Izmet naudu atkritumos

2014. gada 30. decembris 00:00

1727

Mēmeles ielas 10. mājai Bauskā ir savs «labais gariņš» – kundze, kura pāršķiro iedzīvotāju izmestos atkritumus.

Kaut arī dalīto atkritumu savākšana Bauskā notiek kopš 2002. gada maija, ne visi saprot, kāpēc tas jādara, kā ar šķirošanu ietaupīt un pat nopelnīt.

Divi viedokļi
Mēmeles ielas 10. mājas iedzīvotāji labprāt pauda viedokli par atkritumu šķirošanas lietderību, tomēr nevēloties publiskot savus vārdus. Kritiķi teic, ka maksas starpība nešķirotu un šķirotu atkritumu izvešanai nav tik liela, lai būtu vērts ar to noņemties un lieki tērēt laiku. Tie, kas paši sadala atkritumus jau dzīvoklī, atzīst, ka čaklās iemītnieces apņemšanās sašķirot kopā samesto ir apsveicama. Turklāt pie konteineriem tagad ir kārtība un tīrība. Daudzās valstīs Eiropā mājās un viesnīcu numuros ir līdz pat piecām tvertnēm šķirotajiem atkritumiem, bet pie mums vēl aizvien ir ļaudis, kas izmanto tikai vienu maisiņu.

Atkritumu šķirotāja Mēmeles ielā 10 divas reizes dienā pārbauda atkritumu tvertnes un vajadzības gadījumā sašķiro atkritumu konteinerā izmesto. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» viņa atklāj, ka lielākā daļa daudzdzīvokļu nama iemītnieku atkritumu nav sašķiroti. «Mīlu tīrību. Nevaru izturēt to nekārtību, kas parasti valda pie konteineriem. Esam taču Eiropā – tur visi sašķiro atkritumus, bet mums līdz tam vēl tālu. Daru to arī tāpēc, lai būtu mazāki izdevumi par atkritumu izvešanu,» stāsta kundze.

Iedzīvotāji, kas viņas darbu novērtē, ir ļoti pateicīgi – tā kaimiņiene sakārto un satīra apkārtni, samazinot arī maksu par atkritumu izvešanu visiem mājas iedzīvotājiem.

Ekonomēt var
Līdzīga pieredze ir citā Bauskas daudzdzīvokļu mājā Dārza ielā 26/1. Nama apsaimniekotājs Valdis Krauklis atklāj, ka no vienas viņa pārvaldītās ēkas aptuveni 90 iedzīvotājiem katrs par atkritumiem vidēji maksā vienu eiro mēnesī.

Te izmestos atkritumus pārbauda sētniece. «Viņa uzrauga konteineru saturu, vajadzības gadījumā pielabo. Piemēram, lai viena konteinera tilpumu neaizņemtu trīs kartona kastes, tās saplacina. Atkritumus neizvedam pēc grafika, bet gan tad, kad konteineri ir piepildīti. Citādi agrāk maksājām par pustukšu konteineru izvešanu,» stāsta Valdis Krauklis.

Pieejami ikvienam
Speciālisti atzīst, ka vēl aizvien daudziem iedzīvotājiem nav izpratnes par to, kāda ir atkritumu šķirošanas finansiālā vērtība. Daži joprojām domā, ka arī par šķirotajiem atkritumiem ir jāmaksā. Gadās, ka daudzdzīvokļu namu iemītnieki lamā cilvēkus, kas izmet viņu mājas speciālajā konteinerā šķirotus atkritumus.

SIA «Vides serviss» sabiedrisko attiecību speciāliste Aiva Avota-Zalstere skaidro, ka zaļās un dzeltenās krāsas konteineri publiski ir pieejami ikvienam. Speciāliste uzsver, ka šķirojot mazāk piesārņo vidi un otrreizējā pārstrāde ļauj ietaupīt enerģijas resursus un izejmateriālus. Iedzīvotājiem svarīgākais – ietaupās nauda. Par šķiroto jeb dalīto atkritumu konteineru izvešanu nav jāmaksā. Atkritumu apsaimniekošanas izmaksas veido tikai tie atkritumi, kuri nešķiroti tiek izmesti tumši zaļajos un melnajos konteineros. Savukārt dzeltenajos un zilajos konteineros nedrīkstētu mest nešķirotus atkritumus, tomēr nereti tie tur nonāk.

Bauskā 2014. gadā atkritumu šķirošanai uzskaitē bija 45 zaļie konteineri un 36 dzeltenie konteineri, informēja pilsētas nekustamā īpašuma apsaimniekošanas speciālists Voldemārs Čačs. Dalīto konteineru atrašanās vietas atrodamas mājaslapā www.videsserviss.lv, savukārt elektropreces, akumulatorus un citus bīstamos atkritumus var nodot Bauskā, Biržu ielā 8b.

Metāla enerģija
Par atkritumu šķirošanu aicina rūpēties arī SIA «Ragn-Sells», kas šo jomu pārzina Vecumnieku un Rundāles novadā. Uzņēmums aicina šķirot arī metāla atkritumus. Izrādās, pārstrādājot alumīniju, iespējams ietaupīt 95 procentus enerģijas jaunu izstrādājumu radīšanai, pārstrādājot tēraudu – 75 procentus enerģijas.

Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektors Guntis Kalniņš informēja, ka ik pagastā ir divas vai trīs vietas, kur atrodami trīs veidu šķirojamo atkritumu konteineri papīram, stiklam, PET pudelēm.

«Lielākās problēmas ir ar papīru konteineriem – tur samet nesalocītas kastes, un konteiners šķiet pilns, bet tā īsti tur nekā iekšā nav,» stāsta G. Kalniņš. Novadā cenšas noslēgt līgumus ar visiem māju iedzīvotājiem, lai atkritumus izvestu vismaz reizi mēnesī. Ja kādam nešķiroto atkritumu apjoms neliels, varot piedāvāt konteineru 60 litru tilpumā.

G. Kalniņš atzīst, ka nākotnē varētu parādīties papildu konteineri. Nākamais solis būtu bioloģisko atkritumu konteineri, jo arī tos nevajag speciāli glabāt.

Vairāk konteineru
Iecavā šķirojamo atkritumu konteineri atrodas pie daudzdzīvokļu mājām, informē pašvaldības SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» (DzKS) valdes loceklis Jānis Feldmanis. Divas reizes gadā te rīko lielgabarīta atkritumu savākšanu, novada ciemos savācot no iedzīvotājiem vecas mēbeles, metālu, elektrotehniku u. c.

Novada iedzīvotāji gan vēlētos vairāk šķirojamo konteineru tieši mazo ciemu teritorijā. Beāta Bundule dzīvo privātmājā Zālītes pusē, atkritumus šķiro un daļu sadedzina. Tomēr šķirotos atkritumus viņai nākas speciāli vest uz Rīgu, kur Beāta strādā, jo īpašo konteineru vietas Iecavā īsti nav pa ceļam.

J. Feldmanis aicina iedzīvotājus vest šķirotos atkritumus uz uzņēmuma teritoriju Virzas ielā 46, kur varot nodot gandrīz visu. DzKS valdes loceklis novērojis, ka cilvēki tagad atkritumus šķiro vairāk nekā pirms dažiem gadiem.

Pagaidām Latvijā lēmums – šķirot vai nešķirot atkritumus – jāpieņem katram pašam, jo ar likumu tas nav uzlikts par pienākumu. Izvēloties šķirot, jārēķinās ar vairākām atkritumu tvertnēm mājās, tomēr ieguvums no tā būs gan apkārtējai videi, gan cilvēku veselībai un maciņam.

UZZIŅAI

2013. gadā vidēji no viena Bauskas novada iedzīvotāja savāca 0,9 m³ atkritumu.

Nedēļas laikā viens Latvijas iedzīvotājs rada apmēram sešus kilogramus atkritumu, gadā tie ir aptuveni 333 kg.

Kopumā Latvijā ik gadu no jauna uzkrāj apmēram 600 – 700 tūkstošus tonnu sadzīves atkritumu, tie aizņem tikpat daudz vietas, cik aptuveni 27 biroja ēkas «Saules akmens».

Stikla otrreizējai pārstrādei vajadzīgā enerģija ir par 32 procentiem mazāka nekā jauna stikla izstrādājuma ražošanai. m Viena no pārstrādātā stikla izgatavota pudele nodrošina 400 vatu enerģijas ietaupījumu.

Viena tonna otrreiz izmantota papīra izglābj 14 kokus.

Viena tonna pārstrādātas plastmasas ietaupa 1,8 tonnas naftas.

No otrreiz pārstrādātajām 27 PET pudelēm var izgatavot vienu džemperi, no desmit PET pudelēm vienu bruģa ķieģeli. PET pudeles veido aptuveni trīs procentus no visiem mājsaimniecības atkritumiem.

Apmēram 70 procenti no sadzīves atkritumu tilpuma ir pārstrādājami, ja vien tie nonāk šķirošanas konteineros.

Avots: www.videsserviss.lv, www.zalais.lv, Eurostat.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izmet naudu atkritumos

Kategorijas