BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mieru un veselību

Žanna Zālīte

2014. gada 30. decembris 00:00

36
Mieru un veselību

Zirga gadā un Jaunavas zīmē dzimušais Vecumnieku pagasta «Pieduru» saimnieks Žanis Lukašēvics atzīst, ka šis gads viņam bijis mierīgs: «Dzīve ritējusi diezgan rāmi un vienmuļi: darbs, mājas un izklaide – medības un makšķerēšana.»

Jau trešo sezonu Ž. Lukašēvics strādā veco ļaužu un invalīdu pansionātā «Atvasara» Vecumniekos par kurinātāju, pirms tam bijis saistīts ar ceļu būves uzņēmumu «Binders», bet iepriekš 15 gadu aizvadījis Bauskas mežrūpniecības saimniecībā, kas vēlāk pārtapa par SIA «Bērzkalni».

Pēc dienesta armijā sācis strādāt vietējā sovhozā, braucis par šoferi, līdz sākušies «juku laiki» un kopsaimniecība izputējusi.
«Tādu situāciju, kad nezini, kas būs rīt, negribētos piedzīvot, tāpēc esmu apmierināts ar darbu. Man patīk stabilitāte,» teic Ž. Lukašēvics. ««Atvasaras» kolektīvs ir ļoti draudzīgs. Kopš strādāju pansionātā, gada nogalēs pārtopu par Ziemassvētku vecīti. Man patīk sagādāt prieku gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tēlā iejusties nav grūti, jo skolas laikā un arī pēc tam esmu spēlējis teātri, no skatuves nebaidos.»

«Protu visus darbus, viens pats esmu arī kūti uzcēlis. Manas paaudzes vīri māk ar visu tikt galā,» uzsver Ž. Lukašēvics. Viņš dzīvo lauku mājā, kur darba netrūkst.

Ž. Lukašēvics ir aizrautīgs mednieks un makšķernieks. «Kopš 1976. gada darbojos Vecumnieku mednieku kolektīvā. Ir medīti gan aļņi, gan brieži, šogad individuāli esmu ticis pie mežacūkas un buciņa. Mana otra kaislība ir makšķerēšana. Tiesa gan, divreiz dzīvē esmu ielūzis ledū, bet, par laimi, pašam izdevās tikt krastā,» piedzīvoto neslēpj copmanis. Medības palīdz uzturēt fizisko formu, būt kustībā. «Nostaigājot piecus sešus kilometrus pa mežu, protams, jūtos noguris, taču esmu atpūties. Nez vai, laiski guļot pie televizora, spētu vēl uzrāpties kokā. 16. septembrī man apritēja 60, taču daudzi tam lāgā negrib ticēt, jo esmu vēl gana enerģisks un spēka pilns.»

Lai gan zirgs pēc dabas ir diezgan straujš, Ž. Lukašēvics atzīst, ka viņam netīk kaut ko darīt pa galvu, pa kaklu. Visbiežāk katrs lēmums tiek rūpīgi izsvērts. Ž. Lukašēvics ir izaudzinājis dēlu Jāni. Šogad prieku sagādājis audžudēla Ingus puisēns Adrians, kurš sācis runāt.
«Lai Dievs dod mieru un veselību, par pārējo katrs var parūpēties pats! Lai nākamā gada «varones» – kaziņas – ir pret zirgiem mīlīgas un labvēlīgas!» sev un «Bauskas Dzīves» lasītājiem novēl Ž. Lukašēvics.