Kā sabojāt labu siltināšanu

2015. gada 5. janvāris 00:00

1746

Namu apsaimniekotāja SIA «Vides serviss» Bauskā 29. decembrī rīkoja Plūdoņa ielas 58. mājas iedzīvotāju kopsapulci. Iemesls – siltinātā nama vairāki iedzīvotāji saņēma ļoti lielus rēķinus par apkuri.

Dzīvokļu īpašniekiem bija jāpieņem svarīgi finansiāli lēmumi. Statistika uzrādīja rēķinu milzīgu starpību – no aptuveni septiņiem līdz pat 165 eiro, un ēkai ir ļoti liels siltuma patēriņš.

Palielināts patēriņš
SIA «Vides serviss» valdes loceklis Egils Pukinskis sapulcē bija kopā ar uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālisti Aivu Avotu-Zalsteri, namu apsaimniekošanas nodaļas vadītāju Lilitu Stepanoviču un juridisko pārvaldnieku Jāni Skuju. Plūdoņa ielas 58. mājas iedzīvotāji ieradās pietiekamā skaitā – 19, lai kopsapulce būtu atzīstama par notikušu.

E. Pukinskis informēja par pašreizējo situāciju. Mājas apsekošanā bija iesaistīta firma, kas nodrošina siltuma alokatoru datu nolasīšanu ēkā, – SIA «RK birojs». Uzņēmuma apsekošanas aktā minēts, ka pat ar atslēgtiem radiatoriem temperatūra dzīvokļos ir normāla – 20 grādu. SIA «Kvēle» veiktā ēkas siltināšana ir kvalitatīva, jo lielākajā daļā dzīvokļu nepieciešamo siltumu nodrošina tikai stāvvadi. Taču kopējais siltuma patēriņš ir trīsreiz lielāks nekā citām līdzīgām siltinātām mājām Liepājā, Ikšķilē, Brocēnos un Jēkabpilī. Citviet novembrī patērēti seši kilovati uz kvadrātmetru, Plūdoņa ielas 58. namā – 18 kilovati uz kvadrātmetru.

«Dažos dzīvokļos, kur nemainīja logus, ar infrasarkano staru termometru konstatējām, ka logu temperatūra ir zemāka nekā telpā – šajos dzīvokļos siltuma zudumi jānovērš pašiem iedzīvotājiem. Tomēr lielākā problēma ir pagraba siltummezgls un nesiltinātās caurules. Pagrabā – jo tuvāk siltummezglam, jo lielāka temperatūra. Uz sienām siltummezglā plus 30 grādu,» šokēts bija SIA «RK birojs» tirdzniecības direktors Artis Spriņģis. Speciālista galvenais ieteikums – novērst siltuma zudumu pagrabā.

Tomēr pat šo negāciju dēļ ēkas siltuma patēriņš ir mazāks nekā pirms siltināšanas. To apstiprināja SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis – salīdzinot ar 2013. gada novembri, 2014. gadā bija aukstāks un siltuma patēriņš Bauskā pieauga par aptuveni 20 procentiem, taču Plūdoņa ielā 58 tas bija mazāks nekā pirms gada.

Pagātnes kļūdas
Sapulcē E. Pukinskis informēja, ka jau jūnijā apsaimniekotājs ieteicis sakārtot siltummezglu, mainīt caurules un siltināt. Iedzīvotāji piekrita, bet, nespējot vienoties par finansējumu, darbus nesāka.

Apsaimniekotājs sarunai ar iedzīvotājiem nebija gatavs – netika piedāvāti konkrēti finansiāli aprēķini, kas pierādītu darbu lietderību.
Vairāku iemeslu dēļ Plūdoņa ielas 58. mājas iedzīvotājiem šogad nāksies tērēt ap 16 tūkstošiem eiro remontdarbiem pagrabos. L. Stepanoviča informēja, ka Dārza ielā 18, atjaunojot siltummezglu un sakārtojot pagrabstāvu, ietaupījuši 20 procentus siltuma patēriņa. Apsaimniekotājs neminēja, ka Plūdoņa ielā 58 pagrabstāva siltuma patēriņš proporcionāli ir daudz lielāks, jo ēka ir siltināta un dzīvokļi patērē mazāk siltuma. «Tas ir dramatiski nepareizi – it īpaši tad, ja mājas siltuma sistēmā ir spēcīga cirkulācija. Apsildāmā platība pagraba siltuma caurulēm ir diezgan liela, tāpēc siltuma zudumi ir iespaidīgi. Ja siltina pagrabstāva griestus, siltummezglu un caurules, pagrabā jābūt diviem trim grādiem. Gatavojot projektu, nedrīkstēja pieļaut, ka neīsteno pagrabstāva renovāciju,» savu nostāju pauž biedrības «Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra» energoeksperts Jānis Graudulis.

Iespējamais siltuma patēriņš Plūdoņa ielas 58. nama pagrabā var būt 40 un pat vairāk procentu no kopējā patēriņa. Tas nozīmē, ka veicamie darbi atmaksāsies īsākā laikā nekā maksājumi par mājas siltināšanu. J. Graudulis brīdina – šādā situācijā būs daudz jāmaksā par karsto ūdeni vasarā, jo caurules sildīs pagraba gaisu.

Eiropas faktors
Pēc apsaimniekotāja ierosinājuma notika pirmais balsojums par pagraba remontdarbiem, bet balsu skaits bija nepietiekams. Iedzīvotājus biedē maksa – nepieciešams uzkrāt 50 – 100 eiro mēnesī. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, pēc siltināšanas ir jāsasniedz noteikts siltumenerģijas ietaupījums. Ir skaidrs, ka bez siltummezgla maiņas to īstenot neizdosies.

Šis arguments mainīja sanāksmes dalībnieku domas. Atkārtotā balsojumā iedzīvotāji piekrita veikt uzkrājumus, lai augustā sāktu pagrabstāva komunikāciju remontu. Pašreizējā apkures sezonā iedzīvotājiem jārēķinās ar lieliem apkures maksājumiem un nepieciešamību veikt uzkrājumus. Nākamā gada patēriņš uzskatāmi parādīs, cik energoefektīva kļuvusi Plūdoņa ielas 58. māja Bauskā.

Citviet sūdzību nav
Otrs «grābeklis», kas rada iedzīvotāju nesaskaņas un bailes, ir pieņemtā attiecība par siltuma izmaksu aprēķināšanu. Pēc alokatoru uzstādītājas SIA «RK birojs» padoma pieņemta attiecība – 30:70. Tas nozīmē, ka 30 procentus no kopējā siltuma patēriņa sadala proporcionāli apdzīvotajai platībai kvadrātmetros, bet 70 procentus patēriņa maksā pēc radiatoru alokatoru rādītājiem. Tāpēc ir milzīga rēķinu starpība, daudzi iedzīvotāji tagad dzīvo bailēs – ja atgriezīs radiatorus, lai telpa kaut nedaudz iesilst, nāksies maksāt simts eiro vairāk. «Man bail atgriezt termogalvas, varbūt izrādīšos vienīgā, kas to izdarīja, un maksāšu 70 procentus no ēkas siltuma maksas,» atzina kāda mājas iedzīvotāja.

«Bauskas Dzīve» jau vairākas reizes ir rakstījusi par problēmām, ko rada šāds maksājuma sadalījums. Tiesa, tas vēl aizvien izbrīna ekspertus, viņi atzīst, ka citās Latvijas pilsētās un Eiropas valstīs nekādu problēmu nav. «Liepājā apkalpojam 16 mājas, neviens nesūdzas. Bauskā ir viena māja un septiņas sūdzības,» stāsta A. Spriņģis.

Speciālisti secina, ka problēma ir psiholoģiska un finansiāla. Daudzi aizmirst, ka siltuma ietaupījumu dod mājas siltināšana, nevis tas, ka radiatorus atslēdz no apkures. Cilvēkiem būtu jānoregulē nepieciešamā komforta temperatūra, pēc tam nebūs jāuztraucas, vai radiatori ir silti vai auksti.
Šeit tā nenotika. Ja lielā ēkā siltumu atslēdz viens vai divi, pārējie to īpaši nejūt. Plūdoņa ielā 58 aptuveni trešdaļa novembrī neieslēdza apkuri, trešdaļa to ieslēdza dažas dienas, un tikai daži – ilgāk. Rezultāts – milzīga rēķinu starpība.

Parasti šāda situācija veidojas, ja kādā dzīvoklī atslēdz apkuri un pārējie ar savām sienām to silda. Vistraģiskāk – ja viens dzīvoklis silda trīs kaimiņus. Līdzīgas problēmas bija Kareivju ielā 3, kur iedzīvotāji šādus kaimiņus nosauca par «enerģijas vampīriem». Ja šādu «enerģijas vampīru» ir daudz, maksājuma attiecība 30:70 izmaksā ļoti dārgi tiem, kas vēlas siltumu. Bauskas pieredze rāda, ka viņu mūsu mājās ir gana daudz.

Iesaka atteikties no alokatoriem
Kā jau minējām, Plūdoņa ielā 58 situāciju saasina tas, ka ļoti daudz siltumenerģijas aiziet pagraba apsildei. Siltuma patēriņš varētu sadalīties apmēram tā – 30 procentus tērē stāvvadi, nodrošinot dzīvokļos siltumu, 30 procentus siltuma patērē radiatori, apmēram 40 procentus – pagraba apsildīšana. Vērtējot siltuma maksas sadalījumu, ir skaidrs, ka pagraba apsildīšana finansiāli pilnībā uzkrauta tikai uz to pleciem, kas pieslēdz apkurei radiatorus.

Eksperti vērtē, ka siltajos mēnešos – oktobrī, novembrī, martā, aprīlī – stāvvadi un kopējās komunikācijas nodrošina pat vairāk nekā pusi ēkas siltuma vajadzības un radiatori otru pusi. Tas nozīmē, ka tie, kuri pieslēdz radiatorus apkurei, papildus vēl maksā par tiem, kas nepieslēdz. Sapulcē kāds iedzīvotājs rosināja siltināt stāvvadus, tad visi būšot vienlīdzīgā pozīcijā. Diemžēl tā nebūs – siltie dzīvokļi caur sienām sildīs vēsākos. Lai ko teiktu eksperti, ir viena problēma, ko bieži neiedomājas – jo labāk veikta siltināšana, jo lielāks ir kopējais patērētais siltums, ko tērē stāvvadi un pārējās komunikācijas, un mazāks individuāli patērētais.

Siltinātajā ēkā Bauskā, Pļavu ielā 8, maksu par siltumu aprēķina pēc sistēmas 60:40. No kopējā ēkas patēriņa 60 procentus sadala uz kvadrātmetriem, 40 procentus – pēc alokatoru rādītājiem. Ēkas pārvaldniece Ingrīda Liepa stāstīja, ka daži dzīvokļus silda vairāk, citi mazāk, bet kopumā šāda sistēma ļauj atturēties no pārmērībām, ka daudzi iedzīvotāji atslēdz siltumu. SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis norāda, ka šāda attiecība rada ievērojamu starpību starp siltuma maksājumiem – tā var būt pat trīskārša. Viņš iesaka šādās situācijās pirmajā apkures sezonā iztikt bez attiecības, maksājumus dalot uz kvadrātmetriem, bet iegūtos datus par siltuma patēriņu izmantot, lai vasarā lemtu par maksājumu attiecību. «Vislabāk atteikties no alokatoriem,» uzskata I. Rūsis, norādot, ka ieguvums no šīm ierīcēm pašlaik ir apšaubāms.

Risinājumi – vasarā
Uzklausot dažādus argumentus, iedzīvotāji nobalsoja divus mēnešus mainīt siltuma aprēķināšanas maksas kārtību uz attiecību 50:50. Pēc tam plānots rīkot vēl vienu sapulci, analizēt datus un spriest par to, vai nepieciešamas vēl kādas izmaiņas. Tā ir vēl viena no problēmām – tie, kas maksā ļoti maz, nostājas pret attiecības maiņu un reti kad ir gatavi to mainīt.

Aizvadītā sapulce apliecināja iedzīvotāju gatavību risināt problēmas, pašu negāciju risināšanu atliekot uz vasaru cerībā, ka izdosies sakrāt nepieciešamo summu pagraba remontam. Arī maksājumu attiecība 50:50 diez vai pilnībā atrisinās psiholoģisko diskomfortu – iedzīvotāji turpinās dzīvot bailēs no tā, ka bijuši vieni no retajiem, kas ļāvuši radiatoriem uzsilt, un ka par dažiem siltiem mirkļiem maksās vairāk nekā 100 eiro mēnesī.

Nedz apsaimniekotājs, nedz iedzīvotāji sapulcei nebija gatavi. Pieredze siltināšanas jomā ir gana liela, un iespēja uzzināt par uzkāpšanu iespējamiem «grābekļiem» bijusi, gan lasot preses izdevumus, tostarp «Bauskas Dzīvi», gan prasot padomu Zemgales reģionālajai enerģētikas aģentūrai, kuras biedre ir arī Bauskas novada dome.

Jācer, ka šis piemērs neaizkavēs nākamos siltināšanas projektus Bauskas un citos novados. «Bauskas Dzīve» publicēs šādu projektu pieredzi, cerot, ka iedzīvotāji un apsaimniekotāji pievērsīs uzmanību informācijai un nākotnē izvairīsies no pasākumiem, kas rada nepamatotus tēriņus un papildu problēmas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kā sabojāt labu siltināšanu

Kategorijas