Labu pārtiku vajadzēs vienmēr

2015. gada 5. janvāris 00:00

Bauskas novada Brunavas pagasta «Strautniekos» jaunajam gadam izkalti nopietni paplašināšanās plāni piensaimniecības attīstībai, atklāj zemnieki Līga un Mārtiņš Cimermaņi.

«Esam nonākuši līdz punktam, kad bez investīcijām izaugsmei nevar,» skaidro Mārtiņš, piebilstot, ka līdz šim viss sasniegts bez ievērojamiem kredītiem, prātīgi ieguldot pašu nopelnīto un izmantojot drošas iespējas.

Turpina ar mantoto
Līga ir saimniecības vadītāja, bet Mārtiņam ir arī algots darbs – viņš vada Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC). Vakaros un brīvdienās viņa pārziņā ir zemes darbi un tehnika, komandējumu laikā piepalīdz kaimiņi, stāsta Cimermaņi.

Kaut arī «paralēlā dzīve» nav viegla, Cimermaņi tur no vectēva mantoto saimniecību, kuras darbību 1991. gadā atjaunoja ar Mārtiņa mātes Ausmas atbalstu. «Pirmie desmit gadi, kamēr bērni bija mazāki, pagāja bez brīvdienām. Arī tagad to nav daudz, bet 90. gadu grūtības nevar salīdzināt ar tagadējām,» atminas Mārtiņš, «privatizācijas process nebija viegls, bija savi «mērnieku laiki», atguvām vectēva zemi, ko viņš 20. gados nopirka. Uztaisīja spēcīgu saimniecību, ko padomju vara viņam atņēma.»

Tagad no sešu bērnu ģimenes Mārtiņš pie zemes palicis vienīgais, taču brāļi un māsa ar ģimenēm arvien palīdz, sabrauc kopā godos. Pēc Mārtiņa mātes aiziešanas mūžībā pirms diviem gadiem Līga pārņēmusi arī vīramātes agrāk darītos darbus, ir galvenā strādnieku un 20 gadus «Strautniekos» nostrādājušās uzticamās slaucējas izrīkotāja. Gadumijas dienas rītā Līga «Bauskas Dzīvi» cienā ar lielisku kafiju un ir sarūpējusi bagātīgu cienastu. Viskuplākais radu saiets esot Mārtiņos un Līgās, tad «Strautniekos» sabrauc ne mazāk par 20 ciemiņiem.

Izaug pieckārt
Cimermaņi atsākuši ar diviem hekt-āriem zemes pie vecās fermas, kas celta 50. gados. Zeme mantota 22 ha platībā, bet tagad «Strautniekos» apstrādā ap 100 ha. No tiem pašiem pieder ap 60 ha, pārējā ir nomas zeme. «Vienmēr ļoti aprēķinu naudas ieguldījumu, pamazām paplašinot saimniecību,» atklāj Mārtiņš, «daudz deva piecu gadu prakse Vācijā pēc studijām, kur iemācījos attīstību plānot ar apdomu.»

Jaunajam gadam top fermas būves projekts. Līga stāsta, ka pašlaik «Strautnieku» vecajā fermā ir 35 slaucamas govis un tikpat jaunlopu: «Vecajās ēkās ir ļoti daudz roku darba, te vairāk mehanizēt nevar. Jaunajā lopiņu būtu vairāk, 50 galvas ir minimums.» Mārtiņš gan uzskata, ka Zemkopības ministrijas noteiktais limits mazām saimniecībām ir grūts lēciens, jo viss atkarīgs no zemes platības: «Mēs varētu 100 govis turēt bez problēmām, tomēr katra situācija jāvērtē atsevišķi.» Jaunie uzņēmēji un ģimenes jāatbalsta valsts bankai, uzskata LLKC vadītājs.

Līga Brunavas pusē ieprecējusies, studējot par zootehniķi Jelgavā. Dzimušai latgalietei, viņai sākumā bijis grūti pierast pie zemgaliešu atturīgās attieksmes. «Ja Latgalē kādam kas atgadās, palīgā nāk viss ciems,» smaida saimniece. Cimermaņiem kaimiņi gan esot labi – pirmajā ziemā Ceraukstes zemnieka Aināra Jasūna tēvs nopļāvis zāli un ielicis skābbarību, nosakot – kad varēsit, samaksāsit. «Viņš mūs izglāba, kad braucām meklēt vecus salmus, ar ko barot govis,» atminas Mārtiņš.

Cerīga nākotne
Tagad lielākās problēmas radot piena cenu svārstības, atzīst saimnieks. «Grūtākais, ka izmaksas nesamazinās, ja krīt piena cena. Degviela, minerālmēsli, elektrība lētāka nekļūst. Ar 1. janvāri vēl pāris centu par piena kilogramu noņems, būs cieši jāsavelk josta,» vērtē Mārtiņš. «Strautnieki» pienu nodod kooperatīvam «Piena ceļš», kas to pārstrādā Jaunpils rūpnīcā un nodod Rokišku rūpnīcai Lietuvā.
No piena kvotu atcelšanas Eiropas Savienībā Cimermaņi nebaidās – ja tagad ar 20 centiem par piena kilogramu spēj strādāt un maksāt algas, konkurētspēja mūsu ražotājiem ir augsta. «Zemniekiem prātīgi jāvērtē, vai ieguldījumus varēs atpelnīt. Labāk augt soli pa solim, nevis iekrist ar lielu risku,» no paša pieredzes iesaka Mārtiņš.

«Rokiški ir pilni ar sieru, Krievijas embargo dēļ tur stāv tūkstošiem tonnu. Tomēr nākotni pārtikas ražošanai redzu ļoti cerīgu,» saka Mārtiņš, «pasaule aug, un ēst gribēs visi. Ķīna, Indija, Tuvie Austrumi, Uzbekistāna ir jaunais tirgus, kur jāiekļūst latviešiem. Ķīnā siera patēriņš trīskāršojies, un tie ir milzīgi apjomi. Jo cilvēki kļūst turīgāki, jo labāku pārtiku viņi izvēlas. Tomēr Ķīnā ar mūsu apjomiem visiem skandināviem un baltiešiem jāmetas kopā, tad varētu pabarot vienu pilsētu.» LLKC vadītājs atzīst, ka ieiešana jaunajos tirgos prasa kādu gadu, tomēr vairākās valstīs jau ir iestrādes.

Pirmās jaunā gada dienas Cimermaņi izmantoja nelielai atpūtai, vecvecākus apciemoja jaunākais dēls Renārs, kurš ir nadzīgākais uz lauku darbiem. Pēdējos gados ģimene cenšas paceļot vasarā, lai bērniem būtu plašāks skats, atklāj Līga. Vecāki dodas pieredzes apmaiņas braucienos, jo māju pieskatot vecākais dēls Arnis. Jaunajā gadā Cimermaņi citiem zemniekiem un visiem līdzcilvēkiem vēl izturību, veselību un latvisku prātīgumu apvienojumā ar uzņēmību un pozitīvu skatu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Labu pārtiku vajadzēs vienmēr

Kategorijas