BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pret agresiju Krimā un Austrumukrainā

Vilnis Auzāns

2015. gada 5. janvāris 00:00

134
Pret agresiju Krimā un Austrumukrainā

Izvērtējot pagājušā gada notikumus, daudzos pārskatos pirmā minēta Krievijas agresija Ukrainā. Šis diemžēl būs viens no drūmajiem faktiem, ar ko 2014. gads ieies vēsturē.

Ukrainas galvaspilsētas Kijevas centrālajā laukumā lielā Ziemassvētku egle iedegta tikai 20. decembrī. Šķiet, tā bija viena no pēdējām Eiropas valstīm, kuras galvaspilsētā oficiāli sākta Ziemassvētku svinēšana. Televīzijas intervijā kāds Kijevas iedzīvotājs apliecināja, ka austrumos iebrukuši okupanti, šis ir smags laiks visai Ukrainas valstij. Taču tādēļ nevar liegt vismaz bērniem piedzīvot Ziemassvētku brīnumu. Tāpēc viņš ir priecīgs par skaisto, gaismiņām izrotāto eglīti Kijevas centrā.

Diskutē Briselē
Ukrainā notiekošais nav tikai pašu ukraiņu problēma, tā skar arī citas Eiropas valstis. Vairāki to vadītāji pauduši publisku atbalstu Ukrainas valdības centieniem saglabāt valsts vienotību. Par to iestājušies arī daži Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Cik šis atbalsts ir reāls, «Bauskas Dzīve» centās izzināt, decembrī apmeklējot EP. Bija iespēja pabūt Eiropas Tautas partijas (ETP) darba grupas sanāksmē, kā arī īpašā solidaritātei ar Ukrainu veltītā konferencē. Savu viedokli «Bauskas Dzīvei» pauda Refats Čubarovs – Krimas tatāru politiskais līderis, no 2013. gada sabiedriskās organizācijas «Krimas tatāru tautas medžliss» vadītājs.

ETP darbojas 221 deputāts. Uz darbdienas rīta darba grupas sanāksmi, kurā plānots spriest par Moldovas vēlēšanu rezultātiem un uzklausīt Krimas tatāru līderi R. Čubarovu, bija ieradušies seši deputāti. Lielajā zālē bija nedaudzi deputātu palīgi, astoņu cilvēku delegācija no Latvijas, vēl daži interesenti. Sēdi vadīja no Latvijas ievēlētā deputāte Sandra Kalniete. EP ierēdņi centās žurnālistus mierināt, ka tukšā zāle nebūt neliecinot par Eiropas vienaldzību un neieinteresētību par Ukrainā notiekošo. Daudzi tautas kalpi sekojot sēdes translācijai kabinetos, citi iepazīšoties ar runātā rakstisko atreferējumu.

Propagandai atvēl četrus miljardus

Atklājot savu redzējumu par Ukrainā pēdējos mēnešos notikušo, S. Kalniete paziņoja, ka jaunā šīs valsts valdība ir pozitīvi ambicioza. Apliecinājums izmaiņām sabiedrības domāšanā ir tas, ka oktobrī notikušajās vēlēšanās valsts parlamentā nav iekļuvis neviens deputāts no Ukrainas Komunistiskās partijas.

Taču šo realitāti visādi cenšas noliegt Krievija. Ir zināms, ka propagandai Krievijas budžetā atvēlēti ap četriem miljardiem eiro. «Mūsu problēma, ka demokrātija ES darbojas atbilstoši likumu normām. Pašlaik nauda ES budžetā propagandai ir simboliska. Šajā jomā mums grūti stāties pretim Krievijai,» atzina S. Kalniete.

Refats Čubarovs dzīvojis Latvijā, bijis Rīgas domes deputāts, tagad deputāts Ukrainas augstākajā likumdošanas orgānā – Augstajā Radā. Pēc okupācijas Krievija R. Čubarovam liegusi uzturēšanos Krimā.

«Mātei neko nevaru apsolīt»

Emocionāli spilgts bija R. Čubarova stāstījums par savu zemi: «Padomju gados Krimas tatāri nevarēja dzīvot Krimā, es tad dzīvoju Latvijā. Domāt par atgriešanos varējām, tikai sākoties Gorbačova «perestroikai». Izveidojoties Ukrainas neatkarīgajai valstij, tūkstošiem tatāru atgriezās dzimtenē.

Man bija septiņi gadi, kad manu mammu deportēja no Krimas. Atceros viņas laimīgo sejas izteiksmi, kad Ukrainas valdība ļāva viņai atgriezties dzimtenē. Un tagad viņa man vaicā: «Vai krievi mani atkal izsūtīs no Krimas? Un viņas acīs ir asaras. Būdams deputāts, es viņai neko nevaru apsolīt. Tas ir nožēlojami. Tatāru deportācija no Krimas patiešām var kļūt par realitāti. Taču mani tautieši joprojām gaida, pat nevaru precīzi pateikt, ko. Varbūt brīnumu.»

Skolās vilto vēsturi
Krimas pārstāvis pateicās ikvienam EP deputātam, kas izrādījis kaut vismazāko ieinteresētību par viņa dzimtenē notiekošo. Vienlaikus tika atstāstīta kāda saruna ar deputātu no Itālijas. Viņa izpratnē Krievijas rīcība ir attaisnojama, jo Krima visu laiku bijusi šīs lielvalsts sastāvdaļa. «Es ticu Eiropas kopējai nostājai, vienlaikus apzinos, cik dažāds joprojām ir cilvēku izpratnes līmenis par manā zemē notiekošo. Tādēļ esmu gatavs ierasties visur, kur mani aicinās, lai skaidrotu to, ko pašlaik Krievija dara Krimā, lai brīdinātu par iespējamajiem šīs lielvalsts turpmākajiem soļiem,» tā R. Čubarovs.

Minot konkrētus piemērus, R. Čubarovs sauca satraucošus faktus par aktīvo pārkrievošanas politiku, ko Krimā sākuši īstenot uzreiz pēc okupācijas. Krimā ir 14 skolas, kurās mācības ritēja tatāru valodā, kas padomju laikos bija noliegts. Pēc Krievijas okupācijas šajās skolās pilnībā nomainīta mācību programma. Skolēniem te tiek klāstīts, ka Krima visu laiku bijusi Krievijas sastāvdaļa, vien dažus gadus to atņēmusi Ukraina. «Bērni to spiesti klausīties, tādējādi viņi jau tagad tiek morāli sagrauti,» atzina R. Čubarovs.

Jaunieši aizbrauc

Pēc sanāksmes «Bauskas Dzīvei» R. Čubarovs apliecināja, ka viņš turpinās uzrunāt EP deputātus, aicinot nepieļaut sankciju pret Krieviju samazināšanu: «Tikai tā var censties ierobežot agresoru. Ja vēl tad Krievija nerimsies, es aicināšu Eiropu domāt par spēcīgākām metodēm nekā ekonomiskās sankcijas.»

Raksturojot situāciju, viņš pastāstīja, ka pirmajos mēnešos pēc Krievijas aneksijas apmēram 20 000 cilvēku pametuši Krimu, no kuriem teju puse bijusi tatāri. Prom devušies galvenokārt jauni cilvēki. Viņus tik vienkārši nevar apmānīt ar propagandu. Tā ir vēl viena skarba realitāte Krimas tatāru traģiskajā liktenī. R. Čubarovs pateicās ikvienam Latvijas cilvēkam, kas domās ir ar viņa nelaimē nonākušo tautu.

Starptautiskie novērotāji
«Bauskas Dzīve» decembra beigās sazinājās ar EP deputāti S. Kalnieti, lai uzzinātu jaunākās prognozes par notikumu attīstību Ukrainā šogad. Deputāte uzsvēra, ka situācija turpina samilzt, vienlaikus paredzot tās drīzu risinājumu. NATO izlūkdienesta dati liecina, ka Austrumukrainā pašlaik ir ap 10 000 Krievijas karavīru. Šis skaitlis ir tik liels, ka to vairs nav iespējams izlikties neredzam. «Apzinoties situācijas nopietnību, varu apliecināt, ka Ukraina joprojām ir EP uzmanības lokā. Arī atsevišķu deputātu izpratne aug, tiek meklēti arvien jauni risinājuma soļi krīzes novēršanai. Rubļa vērtības, naftas cenu kritums – tas viss strādā par sliktu Putina režīmam. Arī ES ieviestās sankcijas Krievijas varas elites problēmas palielina vēl par procentiem trīsdesmit,» skaidro S. Kalniete.

Nākamais vēlamais EP solis būtu atbalsts starptautisko novērotāju misijas nosūtīšanai uz Krimu. Šo novērotāju klātbūtne krietni ierobežotu dažādu nelikumību izpausmes. Tam gan vajadzīga Krievijas piekrišana. To iespējams panākt ar ekonomisko sankciju izvēršanu. «Situācija Krievijā pašlaik ir tāda, ka risinājumam vajadzētu būt pēc mēnešiem diviem trim. Nedomāju, ka šajā situācijā Krievija ir gatava stāvokļa tālākai eskalācijai, īpaši jau Austrumukrainā. Mēs nedrīkstam atslābināties, tad ir cerības uz konflikta izplatības ierobežošanu,» spriež EP deputāte S. Kalniete.

UZZIŅAI

Krimas krīze

Krimas krīze ir apzīmējums starptautiskai krīzei 2014. gadā, ko izraisīja Krievijas Federācijas bruņots iebrukums Ukrainai piederošajā Krimas Autonomajā Republikā.


24. februārī Ukrainas parlaments atcēla no amata Valsts prezidentu Viktoru Janukoviču.

26. februārī bruņoti cilvēki ieņēma Krimas parlamenta ēku Simferopolē un virs tās uzvilka Krievijas karogu.

28. februārī specvienību karavīri, kuriem nebija atpazīšanas zīmju, ieņēma valdības ēkas un lidostas visā Krimas Republikā.

16. martā Krievijas karaspēka klātbūtnē Krimā notika referendums, kurā par «atkalapvienošanos ar Krieviju» nobalsoja vairāk nekā 90 procentu referenduma dalībnieku.

17. martā Krimas parlaments pasludināja neatkarību no Ukrainas un vērsās pie Krievijas ar lūgumu to uzņemt Krievijas Federācijas sastāvā.

18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja vienošanos par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā.

27. martā ANO Ģenerālā asambleja ar pārliecinošu balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju pret Krimas aneksiju.

Kaut arī sākotnēji Vladimirs Putins paziņoja, ka Krimā darbojas «vietējie pašaizsardzības spēki», 17. aprīlī viņš atzina, ka Krievijas karavīri atradušies Krimā pirms referenduma un tā laikā.

Avots: LETA un delfi.lv.