Muzicē pašu un citu priekam

2014. gada 30. decembris 00:00

673

Aizraušanās. Iecavas jauniešu grupa meklē domubiedru.

Ziemsvētkos triju Iecavas jauniešu grupa – Betija Celitane, Džūlija Rodenkirhena un Dāvis Zāģers – varēja svinēt gada jubileju, kopš sākuši kopā muzicēt. Betija ir galvenā vokāliste, Dāvis – ģitārists, Džūlija spēlē taustiņinstrumentus un bungas.

Saskatās un saspēlējas
Dāvis savulaik uzaicinājis Betiju un Džūliju mācīties ģitārspēli pie Valda Berezina, un tieši viņš ieteicis jauniešiem muzicēt kopā. «Tā saskatījāmies,» smaida jaunietis, kurš pats ģitāru apgūst ceturto gadu. Džūlija pabeigusi klavieru klasi Iecavas mūzikas skolā, bet Betija prot labi izmantot dabas doto skaisto alta balsi.

Pirmā kopīgi izpildītā dziesma bijusi «Astro’n’out» «Daļa Rīgas», kas atskaņota pērn Iecavas kultūras nama pašdarbnieku ballē. Drīz tai pievienota «Līvu» spēlētā «Durvis ir vaļā», «Pērkona» repertuārs, Imanta Kalniņa dziesmas, 80. gadu hiti, šis tas no «R&B», soulmūzikas un alternatīvie skaņdarbi... Ja publika grib, varot nospēlēt arī kādu šlāgeri, lai gan pašiem roks ir vistuvākais. Pirms svētkiem «roķīgā manierē» ierakstījuši video savu «Last Christmas» versiju, top pašu dziesma ar Betijas tekstu.

«Pirmā uzstāšanās bija briesmīga, jo dziesmas vidū man beidza skanēt mikrofons, bija uzreiz jāizdomā, ko darīt,» atminas Betija, atzīstot – tā bija laba skola, un visi secinājuši – lieta jāturpina!

Pēc tam jaunieši uzstājušies Iecavas Muzeju nakts sarīkojumā, Lieldienās un «Dienā bez otām» domes pagalmā, spēlējuši krogā «Sombrero», festivālā «Connect» Stelpē, laikraksta «Bauskas Dzīve» 70 gadu jubilejas dienā redakcijā.

Publika uzlādē
Tā kā Betija un Dāvis ir zorģenieki, viņi uzspēlē Zorģu bibliotēkas sarīkojumos un atpūtas centrā «Labirinti», par to uzteikti kā brīvprātīgie. Džūlija piebilst – katrs muzicē arī patstāvīgi mazākām kompānijām.

Spilgtākās atmiņas ir par uzstāšanos Lietuvas pilsētas Biržu Jauniešu dienā šogad jūnijā. «To mēs nevaram aizmirst, vēl tagad dzīvojam ar tā laika enerģiju,» atklāj Betija. Dāvis stāsta: «Tur bija vietējie un tūristi, ap 500 cilvēku, dažādas paaudzes. Viņi vairāk ar sirdi skatījās un klausījās. Latvijā cilvēku attieksmē biežāk jūtama skepse un skaudība, bet tur saņēmām tik daudz labas enerģijas un to arī devām atpakaļ. Tas palīdz turpināt un strādāt mēģinājumos.»

Lietuvas uznāciens bijis īpašs ar to, ka Džūlija toreiz bija vien «septiņu dienu bundziniece». «Viņa ne ar vienu nerunāja, koncentrējās tikai ritma turēšanai,» smejas Betija, «mums pat bija neliela dziesmiņa par to.»

Vajag vēl vienu
Džūlija stāsta, ka pie bungām apsēdusies mēģinājumā, jo gribējusi atpūsties: «Mugura sāpēja no ģitāras, un apsēdos. Pamēģināju uzsist ritmu – sanāca. Labi, ka varam katrs spēlēt vairākus instrumentus, tas dažādo skanējumu un ļauj izlikt emocijas.»

Pilnīgākam ansamblim jaunieši meklē vēl vienu dalībnieku – vislabāk ģitāristu vai taustiņinstrumentu pratēju. Vēl jāatrod arī nosaukums, bet pagaidām «grupa ir grupa», smaida jaunieši. Mēģina viņi Dāvja mājās, bet atzīst, ka Iecavā derētu labs jauniešu centrs. Ģimenes jauniešu nodarbi atbalsta, un lielākais fans esot Džūlijas piecgadīgais brālis, kas zina visas dziesmas. Betijas mamma brauc līdzi uz koncertiem kā īsta menedžere.

Mēģinājumos var izsmieties, pavilkt cits citu uz zoba, pastrīdēties par izpildījumu, galvenais – nekauties ar instrumentiem, joko jaunieši. «Dāvis sameklē un izdrukā notis, un mēs tik bliežam!» smejas meitenes. «Darām to, kas patīk mums, un sniedzam prieku citiem,» rezumē Dāvis, piebilstot, «turpināsim spēlēt, un tad jau redzēs, vai šī būs profesija vai augsta līmeņa hobijs.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Muzicē pašu un citu priekam

Kategorijas