Turpinās iesāktos attīstības projektus

2015. gada 7. janvāris 00:00

197

Rundāles novads ir vienīgā pašvaldība mūspusē, kas pagājušā gada pēdējā domes sēdē saplānojusi 2015. gada budžetu.

Pašvaldības nodaļu un struktūrvienību vadītāji ieņēmumus un izdevumus sākuši rēķināt jau pērnajā oktobrī, stāsta finanšu un investīciju nodaļas vadītāja Marija Teišerska.

2015. gadā novada dome ir noteikusi šādas prioritātes: uzlabot infrastruktūru Rundāles novada pašvaldības izglītības iestādēm, izstrādāt sporta un kultūras būvju tehniskos projektus un sākt šo projektu realizāciju, kā arī īstenot ūdenssaimniecības rekonstrukciju Svitenes un Pilsrundāles ciemā.

Mazāk ES naudas, vairāk nodokļu ienākumu
Salīdzinot ar pērno gadu, kā ieņēmumi, tā izdevumi pašvaldībai sarūk. Ienākumu prognoze šim gadam ir 4 147 099 eiro. No tiem pamatbudžeta ieņēmumi 4 055 763 eiro.

M. Teišerska skaidro, ka, salīdzinot ar 2014. gadu, plānoto ieņēmumu būs mazāk par vismaz 600 tūkstošiem eiro, jo šajā gadā neapgūs tik daudz Eiropas Savienības (ES) fondu naudas. Iecerētie ieņēmumi no ES realizētajiem projektiem ir 537 712 eiro, bet 2014. gadā šī summa pārsniedza miljonu eiro.

Lielākus ienākumus nekā pērn paredzēts iekasēt nodokļos. Gandrīz trešdaļu no visiem ieņēmumiem nodrošinās iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Lai arī Rundāles novadā iedzīvotāju skaits samazinās, pašvaldība prognozē, ka ieņēmumi no IIN būs 1 272 513 eiro, kas ir par 150 tūkstošiem vairāk nekā 2014. gadā. Ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa plānoti 367 358 eiro apmērā, un tas ir par
14 procentiem vairāk nekā pērn.

Kā skaidro novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, iekasējamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru aprēķina un pašvaldībai sniedz Finanšu ministrija. Tas, ka nodokļa cipars audzis, liecinot par iedzīvotāju nodarbinātību un lielākiem ienākumiem. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa apjoma palielinājumu skaidro ar zemes kadastrālās vērtības celšanos. «Piemēram, 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu Rundāles novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālā vērtība pieauga par 26 procentiem. Tas bija lielākais tās vērtības pieaugums valstī. Bet tad vēl pašvaldība varēja ietekmēt nekustamā īpašuma nodokļa likmes, tagad vairs ne. Domāju par šī nodokļa lielumu 2016. gadā, jo pašlaik notiek dārgi darījumi ar zemi – nesen pārdota zeme par 9,7 tūkstošiem eiro hektārā. Tas ietekmēs kadastrālo vērtību, līdz ar to – nekustamā īpašuma nodokli,» komentē A. Okmanis.

Ieņēmumi par dzīvokļu komunālajiem pakalpojumiem budžetā ienesīs 457 505 eiro. Tie ir 11,52 procenti no visiem plānotajiem ieņēmumiem. Lielus ienākumus nodrošinās pārskaitījumi no valsts budžeta un citām pašvaldībām. Kopējos ieņēmumus ar vairāk nekā 90 tūkstošiem eiro papildinās citas pašvaldības par viņu novados deklarēto iedzīvotāju izglītošanu, nozīmīgus finanšu resursus dos valsts naudas pārskaitījumi pedagogu algām un 1. – 3. klašu skolēnu brīvpusdienām, Kultūras ministrijas dotācija Mūzikas un mākslas skolai 18 644 eiro apmērā, līdzekļi speciālās izglītības iestādes izdevumu segšanai un citām jomām.

Ieguldīs ūdenssaimniecībā
Finanšu un investīciju nodaļas vadītāja M. Teišerska apstiprina, ka pašvaldībai ir svarīga novada attīstība, kas palīdzētu uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Pašvaldības plānotie izdevumi 2015. gadā veido 5 812 077 eiro lielu summu, no tiem pamatbudžeta izdevumu apmērs – 5 686 434 eiro. Salīdzinot ar pērno gadu, izdevumi samazināsies par pieciem procentiem.

41,35 procentus no visiem izdevumiem jeb 2 351 491 eiro plānots tērēt projektiem. Gandrīz 600 tūkstošus atvēlēs jau sāktu projektu īstenošanai. Pērn Rundāles novadā pabeigti ūdenssaimniecības remonti Saulaines un Viesturu ciemā, iesākts – Pilsrundālē. Šogad iecerēts projektu noslēgt un realizēt jaunu Svitenes ciemā. 2015. gadā no visiem paredzētajiem projektu līdzekļiem 86 procentus novirzīs ūdenssaimniecības attīstībai.

Tā kā bija labvēlīgi laikapstākļi, SIA «Edrija» novembrī un decembrī izbūvēja dziļurbumu Pilsrundālē, rekonstruēja ūdenstorni un pašteces kanalizācijas sistēmu. 2015. gada pavasarī plānota teritorijas labiekārtošana. Savukārt Svitenē rekonstruēs ūdensapgādes tīklus, izveidos jaunu dziļurbumu, izbūvēs jaunus un atjaunos kanalizācijas tīklus, kā arī uzlabojumus piedzīvos sūkņa stacija.

Plāno investīcijas
Zināms, ka pārējos 14 procentus no projektu budžeta izlietos sešos mazākos projektos. Visos četros novada ciemos par 25 283 eiro paredzēts izveidot jaunus publiskos interneta pieejas punktus. Ar LEADER programmas atbalstu pašvaldība par 16 708,31 eiro iegādāsies mobilo aprīkojumu – saliekamos galdus un solus, datoru un multimediju projektoru – kultūras pasākumiem, kā arī Bērstelē remontēs klases skolas ēkā un iegādāsies iekārtas, lai izveidotu vietu rokdarbu un ēst gatavošanas meistarklasēm. Projektam «Iesaisties un iegūsti» atvēlēs 12 tūkstošus. Tas noderēs, lai uzņemtu sadraudzības un sadarbības partnerus no Lietuvas, Igaunijas un Itālijas pašvaldībām. Ap desmit tūkstošiem eiro plānots izlietot algoto pagaidu darbu organizēšanai novada teritorijā un tikpat – komunālo pakalpojumu uzlabošanai, ļaujot uzstādīt attālinātās ūdens un siltumenerģijas skaitītāju rādījumu nolasīšanas ierīces. 5000 eiro paredzēti projektam «Iedzīvotāji veido savu vidi».

Pārējos līdzekļus no projektiem atvēlētā budžeta iecerēts izmantot kā līdzfinansējumu projektiem, kurus izsludinās tikai 2015. gadā. Piemēram, decembrī pašvaldība savā īpašumā par 90 000 eiro iegādājusies administrācijas ēku Pilsrundālē. M. Teišerska uzskata, ka jāapzina tās tālākās izmantošanas iespējas un nepieciešamie līdzekļi. Lai ēkā izveidotu vietu bibliotēkai, kultūras norisēm, medpunktam un darbinieku telpām, būs jāiegulda ievērojamas investīcijas, kas nav vēl iekļautas šī gada plānā. Tāpat pašvaldība domā par Mežotnes baznīcas attīstību, bijušās pienotavas ēkas rekonstrukciju, kultūras būvju siltināšanu un citiem projektiem.

Veicinās pozitīva tēla veidošanu
Otra lielākā izdevumu pozīcija ir izglītības nozare, kurai plānots tērēt 1 437 239 eiro jeb 24,27 procentus no pamatbudžeta kopējiem izdevumiem. Kultūrai, atpūtai un sportam iecerēts izlietot 341 044 eiro. Salīdzinot ar pērno gadu, šajās nozarēs lielu izmaiņu nav, bet kultūras pasākumu klāsts saruks, vairāk domājot par kvalitāti, ne kvantitāti. Pašvaldība plāno atmaksāt tautas tērpu šūšanu Viesturu kultūras centra mazajiem dejotājiem, vidējās paaudzes deju kopai «Rundāle», koristēm no «Rundas», folkloras kopai «Svitene», «Magnoliju» dejotājām un teātra studijai «Savējie».

Nedaudz vairāk kā trīs procentus no kopējiem izdevumiem jeb 196 740 eiro novirzīs sociālajai aizsardzībai. Pērn izpildvaras darbības nodrošināšanai pašvaldība tērēja 5,56 procentus no visiem izdevumiem jeb 333 759 eiro, bet šogad – 6,38 procentus jeb 362 849 eiro.

Rundāles novada dome 2015. gadā vairāk domās par pozitīva tēla veidošanu. Pašvaldības izdevumam «Rundāles Novada Ziņas» plānots izstrādāt nolikumu, paredzot gan redkolēģijas sastāvu, gan informācijas atlases un publicēšanas kārtību. Šogad paredzēts papildināt reprezentācijas materiālus, izdodot fotoattēlu grāmatu par novadu. Ir iecerēts izveidot trīs pašvaldības apbalvojumus, no kuriem augstākais būs godazīme. Augstākais rakstiskais apbalvojums būs godaraksts, kam sekos atzinības raksts. Pašlaik ir izstrādāts godazīmes maketa dizains, kuru vērtēs Latvijas Valsts heraldikas komisija, vēlāk – deputāti. To iecerēts kaldināt no sudraba. Savukārt iepriekšējo kulonu vietā, ko ierasti pasniedza novada jaundzimušajiem, plānots izveidot jaunas piemiņas veltes, iespējams, monētas. Kopējie izdevumi sabiedrisko attiecību darbam plānoti 38 141 eiro apmērā.

Šī gada 1. janvārī pašvaldības parādsaistības Valsts kasē veido 2 769 518 eiro lielu summu, kas jāatdod līdz 2035. gadam.

SKAIDROJUMS

Rundāles novada budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta.

Speciālo budžetu veido:

ziedojumi un dāvinājumi;

mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām;

dabas resursu nodoklis.

Pamatbudžets ir budžeta galvenā daļa, un tā ieņēmumus veido:

nodokļu ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis);

nenodokļu ieņēmumi (ieņēmumi no valsts nodevām, naudas sodi);

budžeta iestāžu ieņēmumi (ieņēmumi no budžeta iestāžu maksas sniegtajiem pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ieņēmumi par dzīvokļu un komunālajiem pakalpojumiem);

valsts budžeta transferti (pašvaldību saņemtie valsts budžeta transferti noteiktam mērķim, pašvaldību budžetā saņemtā valsts budžeta mērķdotācija, finansējums Eiropas Savienības projektu īstenošanai);

pašvaldību budžetā saņemtā dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un pašvaldību budžetu transferti (ieņēmumi par izglītības funkciju nodrošināšanu).

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Turpinās iesāktos attīstības projektus

Kategorijas