleja, izceļot digitālos drošības jautājumus.

Prioritātē «Eiropa pasaulē» aktuāla ir Austrumeiropas un Centrālāzijas valstu sadarbības veicināšana ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. «Koncentrēsimies un virzīsim lietas tā, lai veicinātu Austrumu partnerību, īpaši atbalstīt tās valstis, kuras vēlas iestāties ES,» rezumēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Lielu vērību pievērsīs drošības jautājumiem ne tikai Gruzijā, Ukrainā, Baltkrievijā, bet arī Baltijas valstu teritorijas robežu stiprināšanā. Diskutēs par Serbijas pievienošanos ES.

Ieguvumi un riski
Neapšaubāms ieguvums būs turpmākajos sešos mēnešos iegūtā pieredze, kuru izmantot nākotnē. Materiālajā jomā lielākais labums būs galvaspilsētai, jo vairākums pasākumu notiks Gaismas pilī un citviet Rīgā. Sabraukušie viesi noteikti mielosies ēdināšanas vietās, gulēs viesnīcās un moteļos, izmantos sabiedrisko transportu un, apskatot galvaspilsētu, iegādāsies kādu piemiņas velti.

Ārlietu ministrija cer, ka viesi pēc prezidentūras mūsu zemi apmeklēs atkārtoti. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka iepriekšējo valstu pieredze rāda – nav ieteicams sabraukušos ciemiņus vest tālās ekskursijās, izrādot valsts laukus: «Viss, ko viņi atcerēsies, būs sliktie ceļi, ilgais laiks, kas pavadīts ceļā, un nogurums.»

Prezidentūras laikā kā lielākie riski un draudi tiek minēta situācija Ukrainā, kura jau tagad met lielu ēnu. «Latvijai prezidentūru nākas pārņemt sarežģītā laikā. Saspīlētā situācija Ukrainā liek pievērst lielāku uzmanību valstu drošības jautājumu risināšanai un pamatīgai cilvēku domāšanas revolūcijai,» konstatē E. Rinkēvičs. Viņš pastāstīja, ka, gatavojoties prezidentūrai, jau 2013. gadā notika debates par Moldovas un Gruzijas sadarbības veicināšanu ar ES, bet patlaban ir izveidojusies cita starptautiska situācija, kura prezidentūras laikā prasa lielāku izmanību.

Viens no riskiem ir sadarbība ar jauno Eiropas Komisiju. Latvija ir pirmā prezidējošā valsts, kurai nākas strādāt ar jaunizveidoto sastāvu. Kā izveidosies sadarbība, rādīšot laiks. Ārlietu ministrs min korupcijas un naudas nepareizas lietošanas risku. Finanses varētu tikt izmantotas lieliem projektiem, piemēram, jaunu ceļu būvei vai gāzes piegādes jautājuma risināšanai, nostumjot malā mazākus projektus, kuri būtu tuvāk saistīti ar sabiedrības interesēm.

Par iekšējiem riskiem runājot, ārlietu ministrs min 9. maiju un 16. martu un šo dienu iespējamās provokācijas, kuras var izraisīt lielu ārzemju plašsaziņas līdzekļu interesi prezidentūras laikā.

Savs labums reģioniem
«Bauskas Dzīve» centās uzzināt, vai kādu labumu gūs arī Bauskas reģions. Kā LNT ziņām atzina Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, viņš saprot, ka galvaspilsēta atrodas netālu un ir daudz piemērotāka šāda līmeņa pasākumu organizēšanai. Viņš pauda, ka nelielus pasākumus Bauska varētu sarīkot, uzņemot viesus, taču interese neesot izrādīta.

Bauskas novadam tomēr kaut neliels, bet ieguvums no Latvijas prezidentūras ir. Iepriekš «Bauskas Dzīve» informēja, ka prezidentūras iepirkuma konkursā Bauskas SIA «Geka» ieguvusi tiesības sagatavot 8000 šaļļu iesaiņojumu dažādiem valsts prezentācijas pasākumiem.

Ar prezidentūru saistītas sanāksmes notiks Mežotnes pilī. Tiesa, viesnīcas pakalpojumi netiks izmantoti, ziņu raidījumam atzina Mežotnes pils pārdošanas un viesu uzņemšanas daļas vadītāja Ilze Djačuka. Savukārt Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ruta Bemberga «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka prezidentūras laikā pilī ekskursijās gaida dažādas ES amatpersonas.

Galvenie pasākumi
Prezidentūras laikā notiks aptuveni 200 pasākumu, to skaitā neformālās ES ministru padomju un ekspertu darba grupu sanāksmes, konferences, semināri un citi, bet galvenā uzmanība tiks vērsta uz trim notikumiem.

Uzskatāmi svarīgākais no lielā trio ir Austrumu partnerības samits. Organizējot samitu, Latvija cer sekmēt Austrumu partnerības valstu tuvināšanos ES, kā arī īstenot savas nacionālās intereses, attīstot divpusējo sadarbību ar reģiona valstīm. Austrumu partnerības samita laikā Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības zemēm, kā arī ES institūciju pārstāvji.
Jāizceļ Eiropas un Āzijas (ASEM) izglītības ministru sanāksme. Viena no Latvijas prioritātēm izglītībā ir izglītības konkurētspējas stiprināšana, tai skaitā augstākās izglītības internacionalizācijas un eksportspējas veicināšana. Pastiprināta uzmanība gan valsts, gan augstskolu līmenī pašlaik veltīta sadarbības veicināšanai izglītības jomā ar Āzijas valstīm. Sanāksmes organizēšana paver iespējas veicināt Latvijas augstākās izglītības starptautisko atpazīstamību gan ES, gan globālajā telpā.

«Top 3» noslēdz Eiropas standartizācijas samits. Standarti un standartizācija ir Eiropas Savienības politikas instrumenti, kurus izmanto, lai nodrošinātu ES iekšējā tirgus netraucētu darbību, tīklu un sistēmu sadarbspēju, jo īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares jomā, augstu aizsardzības līmeni patērētājiem un videi, vairāk veicinātu inovācijas un sekmētu labāku sociālo iekļautību. Eiropas standarti pakāpeniski aizstāj nacionālos standartus, kas bieži konfliktē un var radīt tehniskus šķēršļus brīvai preču un pakalpojumu apritei. Tāpēc savas prezidentūras laikā Latvijā pievērsīs uzmanību šiem jautājumiem. Pasākumā piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām.

Mazāka mēroga pasākums, kuram arī pievērsīs plašsaziņas līdzekļu uzmanību, ir Baltijas jūras reģionālais stratēģijas forums.

UZZIŅAI

Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomes darbu.

Prezidentūra organizē un vada Ministru padomes, COREPER (Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteja) un darba grupu sanāksmes. Dažādu sanāksmju skaits pusgada laikā var būt pat ap 2000.

Prezidentūras uzdevums ir būt godīgam un neitrālam sarunu starpniekam, kā arī veikt koordinācijas funkcijas ES Padomē, sadarboties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju.

Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Eiropas Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.

Latvija prezidentūru pārņēma no Itālijas, savukārt 1. jūlijā to nodos Luksemburgai.

Avots: prezidentūras oficiālā mājaslapa www.es2015.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latvija sāk prezidentūru ES Padomē

Kategorijas