Jāsakopj arī neizmantoti zemesgabali

2015. gada 7. janvāris 00:00

Iecavas novadā pie ceļa A7 ir lauksaimniecības zemesgabali, kuri vairākus gadus aizaug neizmantoti, radot problēmas kaimiņu laukos.

Viens no piemēriem ir zemesgabals starp Vecskolu un Dartijas pieturu virzienā no Iecavas uz Bausku – ap 10 ha savulaik meliorētas zemes, kas plešas Emburgas ceļa virzienā un tagad aizaugusi krūmājiem, sabojājot noteci un mitrākos gados applūdinot kaimiņu sējumus. Pārlieks mitrums, visticamāk, zem šosejas aizaugušās caurteces dēļ, veidojas arī laukā pāri ceļam.

Trīs īpašnieki
Iecavas novada domes valdošā saraksta deputāts un zemes ierīcības dienesta vadītājs Aivars Mačeks «Bauskas Dzīvi» informēja, ka minētais zemesgabals sadalīts trīs atsevišķos īpašumos, zemes reformas gaitā te atjaunotas īpašuma tiesības mantiniekiem, viens gabals pārdots citai personai.

«Zeme paredzēta lauksaimniecībai, jo atrodas maģistrālā gāzes vada, elektrolīniju un valsts autoceļa aizsargjoslās. Būvēt gāzes vadu un elektrolīniju aizsargjoslās ir aizliegts. Īpašnieki jau vairākus gadus maksā «soda naudu» par neapstrādāto zemi. Ja mainīsies gāzes vada aizsargjoslas platums, zemesgabalus būs iespējams apbūvēt, tad, cerams, arī mainīsies pašreizējā situācija,» skaidro A. Mačeks.

Jāpiebilst, ka ar «soda naudu» domāts paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis, ko saņem pašvaldība. Atbildīgajās valsts institūcijās «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka tuvākajā laikā nav plānots mainīt aizsargjoslu apbūves noteikumus, tātad vēl tuvākos gadus te būvēties nevarēs.

Atsaka plānojuma dēļ
A. Mačeks skaidro, ka bojātās meliorācijas sistēmas dēļ novada lauksaimnieki nevēlas šo zemi nomāt un apsaimniekot, un te «ir tikai privātīpašumi, kas pieder fiziskām un juridiskām personām».

Bauskas novada Mežotnes pagasta zemniece Anita Vismane «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka ap 2007. gadu iespēju nomāt šo zemesgabalu apspriedusi ar pašvaldību, kad bija uzņēmuma «Iecavnieks» direktora vietniece. «Meklēju nomas gabalus, jo lauksaimniecības zemes palika arvien mazāk. Ar Stepana Drozdova, toreizējā Iecavas pašvaldības lauku konsultanta, ieteikumu, tikāmies ar zemes dienesta vadītāju Aivaru Mačeku. Viņš pašvaldības vārdā nomas iespēju atteica, norādot, ka tas attīstības plānā iezīmēts kā apbūves gabals. Piedāvāju zemi iznomāt līdz brīdim, kad to apbūvēs, lai platība neaizaugtu, bet tas tika noraidīts. Nebija runas, ka tā būtu privātīpašnieku zeme, jo citādi taču par nomu nerunātu pašvaldības pārstāvis,» atceras A. Vismane. Viņai nav informācijas, kad un kādā ceļā zeme nonākusi privātīpašnieku rīcībā.

A. Mačeks apstiprināja, ka pašvaldība zina īpašniekus un vairākus gadus mudinot tos apsaimniekot zemi.

Lauks pārpurvojas
A. Vismane stāsta, ka aizaugošajai zemei tuvākie lauki jau iepriekš mitrās vasarās pārplūda, reiz tur pat nevarēja nopļaut miežus. Zemniece min vēl dažus aizaugošas zemes piemērus Iecavas novadā pie A7 – pie robežas ar Olaines novadu, pretī ceļam uz «Balticovo», aiz Iecavas ciema robežas labajā pusē, izbraucot uz Rīgu.

Negatīva pieredze saimniecībai «Vismaņi» ir ar nomātu lauku pie ceļa uz Audrupiem. «Apstrādājam tur vairākus desmitus hektāru zemes, bet šoruden 5 ha vairs novākt nevarējām – rudenī tur bija tik mitrs, ka tehnika grima nost, lauks pārpurvojas,» stāsta zemniece, «tīrot meliorācijas akas, konstatējām, ka tās aizaugušas no līdzās esošā neapstrādātā gabala. Iespējams, jālabo arī meliorācijas caurules zem ceļa.» Ūdens, kam būtu jānotek Iecavas upē, tagad krājas platībā aiz ceļa, mitrā laikā applūdinot arī tur uzcelto māju teritorijas. Pie vienas no tām izrakts dīķis, un Vismaņi plāno darīt ko līdzīgu, lai samazinātu mitrumu tīrumā.

«Pašvaldībai būtu jārāda piemērs un jāuztur kārtībā savi īpašumi, jāsakārto meliorācijas sistēmas,» uzskata A. Vismane, «tai jāmudina īpašnieki iztīrīt krūmus un salabot notekas, lai zeme nekļūtu par slīkšņu. Tas traucēs gan apstrādei, gan apbūvei.»

Jāatgādina, ka aizaugošas lauksaimniecības zemes sakopšana ar šo gadu var sagādāt papildu izdevumus, proti, ja tajā izaugušie koki ir pietiekami lieli, to uzskata par mežu, un attīrīšanai no apauguma jāmaksā kompensācija.

Pieredze citos novados
Labo piemēru ar pašvaldības līdzdalību meliorācijas atjaunošanā pērn rādīja Rundāles novada dome. Lauku konsultante Ludmila Knoka «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka pēc vērienīgā projekta ar vairāku īpašnieku koplīgumu, kura gaitā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu atjaunota noteces sistēma pie Rundāles pils teritorijas, tuvējām mājām un tīrumiem, patlaban citu akūti sakopjamu vietu novadā nav.

«Ir mazi aizaugoši gabaliņi 0,1 – 0,4 ha platībā, kas prasa pārāk lielus ieguldījumus no pašvaldības vai privātīpašniekiem, bet tie nerada problēmas kaimiņiem,» vērtē L. Knoka, «taču, ja būs iespēja un labi nosacījumi, noteikti startēsim ar jauniem sakārtošanas projektiem.»
Lauku konsultante Aiga Saldābola no Vecumnieku novada vērtē, ka vēl pirms dažiem gadiem visvairāk aizaugošas lauksaimniecības zemes bija Stelpes pagastā, taču tagad visu atkopjot un apstrādājot vācu zemnieks Gerhards Odings no saimniecības «Agro Bārbele».

Arī Bauskas novadā zemes aizaugšana nav aktuāla, teic lauku konsultante Rudīte Jaunzeme. «Pagastos zemnieki cīnās par apstrādājamo zemi,» raksturo speciāliste, piebilstot, ka meliorācijas atjaunošana steidzami vajadzīga Gailīšu pagastā, kur ir līdzās pašvaldības un zemnieka īpašumi. Viņa pieļauj, ka tur varētu izmantot Eiropas fondu atbalstu.

UZZIŅAI

No 2015. gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi Meža likumā, kas paredz 0,5 ha un lielākas platības zemi, uz kuras izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz 5 m, atmežot lauksaimniecības zemes ierīkošanai noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar Valsts meža dienestu un maksājot kompensāciju, kuras summa var sasniegt teju 2845 eiro/ha. Ja atmežošana ir notikusi, bet kompensācija iepriekš nav samaksāta, no īpašnieka par labu valstij piedzen kompensāciju trīskāršā apmērā.

Vairāk informācijas Ministru kabineta noteikumos Nr. 889, Nr. 118, likumi.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jāsakopj arī neizmantoti zemesgabali

Kategorijas